Svinam piecus gadus
Latvijas simtgadi svinam piecu gadu garumā. Svinību atklāšana notika 2017. gada 4. maijā, bet noslēgums plānots 2021. gada janvārī. Attiecīgais periods izvēlēts, lai simboliski attēlotu valsts tapšanas gaitu, sākot ar 1917. gadu, kas svinību kontekstā tiek saistīts ar valstsgribu, un beidzot ar 1921. gadu, kad Latvija jau pilntiesīgi pastāvēja gan de iure, gan de facto un tika uzņemta tā laika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.
Pasākumi svētku brīvdienās
Latvijas valsts simtgades biroja apkopotā informācija liecina, ka valsts dibināšanas 100. gadadiena brīvdienās tiks svinēta ar plašu programmu visā Latvijā un pasaulē. Daudzveidīgs pasākumu klāsts tiek piedāvāts gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, bet pasaulē Latvijas vārdu godinās starptautiskā diplomātiskā programma.
“Svētku dienās notiks vairāk nekā 900 daudzveidīgu notikumu, no kuriem lielākā daļa būs bez maksas. Veidojot pasākumu programmas, īpaši domāts, lai ikvienam cilvēkam būtu aktīvas līdzdalības iespējas un lai valsts dzimšanas diena ir personīgi īpašs notikums ikvienam,” informē Latvijas valsts simtgades birojs.
Informācija par pasākumu programmu Latvijā:
- valsts simtgades svinības Latvijas pilsētās;
- svētku norise Kurzemē;
- svētku norise Latgalē;
- svētku norise Zemgalē un Sēlijā;
- svētku norise Vidzemē;
- svētku pasākumi Rīgā no 17. līdz 19. novembrim.
Galvaspilsētā svētku kulminācija ierasti sāksies ar festivālu “Staro Rīga”, kas notiks no 16. līdz 19. novembrim no plkst. 17 līdz 23. Rīgā šogad varēs apskatīt 43 festivāla objektus. Šī gada festivāla tēma ir “Augšām cēlās Gaismas pils”, noslēdzot iepriekšējo gadu festivālos uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola “Gaismas pils” rosināto tetraloģijas tematisko ķēdi.
Trīs vakarus pēc kārtas – no 17. līdz 19. novembrim – “Arēnā Rīga” plkst.18 gaidāma multimediāla izrāde “Abas malas”. Izrādē satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, radot iespēju piedzīvot Latvijas valsts simtgades stāstu vēl nebijušā gaismā.
Savukārt 17. novembrī plkst.18 Latviešu biedrības namā paredzēta labdarības balle „Latvijai – 100, RLB – 150”, kas ir plašākais ikvienam brīvi pieejamais sarīkojums valsts jubilejā. Balles mērķis ir atgādināt un godināt Latvijas pirmo uzņēmēju drosmi un nesavtību, pirms 150 gadiem dibinot Rīgas Latviešu biedrību, bet vēl pēc 50 gadiem – Latvijas valsti.
Baltajā namā plkst.19 notiks Latvijas Nacionālās operas simtās jubilejas koncerts “Mūsu operai 100” koncertciklā “Dzimuši Latvijā”, kurā piedalīsies tādas pasaules zvaigznes kā Marina Rebeka, Inga Kalna, Ludmila Monastirska, Egils Siliņš, Stefans Gūlds un citas.
Savukārt 18. novembrī dažādi svētku pasākumi notiks muzejos, kultūras centros, baznīcās un Nacionālajā bibliotēkā. “Simtgades filmu diena” paredzēta kino “Splendid Palace”.
Galvenie šīs dienas akcenti Rīgā būs svinīgā Nacionālo bruņoto spēku parāde 11. novembra krastmalā no plkst.14 līdz plkts.15.30 un laukumā pie Rīgas Pasažieru ostas no plkst.11 līdz 17 Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Plkst. 20 pie Brīvības pieminekļa svētku uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savukārt 11. novembra krastmalā no plkst.20.10 līdz 21 paredzēts koncerts “Daugav’ abas malas”.
Savukārt plkst. 21 krastmalā tauta kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni dziedās valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”, kā arī gaidāma vērienīga svētku uguņošana. Pēc tam starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu notiks gaismas uzvedums “Saules mūžs”, no plkst. 22 – dažādi nakts koncerti Vecrīgā.
Plaša svētku programma paredzēta arī 19. novembrī, kur vērienīgākais pasākums paredzēts laukumā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas – nākamās simtgades pirmais koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”.
Valsts simtgade tiks svinēta ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē:
Uzziņai
Rīgas pilsētas II teātra ēkā (tagad Latvijas Nacionālais teātris) 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Šajā dienā tika sastādīta Latvijas Pagaidu valdība, par kuras vadītāju Tautas padome ievēlēja Latvijas pirmo Ministru prezidentu, Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par Latvijas ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Pirmo reizi kā valsts himna skanēja “Dievs, svētī Latviju!”.
Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskajām parlamenta vēlēšanām (tās 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt, jo Latvijas teritoriju bija okupējis vācu karaspēks, iebruka arī padomju karaspēks – Latvijā risinājās Neatkarības karš). Tautas padomes priekšsēdētājs un vēlāk Satversmes sapulces priekšsēdētājs bija advokāts Jānis Čakste. Viņš visu laiku pildīja arī Latvijas prezidenta pienākumus. Kad 1922. gadā ievēlēja pirmo Saeimu, viņš tika ievēlēts par pirmo oficiālo Latvijas Valsts prezidentu
