NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. februārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
2
2

Arī Latvijas uzņēmumiem plašākas iespējas Japānas tirgū

LV portāla infografika; Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Eiropas Savienības (ES) un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN), kas stājās spēkā 1. februārī, Latvijas uzņēmumiem rada jaunas iespējas eksportā uz Tālo Austrumu valsti. “Japānas tirgus ir liels – 127 miljoni iedzīvotāju. Bet, tā kā neesam pietiekami jaudīga ražotājvalsts, nevaram orientēties uz lieliem apjomiem, bet gan uz nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību,” akcentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

īsumā
  • Uzņēmumi un patērētāji ES un Japānā turpmāk varēs izmantot pasaulē lielāko atvērtās tirdzniecības zonu, kas aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta.
  • Kad nolīgums būs pilnībā īstenots, Japāna būs atcēlusi muitas nodokļus 97% preču, ko importē no ES.
  • Preču eksporta sadalījumā pa grupām 2017. gadā 51% eksporta uz Japānu veidoja koksne un tās izstrādājumi.

Uzņēmumi un patērētāji ES un Japānā turpmāk varēs izmantot pasaulē lielāko atvērtās tirdzniecības zonu, kas aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Kopumā ES un Japānā dzīvo 635 miljoni cilvēku.

Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiek likvidēta lielākā daļa muitas nodokļu viena miljarda eiro vērtībā, ko ik gadu maksā ES uzņēmumi, kuri eksportē uz Japānu. Kad nolīgums būs pilnībā īstenots, Japāna būs atcēlusi muitas nodokļus 97% preču, ko importē no ES. Ar nolīgumu tiek atceltas arī vairākas senas netarifu barjeras, piemēram, apstiprinot automobiļu starptautiskos standartus. Tas arī likvidēs šķēršļus galvenajiem ES pārtikas un dzērienu eksportētājiem un palielinās eksporta iespējas vairākās citās nozarēs. Kad tiks īstenots viss nolīgums, ikgadējais tirdzniecības apjoms starp ES un Japānu varētu palielināties par gandrīz 36 miljardiem eiro.

EK tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma: “Šajā nolīgumā ir viss: tarifu atcelšana un globālo noteikumu papildināšana. No 1. februāra Eiropas uzņēmumi gūs labumu no atceltiem tarifiem un vienkāršotām muitas procedūrām. Mūsu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un lauksaimniekiem – visiem ir kāds labums.”

Ekonomisko partnerattiecību nolīguma galvenās daļas

ES lauksaimniecības produktu eksporta jomā ar nolīgumu:

  • tiks atcelti Japānas muitas nodokļi daudzām siera šķirnēm, piemēram, Gaudas un Čedaras sieram (patlaban nodoklis ir 29,8%), kā arī vīna eksportam (patlaban vidēji 15%);
  • ES varēs būtiski palielināt liellopu gaļas eksportu uz Japānu, savukārt pārstrādātai cūkgaļai tiks piemērota beznodokļu tirdzniecība un svaigai cūkgaļai – gandrīz beznodokļu tirdzniecība;
  • Japānā tiks nodrošināta aizsardzība vairāk nekā 200 augstas kvalitātes Eiropas lauksaimniecības produktiem (t.s. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN)), savukārt Eiropas Savienībā tiks nodrošināta aizsardzība konkrētām Japānas ĢIN.

Ar nolīgumu tiek arī nodrošināta pakalpojumu tirgu atvēršana, jo īpaši finanšu pakalpojumu, e-komercijas, telesakaru un transporta jomā. Turklāt ar nolīgumu:

  • ES uzņēmumiem tiek atvieglota piekļuve iepirkuma tirgiem 54 lielās Japānas pilsētās un valsts līmenī novērsti šķēršļi iepirkumam ekonomiski svarīgajā dzelzceļa nozarē;
  • tiek risināti sensitīvi jautājumi Eiropas Savienībā (piemēram, autobūves nozarē), pirms muitas nodokļu atcelšanas piemērojot pārejas periodus līdz pat septiņu gadu garumā.

Nolīgums arī ietver visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ietver īpašus vienkāršošanas elementus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, nosaka ļoti augstus standartus nodarbinātības, drošuma, vides un patērētāju aizsardzības jomā, stiprina ES un Japānas apņemšanos ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā, kā arī pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus.

Attiecībā uz datu aizsardzību ES un Japāna šā gada 23. janvārī pieņēma lēmumus, kas atļauj personas datu brīvu un drošu plūsmu starp abiem partneriem.

No 1. februāra provizoriski piemēro arī lielu daļu cita nolīguma – stratēģiskās partnerības nolīguma starp ES un Japānu. Minētais nolīgums, kas tika parakstīts pagājušā gada jūlijā kopā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, ir pirmais divpusējais pamatnolīgums starp ES un Japānu un stiprina vispārējo partnerību, nodrošinot visaptverošu satvaru pastiprinātai politiskajai un nozaru sadarbībai un kopīgām darbībām kopīgu interešu jautājumos, tostarp risinot reģionālus un globālus izaicinājumus. Nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis.

51% eksporta – koksne

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Japānu bija 77 miljoni eiro, kas ierindoja Japānu 39. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Japānu bija 51,7 miljoni eiro, kas veido 0,3% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 25,3 miljoni eiro, kas veido 0,2% no Latvijas importa.

Tad, kad starpvalstu attiecības ir draudzīgas, starptautiskiem līgumiem ir maza ietekme uz ikdienu. Tiem nozīme pieaug tad, kad attiecības šķobās. Tas ir kā ar ģimenes ārstu – viņu atceries, kad jūties slikti.

2017. gadā Japāna bija Latvijas 35. nozīmīgākais eksporta un 38. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva (26,5 miljoni eiro).

Preču eksporta sadalījumā pa grupām 2017. gadā uz Japānu 51% veidoja koksne un tās izstrādājumi, 15% – optiskās ierīces un aparāti, 8% – minerālie produkti, bet pa 5% – mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas; pārtikas rūpniecības produkti; ķīmiskās rūpniecības produkcija. 

Ievedmuitu koksnes produktiem samazinās līdz 0%

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss ES un Japānas tirdzniecības nolīgumu vērtēja pozitīvi, piebilstot, ka produkciju uz Japānu no Latvijas eksportē skaitliski nedaudz uzņēmumu.

Uz jautājumu, vai šāds dokuments veicinās Latvijas kokrūpnieku eksportu, viņš atbildēja, ka tas ir atkarīgs no konkrētiem uzņēmumiem, viņu sadarbības partneriem un pieprasījuma pēc noteiktiem produktiem. “Tad, kad starpvalstu attiecības ir draudzīgas, starptautiskiem līgumiem ir maza ietekme uz ikdienu. Tiem nozīme pieaug tad, kad attiecības šķobās. Tas ir kā ar ģimenes ārstu – viņu atceries, kad jūties slikti,” ES un Japānas nolīguma kopsakarā salīdzināja izpilddirektors, piebilstot, ka Japāna septiņu gadu laikā ir apņēmusies samazināt ievedmuitu Eiropas izcelsmes koksnes produktiem no 5% uz 0%. ”Tātad neliels ieguvums būs,” tā K. Klauss.

Eksportē nišas produktus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzina, ka “nozares uzņēmumiem ir interesants jebkurš eksporta tirgus. Ja eksportēšanas noteikumi paliek “mīkstāki”, eksports var palielināties. Bet tas, protams, ir atkarīgs no produkta veida un nišas, kurā produkcija startē”.

Viņa zināja teikt, ka uz Japānu Latvijas ražotāji eksportē produktus ar lielāku pievienoto vērtību, jo loģistika ir ļoti dārga. “Tā nav apjoma, bet gan pievienotās vērtības produkcija,” tā I. Šure. “Japānas tirgus ir liels – 127 miljoni iedzīvotāju. Bet, tā kā neesam pietiekami jaudīga ražotājvalsts, nevaram orientēties uz lieliem apjomiem, bet gan uz nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, uz tādiem pārtikas produktiem, kuri ir interesanti šai Austrumu kultūrai.”

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU