NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. februārī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Vide
12
12

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

19. februāra valdības sēdē, uzklausot Ekonomikas ministrijas argumentus, tika nolemts, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās Eiropas Komisijas (EK) direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku un palikt tajā pastāvīgi.

īsumā
  • Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.
  • Pērn Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību.
  • Galvenais iemesls, kāpēc respondenti vēlējās, lai pašreizējā sistēma tiktu atcelta, ir cilvēku veselība, kā arī tas, ka nav būtiska enerģijas ietaupījuma.
  • Priekšlikumā noteiktais sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš – 2019. gads – nav īstenojams, un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021. gads.
  • Kopumā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nerada ievērojamu ietekmi uz tautsaimniecību.
  • Pāreja uz vasaras laiku nozīmē pulksteņu pārregulēšanu, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk.

Līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, arī Latvijā, pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Aktuāls jautājums visā Eiropā

Pērn Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā savu viedokli pauda 4,6 miljoni iedzīvotāju no 28 valstīm. Lielākā daļa – 84% – aptaujāto atbalstīja sezonālās laika maiņas atcelšanu. Savukārt aptaujā par laika joslas izvēli 56% atbalstīja vasaras laiku, bet 32% – ziemas laiku. Galvenais iesmels, kāpēc respondenti vēlējās izbeigt pašreizējo sistēmu, ir cilvēku veselība, kā arī tas, ka nav būtiska enerģijas ietaupījuma.

Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES no 2019. gada.

Diskusijas par priekšlikumu ES turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav ziņu par iespējamo jaunā regulējuma apstiprināšanas laiku, skaidro Ekonomikas ministrija.

Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš – 2019. gads – nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021. gads.

Neradīs ievērojamu ietekmi uz tautsaimniecību

Izstrādājot nacionālo pozīciju, Ekonomikas ministrija:

  • apzināja visu ministriju un to pārraudzībā esošo nozaru pārstāvju nevalstisko organizāciju viedokļus, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokļus. Viedokļi norādīja, ka ministriju un nozaru pārstāvju ieskatā ir atbalstāma sezonālās laika maiņas atcelšana un kā pamatlaiks būtu nosakāms vasaras laiks;
  • ņēma vērā Latvijas iedzīvotāju pausto viedokli EK rīkotajā aptaujā. Atbilstoši aptaujas datiem 85% Latvijas respondentu (aptaujā piedalījās 0,5% Latvijas iedzīvotāju) norādīja, ka atbalsta sezonālās laika maiņas atcelšanu, savukārt, vērtējot laika joslas izvēli, 65% atbalstīja vasaras laiku, bet 23% – ziemas laiku;
  • ņēma vērā viedokli, kāds izskanēja 2018. gada 17. decembra Baltijas Ministru padomes sanāksmē Viļņā, kur Baltijas valstu ministru prezidenti panāca vienošanos par nepieciešamību koordinēt savas darbības ar mērķi saglabāt vienotu laika joslu Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka kopumā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nerada ievērojamu ietekmi uz tautsaimniecību, bet, ņemot vērā ES iekšējā tirgus darbības principus, ir būtiski nodrošināt, lai visas ES dalībvalstis rīkotos vienādi saistībā ar pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ.

Enerģētikas un transporta nozarē, pēc nozares speciālistu sniegtajām ziņām, pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekme ir nebūtiska. Turpretim tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma – gan aktīvās atpūtas, gan izklaides – pakalpojumiem.

Kas ir vasaras laiks

Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu. Vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos ir teikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04 – par vienu stundu atpakaļ.

Vienlaikus ar MK noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados, taču šī pārejas laika grafiks varēja atšķirties. Padomju Savienība tikai 1981. gada 1. aprīlī, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

ES pirmā direktīva, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā 1981. gadā. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt savu laiku atšķirīgi no pārējām. Pamatojoties uz to, no 2002. gada vasaras laiks sākās pilnīgi visās dalībvalstīs vienlaikus – marta pēdējā svētdienā pulksten 01.00 pēc Griničas laika. Latvijā vasaras laiku ieviesa 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI