NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. janvārī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
2
7
2
7

Reemigrācijas projekta gaitā atgriezušies 346 cilvēki; daudzas aktivitātes kavējas

FOTO: Freepik

Daudzas aktivitātes diasporas politikas atbalstam kavējas, jo nav pieņemts šī gada valsts budžets. Pērn dažādām aktivitātēm tika atvēlēts 1,8 miljonus eiro liels finansējums, bet šogad tam bija paredzēti 3,4 miljoni eiro. Kavējas arī līdzekļu piešķiršana reemigrācijas pilotprojektam, kura darbības rezultātā pērn Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 346 cilvēki.

īsumā
  • Tā kā nav apstiprināts 2019. gada budžets, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1. janvāra nav pieejams ieplānotais finansējums.
  • IZM situācija ir kritiska, lai spētu īstenot gan pašreizējās aktivitātes, gan tās, kas iestrādātas Diasporas likumā.
  • Pilotprojekta “Reģionālās reemigrācijas koordinators” darbības rezultātā pērn Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 346 cilvēki.
  • Līdz februāra beigām valdībā tiks iesniegti grozījumi 12 nozaru normatīvos, lai īstenotu Diasporas likumā noteiktos atbalsta pasākumus reemigrantiem.

Diasporas likums, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, paredz ieviest jaunu politikas nozari un, sākot no 2019. gada, paredz bāzes finansējumu vairākām jaunām iniciatīvām. Tā kā nav apstiprināts 2019. gada budžets, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1. janvāra nav pieejams ieplānotais finansējums.

Ārvalstīs – 370 000 valsts piederīgo

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, informējot par diasporas politikas virzieniem, deputātiem skaidroja, ka ārvalstīs, galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, dzīvo 370 000 Latvijas valsts piederīgo. “Tāpēc diasporas politika ir ļoti nozīmīga un aptver daudzus kontinentus,” teica parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka no 2019. gada 1. janvāra spēkā ir Diasporas likums un tajā ir noteikti četri galvenie diasporas politikas virzieni: latviskās identitātes stiprināšana, atbalsts pilsoniskai un politiskai aktivitātei, sadarbība un iesaiste ekonomikā, zinātnē un valsts pārvaldē un atbalsts reemigrācijai tiem, kas vēlas atgriezties.

Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka diasporai vissvarīgākie virzieni ir izglītība un kultūra un ir svarīgi uz tiem koncentrēties, turpināt iesāktās aktivitātes.

Uzturēt latviskumu

“Latviskās identitātes jomā galvenā prioritāte ir tautiešiem ārvalstīs palīdzēt uzturēt latviskumu. Vislielākā nozīme šajā jomā ir latviešu skolām, lai bērniem uzturētu valodu, tradīcijas un kultūru,” teica Z. Kalniņa-Lukaševica. “Patlaban pasaulē darbojas 110 latviešu nedēļas nogales skolas, visvairāk to ir Eiropā – 73, ASV – 21. Daudzas no tām ir ar senām tradīcijām, vēl no trimdas laikiem.”

Pērn Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šiem mērķiem tērējusi vairāk nekā 300 000 eiro – skolu telpu īrei, mācību materiāliem, skolotāju apmācībai. Kopumā diasporas atbalstam IZM pērn bija atvēlēti 540 717 eiro.

Latviskās identitātes jomā galvenā prioritāte ir tautiešiem ārvalstīs palīdzēt uzturēt latviskumu. Vislielākā nozīme šajā jomā ir latviešu skolām, lai bērniem iemācītu valodu, iepazīstinātu ar tradīcijām un kultūru.

Šogad IZM no valsts budžeta ir pieprasījusi 1 197 250 eiro, bet līdzekļi vēl nav piešķirti pašlaik spēkā esošā tehniskā jeb pagaidu budžeta dēļ. IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone deputātiem skaidroja, ka situācija ir kritiska, lai spētu īstenot gan pašreizējās aktivitātes, gan tās, kas iestrādātas Diasporas likumā.

Atbalsts ir ļoti nepieciešams, jo patlaban latviešu skolas nedēļas nogalēs ārzemēs apmeklē vien 8% ārpus Latvijas dzīvojošo bērnu, piebilda Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis.

Atbalsts kultūrai

Savukārt latviskās identitātes uzturēšanai – dažādu kultūras pasākumu, nometņu, semināru organizēšanai – lielu atbalstu sniedz Kultūras ministrija. Pērn šiem mērķiem tika tērēti 606 538 eiro. Šogad no valsts budžeta KM vēlas 893 582 eiro.

KM Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāve Gunta Robežniece deputātiem skaidroja, ka diasporai paredzētās kultūras aktivitātes tiek turpinātas, jo ir izdevies pārdalīt līdzekļus no citiem projektiem.

Savukārt atbalstu pilsoniskai un politiskai aktivitātei sniedz gan ĀM, gan KM. Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ĀM pērn atbalstījusi 99 projektus (forumus, kongresus u. c.), bet šogad dažādām aktivitātēm jau iesniegti 102 pieteikumi. Pērn ĀM šiem mērķiem piešķīrusi 154 142 eiro.

Sadarbība ekonomikā, zinātnē

Z. Kalniņa-Lukaševica deputātiem skaidroja, ka ārzemēs dzīvo daudz izglītotu, pieredzējušu cilvēku, kuru zināšanas Latvijai, viņiem arī prom esot, varētu būt ļoti noderīgas. “Mums ir jāatrod veidi, kā to izmantot, kā spēt šos cilvēkus iesaistīt. Viena no iesaistes formām ir jau vairākus gadus organizētais Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forums, kas var palīdzēt investīciju piesaistē, Latvijas preču eksportā, kalpot kā mentorings. Ļoti svarīga iniciatīva ir arī Pasaules latviešu zinātnieku kongress,” teica ĀM pārstāve.

IZM ir apzinājusi vairāk nekā 300 latviešu izcelsmes zinātniekus, kas strādā dažādās pasaules universitātēs un pētniecības centros. Līdz ar to var veidoties laba sadarbība ar Latvijas mācībspēkiem un pētniekiem. Tāpēc Valsts kancelejai uzdots izstrādāt attiecīgu regulējumu, lai starptautiskos ekspertus spētu piesaistīt darbam valsts pārvaldē.

Atbalsts tiem, kas vēlas atgriezties

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotā  pilotprojekta “Reģionālās reemigrācijas koordinators” darbības rezultātā pērn Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 346 cilvēki, sniegtas 3500 konsultācijas. Reemigrācijas pilotprojektā, kas tika sākts pērn 1. martā, tika izveidots piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls. Tā ietvaros tika piešķirti arī granti uzņēmējdarbības uzsākšanai. VARAM šī gada valsts budžetam iesniegusi finansiālu pieprasījumu, lai pilotprojektu turpinātu arī šogad.

Z. Kalniņa-Lukaševica deputātiem minēja, ka līdz februāra beigām valdībā tiks iesniegti grozījumi 12 nozaru normatīvos, lai īstenotu Diasporas likumā noteiktos atbalsta pasākumus reemigrantiem. Piemēram, ar likumu noteikts, ka diasporas pārstāvjiem būs iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Attiecībā uz diasporas locekļiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru izcelsme nav saistīta ar Latviju, tiks noteikta arī vienkāršota kārtība ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai u. c.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU