NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. novembrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts vērtības
3
3

Pētījums: Latvijas sabiedrība – vērtībās saliedēta

Svētki, sevišķi valsts svētki novembrī, kas nupat pulcēja vienkopus ļaužu tūkstošus Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir viena no visus Latvijas iedzīvotājus visvairāk vienojošajām tradīcijām, liecina pētījums.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Latviešiem un cittautiešiem ir līdzīga vērtību izpratne un piederības sajūta Latvijai. Šādu secinājumu ļauj izdarīt Latvijas mazākumtautību ikgadējā forumā publiskots socioloģiskais pētījums.

īsumā
  • Latviešu un cittautiešu viedokļi ir tuvi izpratnē par to, kas nosaka viņu piederību Latvijai.
  • Latvieši kā sabiedrības vienotībai nozīmīgus faktorus izdala latvisko vērtību, tradīciju un valodas cienīšanu, savukārt cittautieši akcentē savstarpēju toleranci.
  • 45% cittautiešu apliecinājuši, ka izjūt piederību latviskajām vērtībām un tradīcijām.

Sabiedrība – gan latvieši, gan cittautieši – augstu novērtē piederības sajūtu Latvijai, atklāj pētījumu un konsultāciju uzņēmuma “Kantar TNS” šogad maijā veiktais pētījums “Vērtības saliedētā sabiedrībā”. Tomēr sabiedrības saliedētību par svarīgu uzskata mazāk par trešdaļu aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Vieno kultūrvēsturiskais mantojums, daba un svētki

Sabiedrības saliedētību un draudzīgumu kā būtiskāko vērtību atzīst 31% latviešu un 30% cittautiešu. Tomēr vērtībās un nākotnes redzējumā esam saliedēta sabiedrība, norāda “Kantar TNS” vecākā klientu vadītāja Inta Priedola. Vērtību skalā, kurā ir dzīves baudīšana, stabilitāte, neatlaidība un izaicinājumi, mērķtiecība, profesionālā izaugsme un saliedētība, pēdējā tomēr novērtēta visaugstāk, krietni aiz sevis atstājot dzīves baudīšanu, kura šajā uzskaitījumā ieņem otro vietu ar 17%. 

Latviešu un cittautiešu viedokļi ir tuvi arī izpratnē par to, kas nosaka viņu piederību Latvijai. 95% latviešu un 86% cittautiešu atzīmējuši, ka tas ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums. Latvijas novadus, to tradīcijas, apskates un atpūtas vietas kā savas piederības sajūtas Latvijai uzturētājus norādījuši 94% latviešu un 87% cittautiešu.

Līdzīga izpratne Latvijas iedzīvotājiem raksturīga ir arī par svētku lomu saliedētas sabiedrības veidošanā, atklāj pētījums. Valsts svētkus novembrī šajā ziņā kā nozīmīgus atzīmējuši 94% latviešu un 86% cittautiešu, Ziemassvētkus – attiecīgi 96% un 75%, Jāņus – 87% un 72%, Lieldienas – 86% un 68%, bet Baltā galdauta svētkus, svinot Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā, – 34% un 13%.  

Pētījumā rezumēts, ka gan latvieši, gan cittautieši ir vienādos ieskatos par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir nosvērti, mierīgi, uz izaugsmi orientēti ļaudis un ka saliedētību kopumā nosaka mīlestība pret Latviju, labklājība, eiropeisko vērtību pieņemšana un kopīga svētku svinēšana. Taču latvieši kā sabiedrības vienotībai nozīmīgus faktorus izdala latvisko vērtību un tradīciju cienīšanu, latviešu valodas lietošanu, savukārt cittautieši akcentē savstarpēju toleranci, starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidības pieņemšanu. 45% cittautiešu apliecinājuši, ka izjūt piederību latviskajām vērtībām un tradīcijām.

Mudina uz līdzdalību un savstarpēju sapratni

“Saliedēta sabiedrība veidojas skolās,” uzsverot mazākumtautību jaunatnes lomu vērtībās vienotas sabiedrības attīstībā, foruma atklāšanā pauda kultūras ministre Dace Melbārde

Latvijas mazākumtautību skolu jaunatne ir pilsoniski aktīva, labprāt akceptē demokrātiju, indivīda brīvības, cilvēktiesības, tiesiskumu, kas, lai gan nav specifiski latviskas vērtības, taču atbilst tām, savos novērojumos dalās biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš. Viņa vadītā organizācija, gatavojoties mazākumtautību forumam, apkopojusi atziņas par skolēnu līdzdalību sabiedriskajās aktivitātēs un nākotnes skatījumu.

Latvijas mazākumtautību sabiedrisko organizāciju politiskā līdzdalība kopš 2013. gada pieaugusi par 25%, savukārt to pārstāvju piederības sajūta Latvijai palielinājusies par 17%, preses konferencē informēja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere.     

„Mūsu valsti veido ikviena labās domas un darbi, tādēļ šogad, Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas gadā, ir īpaši svarīgi izcelt visu tautību iedzīvotāju devumu un potenciālu valsts izaugsmē,” aicinot mazākumtautības līdzdarboties Latvijas veidošanā nākamajā simtgadē, uzsvēra D. Melbārde. Savukārt rakstniece Marina Konsteņecka foruma ievadrunā, pievēršoties Latvijas 20. gadsimta vēstures smagākajām lappusēm, vedināja nošķirt jēdzienus “padomju vara” un “krievu tauta”, uzsverot cilvēkmīlestības kā sabiedrības vienotājas universālo nozīmi jebkuros laikos un apstākļos. 

Ikgadējā Latvijas mazākumtautību forumā “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”, kas šogad norisinās no 22. līdz 23. novembrim, piedalās vairāk nekā 200 nevalstisko organizāciju aktīvistu, pārstāvot 14 mazākumtautības no 20 pašvaldībām.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU