NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
21. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: E-vide
2
2

E-pakalpojumi jāveido visu iedzīvotāju ērtai saziņai ar valsti

Dzīves situāciju apraksti portālā “Latvija.lv” sniedz informāciju par tipiskām situācijām, kurām iestājoties rodas nepieciešamība pēc noteiktu valsts pārvaldes pakalpojumu kopuma. Uz 2018. gada 31. decembri portālā publicēti 122 dzīves situāciju apraksti.

LV portāla infografika; Avots: VRAA

Ja izveidotu iedzīvotājiem draudzīgu, lietošanā ērtu, saprotamu un daudzās dzīves situācijās noderīgu e-pakalpojumu sistēmu, tad papīra formas iesniegumu skaits saruktu. Veidotos pozitīvāka attieksme pret valsti, savukārt speciālisti vairāk uzmanības varētu veltīt cilvēku konkrētām vajadzībām, nevis tērēt laiku papīru apstrādei. Tāds ir cilvēka un valsts elektroniskās saziņas redzējums, kuru elektronisko pakalpojumu attīstībai virzīs Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisija.

īsumā
  • Iedzīvotāja viedokli par valsti lielā mērā noteiks digitālā saskarne.
  • Dažu gadu laikā ir iespējams panākt, ka iesniegumu papīra formātā ir mazāk par 1% no visu iesniegumu kopuma.
  • Nākotnē jāpanāk, ka valsts rūpējas, lai iedzīvotājs saņemtu tās sniegto pakalpojumu vai palīdzību visērtākajā veidā.
  • Valsts pārvaldes iekārtas likuma 99. pants pašreiz nosaka: “Valsts pārvalde pakalpojumu sniegšanu organizē elektroniski, ja tas ir iespējams un lietderīgi.” E-pakalpojumu straujākai attīstībai būtu jāmaina pieeja.

Valsts izstrādātā programmatūra nereti ir lēna, lietotājiem nedraudzīga un dārga. Tiek mākslīgi sadārdzinātas izmaksas projektu izstrādes gaitā (lai gluži vienkārši kāds varētu labāk nopelnīt). Dažādas iestādes strādā ar dažādām datubāzēm. Lietotāju neapkalpo valsts, bet neskaitāmi daudz subjektu, kuri pārstāv valsti, Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē problēmas ieskicēja apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava.

Iedzīvotājiem bieži vien ir grūti orientēties dažādos valsts un pašvaldību e-pakalpojumos, to apraksti ir sarežģīti, nereti nosaukums maldina par patieso saturu. Joprojām daudzi pašsaprotami pakalpojumi netiek nodrošināti bez atsevišķa iesnieguma, kaut gan valsts un pašvaldību rīcībā ir informācija, kura ļautu, piemēram, daudzbērnu ģimenēm piešķirt paredzētās brīvpusdienas arī bez papīra iesnieguma, kas tomēr tiek prasīts.

Nākotnē jāpanāk, ka valsts rūpējas, lai iedzīvotājs saņemtu tās sniegto pakalpojumu vai palīdzību visērtākajā veidā. Un, ja līdz šim dominēja mērķis – aizvien vairāk jaunu e-pakalpojumu, nākamajos gados noteicošajam principam jābūt: pašreizējo e-pakalpojumu apvienošana un lietojamības uzlabošana situācijās, kur tie pārklājas, piemēram, attiecībā uz pašvaldībām.

Visas dzīves situācijas vienuviet

Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv” ir apkopts daudz informācijas, taču tas lietotājam ir nedraudzīgs, tā ir kolektīvā pakalpojumu krātuve, kura nav pārskatāma, kamēr iedzīvotājs atrod vajadzīgo pakalpojumu, paiet ilgs laiks, vērtē J. Dombrava.

E-pakalpojumi būtu jāpiedāvā sistēmiski, lai iedzīvotājam saziņa vienuviet tiktu nodrošināta atkarībā no dzīves situācijas un notikuma – soli pa solim. Piemēram, medicīnas iestāde reģistrē bērna piedzimšanas faktu, tas parādās valsts datubāzēs. Vecāki saņem ziņu no valsts ar aicinājumu apmeklēt portālu “Latvija.lv”. Tajā piedāvātu aizpildīt norādītos laukus – bērna deklarētā dzīvesvieta, tai tiek norādīti tuvumā esošie bērnudārzi. Līdzīgi arī citās situācijās, proti, iedzīvotājs saņem individuālu informāciju par visiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem un atbalstu, nevis viņam jāmeklē katra iestāde, katrs valsts pakalpojums atsevišķi.

Dažu gadu laikā ir iespējams panākt, ka iesniegumu papīra formātā ir mazāk par 1% no visu iesniegumu kopuma. Pārējie iesniegumi tiktu iesniegti digitālā formātā. Tos apstrādātu datorsistēmas, kuras uzraudzītu vien daži cilvēki, jo pieņemt un fiksēt informāciju lielākoties mūsdienās ir robotu darbs. Daudzi speciālisti, kuriem vairs nebūtu jāapstrādā iesniegumi, varētu sniegt praktisku palīdzību tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības strādāt digitālajā vidē, arī individuālās sadzīves situācijās.

Neformāli viens no e-pakalpojumu sistēmas attīstības mērķiem ir vairot sabiedrības uzticību valstij. Lai cilvēks netiek mētāts [no iestādes uz iestādi] kā bumba, bet saprot valsts atbalstu un tā saņemšanas kārtību – ja viņš atgriezies no ārzemēm, zaudējis darbu, dažādās citās situācijās, uzsver J. Dombrava.

Arī deputāts Daniels Pavļuts ir pārliecināts: “To, ko iedzīvotājs domā par valsti, lielā mērā noteiks digitālā saskarne. Pats svarīgākais ir pārvarēt domāšanas plaisu, kad valsts iestādes – reģistru turētāji, pakalpojumu sniedzēji – un visi pārējie informatīvajā ķēdē iesaistītie saprot, ka ir tikai viena svarīga lieta: vai iedzīvotājiem ir intuitīvi saprotami, ērti, atbilstoši dzīves situācijai lietot šos pakalpojumus, nevis – vai ērti ir iestādei, vai tas atbilst normatīvo aktu struktūrai vai kaut kādām iestāžu kompetencēm.”

Latvija nav e-pastarīte

Publiskajā telpā par e-pārvaldību ir daudz kritikas, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis, piebilstot, ka oficiālajā valsts sistēmu reģistrā nozīmīgas ir vairāk nekā 180 sistēmas. Iedzīvotāju kritika ir adresēta e-veselības un e-skolas projektiem, par pārējām sistēmām nekas slikts nav dzirdēts.

Starptautiski Latvijas digitalizācija tiek vērtēta augsti. Latvija ir 3. vietā Eiropā e-pakalpojumu nodrošināšanā uzņēmējiem. Eiropas Komisijas elektroniskās pārvaldes attīstības pētījumā “eGovernment Benchmark” Latvija iekļuvusi labāko valstu astoņniekā publisko pakalpojumu pieejamībā tiešsaistē un labāko piecniekā publisko pakalpojumu pieejamībā tiešsaistē un ērtā lietošanā mobilajās ierīcēs, fokusējoties uz pakalpojumu lietotājiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Pārvaldībai jābūt labāk koordinētai

E. Beļskis attīstības problēmu saskata digitālās pārvaldības struktūrā, jo valstī par IKT jautājumiem atbild pārāk daudzi: VARAM, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts kanceleja.

Lietuvā ar likumu noteikts, ka dažādos resoros strādājošie ir pakļauti vienai aģentūrai.

Latvijā Ministru prezidenta vadībā darbojas Informācijas sabiedrības padome. Tās funkcija ir arī pārraudzīt informācijas sabiedrības veidošanās procesus Latvijā un koordinēt saskaņotu informācijas sabiedrības iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, novērtēt un analizēt informācijas sabiedrības attīstības procesu Latvijā.

Pēc E. Beļska teiktā, iepriekšējās valdības lēmums bija par IKT daļēju centralizāciju, atstājot ministriju kompetencē jautājumus par sistēmu attīstību. Un tur tad arī “parādās šo resoru spēja vai nespēja izstrādāt konkrētās sistēmas”.

VARAM, kas īsteno IKT arhitektūras pārvaldību, gatavo informatīvo ziņojumu valdībai, kurā būs ieteikts “Valsts informācijas sistēmu savietotāja” (VISS) izmantošanu noteikt par obligātu visām iestādēm. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina to sistēmu pielāgošana datu apmaiņai, izmantojot VISS, līdz 2022. gadam.

E-pakalpojumi portālā “Latvija.lv”

Portālā “Latvija.lv”, kuru uztur un attīsta Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), ir 138 valsts e-pakalpojumi, citos, piemēram, pašvaldību portālos540. E-pakalpojumu attīstības jomā līdz šim valstī ir bijusi fragmentāra pieeja, vērtē VRAA direktora vietnieks Edgars Cīrulis.

Visvairāk e-pakalpojumu portālā “Latvija.lv” ir Valsts darba inspekcijai (17), Nacionālajam veselības dienestam (16), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (13).

Kā liecina VRAA informācija, 10 gadu laikā portālā “Latvija.lv” e-pakalpojumi uzsākti vairāk nekā 13 miljonus reižu, unikālo lietotāju skaits pieaudzis līdz 940 tūkstošiem. Visvairāk lietotais e-pakalpojums pēc uzsākšanas reižu skaita ir “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”, bet pēc maksājumu summas un skaita – “Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksa”.

E. Cīrulis deputātus informēja, ka VRAA plāno ieviest 30 jaunus e-pakalpojumus, kas ļaus iedzīvotājiem iepazīties ar saviem datiem valsts informācijas sistēmās, piemēram, “Fiziskās personas statusi Fizisko personu reģistrā”, “Personai pieejamie pakalpojumi ar atvieglojumiem”, “Mani dati e-lietā” u. c. Lauksaimniekiem tiks izstrādāts e-pakalpojums “Traktortehnikas noņemšana no uzskaites norakstīšanai” u. c.

Pēc VRAA pārstāvja domām, problēma ir tā, ka nav centrālās iestādes, kas valstī nodrošinātu e-pakalpojumu īstenošanu. Tādējādi valsts un pašvaldību iestāžu e-pakalpojumi tiek izvietoti dažādos portālos un vietnēs, tas rada gan tehnoloģiskas, gan satura problēmas.

Lai panāktu e-pakalpojumu vienveidību, VRAA ieskatā ar normatīvo aktu būtu jānosaka pienākums valsts un pašvaldību iestādēm izvietot e-pakalpojumus “Latvija.lv”. Ieguvums būtu tāds, ka iestādēm nebūtu jārada/jāuztur e-pakalpojumu platformas, savukārt sabiedrībai visi valsts un pašvaldību e-pakalpojumi būtu pieejami vienuviet.

D. Pavļuts ieteica apspriest Valsts pārvaldes iekārtas likuma 99. panta izmaiņas. Proti, tā vietā, lai teiktu, ka pakalpojumus var sniegt e-pakalpojumu veidā, ja tas ir iespējami un lietderīgi, šajā pantā atrunāt pamatprincipus, kādus gribam attiecināt uz e-pakalpojumu jomu valsts pārvaldē, arī uz pašvaldībām. “E-pakalpojumu attīstībā jāiet tālāk un ambiciozāk,” uzskata D. Pavļuts.

E-pārvaldības apakškomisijas plānos ir virzīt likumprojektu par datu apmaiņu caur valsts vienotās informācijas sistēmu, apspriest principus, kā panākt iedzīvotājiem sasniedzamus portāla “Latvija.lv” pakalpojumus, jo, kā saskata J. Dombrava, “mērķim jābūt, ka sasniedzamība ir nevis 50 000 vai 100 000 cilvēku, bet visi divi miljoni iedzīvotāju (vai tuvu tam), kas tiek sasniegts ar nākotnes “Latvija.lv” versiju”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU