NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. februārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
3
3

Lai stiprinātu jaunuzņēmumu ekovidi, grozīs likumus

LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija

Lai stiprinātu jaunuzņēmumu darbības ekovidi un mazinātu birokrātisko slogu, plānotas vairākas izmaiņas likumos un programmās, kā arī paredzēts atbalsts jaunajā Eiropas Savienības fondu periodā.

īsumā
  • 2019. gada janvārī Latvijā reģistrēti 418 jaunuzņēmumi.
  • Viens no atbalsta saņemšanas traucēkļiem ir termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana kvalificētu darbinieku piesaistei no trešajām valstīm.
  • Tiks pārskatīts pašreizējais atbalsta regulējums Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un tehnoloģiju pārneses programmā.

Lai veicinātu jaunuzņēmumu darbību, Latvijā kopš 2017. gada ir spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kurš paredz, ka jaunuzņēmumiem pieejamas vairākas atbalsta programmas:

  • fiksēts maksājums – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
  • atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei – gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums.

Papildus šiem nosacījumiem jaunuzņēmumiem nav jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Pārskatīs TUA piešķiršanu

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) gaidīja, ka pirmajā darbības gadā jaunajam atbalstam kvalificēsies līdz 20 uzņēmumu, turklāt pirms nepilna gada tika veikti arī likuma grozījumi, divu gadu laikā atbalstu ir saņēmuši četri jaunuzņēmumi, atklāja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Viens no atbalsta saņemšanas traucēkļiem ir termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana kvalificētu darbinieku piesaistei no trešajām valstīm. EM plāno šogad iesniegt Saeimā priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, pilnveidojot jaunuzņēmumiem vīzas piešķiršanas nosacījumus, kā arī tiks pārskatīts pašreizējais atbalsta regulējums Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un tehnoloģiju pārneses programmā.

Kā vēl vienu valsts atbalsta veidu R. Aleksejenko uzsvēra jaunuzņēmumu iekļaušanu jaunajā Eiropas Savienības fondu perioda kopējā inovāciju ekosistēmā.

“Jaunuzņēmuma definīcijai kvalificējas tikai daļa no jaundibinātajiem inovatīvajiem uzņēmumiem. Sāksim sarunu arī par to, ka vairākās jomās definīcija būs jāmīkstina,” teica EM pārstāvis.

Nepievilcīgas izmaksas

Riska kapitāla uzņēmuma “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš savukārt norādīja, ka būtisks ierobežojums jaunuzņēmumu darbībai ir tas, ka atbalstu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuru mātesuzņēmumi ir reģistrēti Latvijā. Investors savu pozīciju raksturoja ar piemēru: “Bijām vadošie sēklas investori uzņēmumā “Giraffe360”. Kompānija tajā laikā mātesuzņēmumu pārcēla uz Londonu, jo gribēja piesaistīt investīcijas no Lielbritānijas, tur bija arī klienti. Anglijā no komandas, kurā bija vairāk nekā 20 darbinieku, atradās trīs. Tam, vai mātesuzņēmums ir reģistrēts ASV, Lielbritānijā vai Vācijā, nav nekādas nozīmes, jo ir labums Latvijā – darbinieki, birojs. Tāpēc šis ierobežojums ir pilnīgi bezjēdzīgs un tas jāizbeidz.”

Svarīgs aspekts ir rast iespējas iegūt uzņēmumiem lielāku finansējumu nākamajos investīciju raundos, tostarp strādājot ar riska investīciju fondiem un palīdzot Latvijas uzņēmumiem meklēt finansējumu ārpus Latvijas.

A. K. Bērziņš arī atzina, ka likumdošanas jomā būtu jāsakārto vēl daudzas citas lietas. Piemēram, nepievilcīgs ir regulējums Komerclikumā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) daļu opcijām. EM pārstāvis solīja, ka tiks pārskatīti SIA pārvaldības principi.

Nepievilcīga esot arī riska kapitāla fondu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā Latvijā gan no izmaksu viedokļa, gan arī tāpēc, ka visa dokumentācija iesniedzama nevis angļu, bet latviešu valodā. Atzīstot problēmas regulējumā par riska kapitāla nozares attīstību, EM plāno Saeimā virzīt grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā.

IT valstij jābūt prioritātei

Latvijas Startup asociācijas valdes locekle Līva Pērkone uzsvēra, ka nodokļu konkurētspēja, nodoklis reinvestētajai peļņai, “startup” vīza un Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pozitīvs regulējums, kas veicina jaunuzņēmumu attīstību Latvijā. “Taču nozares attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas,” viņa uzsvēra un piebilda, ka tāpēc ir būtiski ar valsts pārstāvjiem apspriest, kas ir tas, kā pietrūkst, un kā šo situāciju mainīt.

L. Pērkone: “IT nozare kopumā ir tā, kas ekonomikā pieaug visstraujāk. Tas notiek ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Tās valstis, kas spēs izmantot šo nozari un attīstīt visveiksmīgāk, ilgtermiņā būs uzvarētājas. Tāpēc valstij IT nozarei būtu jābūt vienai no prioritātēm, bet jaunuzņēmumi ir daļa no IT jomas. Vajadzētu izstrādāt vienotu valsts stratēģiju, izpratni valsts līmenī, ka IT un jaunuzņēmumi ir jāatbalsta, – tas ir tas, ko nākotnē gribētu redzēt.”

Kā otru būtisku problēmu jaunuzņēmumu attīstības jomā asociācijas pārstāve minēja talantu piesaisti: “Latvijā IT jomā studē vairāk nekā 6000 cilvēku, kas ir mazs skaits. Savukārt studējošo skaitam ir tendence samazināties. Kā risināt talantu piesaisti IT jomā?”

Ik gadu rodas vidēji 50 jaunuzņēmumi

Pirmoreiz veiktajā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumā secināts, ka 2019. gada janvārī Latvijā reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem, bet 72 – vecāki par pieciem gadiem.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits gadā: no vidēji 10–15 gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu no 2014. līdz 2018. gadam.

Vairums – 45% – jaunuzņēmumu darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kā arī tehnoloģiju nozarēs un attīsta produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Dibinātājs – 35 gadus vecs vīrietis

Latvijas jaunuzņēmuma dibinātājs ir apmēram 35 gadus vecs vīrietis ar bakalaura grādu, kas realizē jau savu trešo vai ceturto biznesa ideju. Viņš ir studējis vai strādājis ārpus Latvijas un komandas biedrus atrod starp draugiem un paziņām.

Jaunuzņēmumi no 2012. gada Latvijas tautsaimniecībai piesaistījuši investīcijas 303,3 miljonu eiro apjomā – notikuši 444 darījumi. Lielākā daļa – 79% – no tiem ieguldīta idejās, kuras tirgus jau ir testējis. Tā saucamajā sēklas stadijā finansējums ir tikai 17%.

Jaunuzņēmumā strādājošie nelasa ogas, netīra viesnīcas, bet tehnoloģiski izstrādā jaunus produktus – ir augsti kvalificēti darbinieki.

Investīcijas – 94% no kopējā apjoma – jaunuzņēmumos ieguldījuši riska kapitāla fondi, bet 5% – biznesa eņģeļi. 28% no finansējuma piesaistīti Latvijā, 11% – ASV, 15% – Eiropas Savienībā.

“Lai gan darījumu skaits ir liels, tomēr piesaistītais kapitāls ir mazs,” spriež R. Aleksejenko. “Šī statistika norāda, ka, attīstot jaunuzņēmumus, esam vēl agrīnā stadijā. Tāpēc svarīgs aspekts ir rast iespējas iegūt uzņēmumiem lielāku finansējumu nākamajos investīciju raundos, tostarp strādājot ar riska investīciju fondiem un palīdzot Latvijas uzņēmumiem meklēt finansējumu ārpus Latvijas.”

Latvija var lepoties ar kopumā 12 jaunuzņēmumu “exit” jeb pilnīgas pārdošanas darījumiem.

Nomaksājuši 34 miljonus eiro

Kopumā jaunuzņēmumi Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus (skaita pieaugums no 2012. gada ir vairāk nekā četras reizes). Jaunuzņēmumos darbojas arī sievietes. Ja 2012. gadā viņu bija 23% no visiem darbiniekiem, tad pērn – jau 34%. “Jaunuzņēmumā strādājošie nelasa ogas, netīra viesnīcas, bet tehnoloģiski izstrādā jaunus produktus – ir augsti kvalificēti darbinieki,” uzsvēra EM pārstāvis.

Laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nomaksājuši vairāk nekā 34 miljonus eiro. “Kad veidojām atbalsta ekosistēmu jaunuzņēmumiem, mums pārmeta, ka šie uzņēmumi pārsvarā būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas centīsies optimizēt nodokļus. Taču starp jaunuzņēmumiem tādu ir ļoti maz – zem 10%,” atklāja R. Aleksejenko.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu veica “Gateway & Partners”, intervējot 100 jaunuzņēmumus, kā arī 80 industrijas pārstāvjus.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU