NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TIEŠRAIDE

Grāmatas “Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu” atvēršana. Skatīties

TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Uzņēmēji iestājas par reģionālo reformu

LV portāla infografika; Avots: LTRK

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegusi priekšlikumus par to, kas būtu jāuzlabo, lai reģioni atdzimtu.

īsumā
  • Reformai ir jāsekmē strauja un ilgtspējīga Latvijas ekonomiskā izaugsme, liekot pamatus labi apmaksātu darbvietu vairošanai.
  • Ar nodokļu stimuliem ir jāpanāk, ka pašvaldības ir motivētas piesaistīt un noturēt savā teritorijā uzņēmumus.
  • Ir jāpārskata pašvaldību izlīdzināšanas fonda kārtība.
  • Jāstiprina pašvaldību spējas investīciju piesaistē un noturēšanā.
  • Ir jāizvērtē pašvaldību izdevumu efektivitāte un jāpanāk, ka nodokļu maksātāji nepārmaksā par pašvaldībām.

LTRK, kas apvieno ap 2500 biedru, jau gada sākumā uzsāka diskusiju ciklu “Kā veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi?”, tiekoties ar novadu domju pārstāvjiem un uzņēmējiem Bauskā, Saldū, Jēkabpilī, Valmierā un Daugavpilī. Šodien, 5. aprīlī, plašs forums par šo jautājumu ir paredzēts Jelgavā. LTRK rīkoja arī savu biedru aptauju par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un noskaņojumu reģionos.

LTRK uzskata, ka ATR ir jāsekmē strauja un ilgtspējīga Latvijas ekonomiskā izaugsme, liekot pamatus labi apmaksātu darbvietu vairošanai un no tā izrietošai iedzīvotāju labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

78% ir par reformu

“Ja reģionos strauji neattīstīsim uzņēmējdarbību, tad to attīstība un atdzimšana nav iespējama,” vakar preses konferencē uzsvēra LTRK prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka 78% aptaujāto uzņēmēju uzsvēruši, ka Latvijā ir nepieciešams veikt administratīvi teritoriālo reformu. “Latvijai – ne tikai Rīgai, bet arī reģioniem – būtu jābūt vietai, kur pulcējas talanti. Lai augtu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis, gudriem cilvēkiem ir jāveido gudri uzņēmumi.”

Patlaban liela daļa reģionu līderu nedomā šādās kategorijās – lai noturētu un vēl vairāk piesaistītu uzņēmumus savām teritorijām.

LTRK prezidents uzskata, ka ATR ir vairāk jāsekmē labi apmaksātu darbvietu rašanās, jo patlaban apmēram 90% no visiem nodokļiem samaksā ap 5000 eksportējošo un produktīvo uzņēmumu. “Mūsu pārliecība: šodienas uzņēmēji nevar vieni nodrošināt tās vēlmes, ko sagaida sabiedrība, – lai augtu ārstu, policistu, skolotāju algas. Ir jādara divas lietas – valstij ir jānoņem birokrātiskie slogi, lai katrs no šiem 5000 uzņēmumiem varētu augt straujāk. Turklāt ir jādara viss, lai noteiktā periodā Latvijai piesaistītu vēl tikpat produktīvu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka no domāšanas vektora, kā pārdalīt naudu, ir jāpāriet uz atziņu, kā naudu radīt vairāk. Šajā jomā milzīga nozīme ir reģioniem. Patlaban liela daļa reģionu līderu nedomā šādās kategorijās – lai noturētu un vēl vairāk piesaistītu uzņēmumus savām teritorijām.”

Piecas pozīcijas

LTRK reformas sakarā ir formulējusi savu pozīciju, kurai ir pieci akcenti, un to iesniegusi VARAM. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš preses konferencē uzsvēra, ka komersantu piedāvājums ietver pašvaldību finanšu motivāciju, jo ir jāpanāk, ka pašvaldības ir motivētas piesaistīt un noturēt savā teritorijā uzņēmumus. Šajā nolūkā nepieciešami nodokļu stimuli. Ir jāpanāk, ka pašvaldības gūst finansiālu labumu nodokļu veidā no tā, cik labi izdodas piesaistīt un noturēt uzņēmumus. Šajā nolūkā nepieciešams:

  • daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībai, kuras teritorijā struktūrvienības darbojas;
  • daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt arī pašvaldībai pēc iedzīvotāja faktiskās darbavietas (patlaban – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses).

Jāpārskata PFIF kārtība

LTRK uzskata, ka ir jāpārskata pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) kārtība. “Konceptuāli jāmazina PFIF ietekme, primāri nodrošinot, ka pašvaldības, kuras spēj piesaistīt uzņēmumus, netiek demotivētas, un PFIF līdzekļi nav nozīmīgs pašvaldības ilgtermiņa finanšu avots,” skaidroja J. Endziņš.

LV portāls skaidrojumā “Sāk virzību uz administratīvi teritoriālo reformu” jau rakstīja, ka VARAM ir uzsvērusi, ka no PFIF dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbvietām vairāk nekā 40% savu darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas miljonu eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.

Jāpiesaista investīcijas

LTRK norāda, ka jāstiprina pašvaldību spējas investīciju piesaistē un noturēšanā, jāpanāk, ka pašvaldībām ir viss vajadzīgais uzņēmumu piesaistīšanai un noturēšanai. Šajā nolūkā nepieciešamais:

  • pašvaldību rīcības brīvība uzņēmumu atbalstam. Jānodrošina, ka normatīvie akti ļauj pašvaldībām būt elastīgām un uz klientu orientētām;
  • jānodrošina, ka pašvaldību teritorijā ir pietiekama un atbilstoša vieta komercdarbībai;
  • jānodrošina, ka pašvaldībām ir nepieciešamā kapacitāte un kompetence uzņēmumu piesaistīšanā un noturēšanā;
  • jānodrošina, ka pašvaldības nav motivētas pašas veidot komercsabiedrības, bet meklē ārpakalpojumu, uzdevumu deleģēšanu un publiskās–privātās partnerības iespējas. Iepirkumos jāizbeidz “in-house” iepirkumi.

Jāatgādina, ka Saeima 28. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei tiks deleģēts uzdevums uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.

Kritērijs – efektivitāte

J. Endziņš preses konferencē uzsvēra, ka ir jāizvērtē arī pašvaldību izdevumu efektivitāte un jāpanāk, ka nodokļu maksātāji nepārmaksā par pašvaldībām. “Administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju atšķiras nevis mazliet, bet reizēs. Un tas savā ziņā ir arī saprotami: ja katrai pašvaldībai ir jāveido zināmi pakalpojumi un tie jāapkalpo, mazai pašvaldībai ir ļoti grūti administratīvos izdevumus noturēt kaut kādās robežās,” teica LTRK valdes priekšsēdētājs.

Arī VARAM atzīst, ka nevienlīdzība pašvaldību starpā ir liela, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta).

Ir konstruktīvi jārisina visi jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam visā valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas nomales.

LTRK uzskata, ka, nosakot pašvaldību lielumu, jānosaka arī kritēriji, lai administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju nepārsniegtu noteiktu summu, kā arī jānodrošina, ka publiskie pakalpojumi visām pašvaldībām ir izmērāmi un salīdzināmi.

Savukārt valsts iestāžu teritoriālās piekritības kartes un struktūrvienības jāizvieto atbilstoši ATR paredzētajam teritoriālajam iedalījumam, kā arī jāizvērtē iespējas atsevišķas valsts iestādes nākotnē izvietot ārpus Rīgas, tādējādi veicinot attiecīgās pašvaldības ekonomisko attīstību.

LTRK padomes loceklis un Rīgas un Pierīgas padomes vadītājs Didzis Mizis norādīja, ka patlaban netiek izmantots galvaspilsētas potenciāls. Lai pilnvērtīgāk Latvijas attīstībai izmantotu galvaspilsētas potenciālu Rīgas aglomerācijai (Rīgai un Pierīgas pašvaldībām), būtu jāpieņem īpašs tiesiskais regulējums, paredzot īpašus noteikumus attiecībā uz kopīgu transporta sistēmas pārvaldību.

LPS neatbalstīs reformu tikai reformas dēļ

Savukārt ar savu redzējumu par ATR, izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to bāzes tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti VARAM iepazīstinās 10. aprīlī. Kā medijos ir izteicies vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, jau patlaban esot skaidrs, ka pašvaldību skaits samazināsies vismaz trīs reizes. Tas nozīmē, ka jaunajā kartē varētu būt iekļautas 35 līdz 40 pašvaldības.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis ir uzsvēris, ka “LPS neatbalsta un neatbalstīs reformu tikai reformas dēļ. Ir konstruktīvi jārisina visi jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam visā valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas nomales”.

Saeima 14. martā pirmajā lasījumā ir atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas lēmumprojektu. Tas paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. decembrim izstrādās un iesniegs Saeimā jaunu administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kurā būs paredzēta arī kārtība, kādā tiek pabeigta teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU