NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Īpašumtiesības
4
4

Īpašumu apgrūtinājumi jāmeklē četrās dažādās datubāzēs

“Neviens nerisina jautājumu, kādā veidā notiek apgrūtinājumu pārskatīšana. Ir jābūt apsekojumiem, jābūt aktiem. Bet, ja īpašnieks nezina šādus aktus, attiecīgie dienesti ar tiem neiepazīstina, īpašnieks jūtas bezspēcīgs”, uzskata Saeimas deputāts Juris Šulcs, minot piemēru, ka melnā stārķa apsekojums paredzēts oktobra beigās, kad tas jau būs aizlidojis.

FOTO: Dabasdati.lv

Pērkot īpašumu, ne katrreiz zemesgrāmatā var redzēt tā apgrūtinājumus. Lai gūtu pilnu pārliecību par to, informācija ir jāmeklē četrās dažādās datubāzēs. Problēma ir apzināta, bet risinājums būs jārod nākamajai Saeimai un valdībai.

īsumā
  • Saeima ir saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ka zemesgrāmatā nevar redzēt visus īpašumu apgrūtinājumus.
  • Patlaban ir divi veidi, kā apgrūtinājumi tiek ierakstīti zemesgrāmatā.
  • Pašlaik informācija par apgrūtinājumiem ir jāmeklē četrās informācijas sistēmās: zemesgrāmatā; “kadastrs.lv”; meliorācijas kadastrā, DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kā arī, protams, jāskatās dabā.
  • Nākotnē vispilnīgākā informācija par apgrūtinājumiem varētu būt “kadastrs.lv” un apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Ir saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem, ka zemesgrāmatā nevar redzēt visus īpašuma apgrūtinājumus. “Cilvēki uzzina pēc tam, un tad ir problēmas,” atzīst Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Viņas vadītās komisijas 10. oktobra sēdē, apspriežot šo problēmu, pie risinājuma nenonāca. Deputāti secināja, ka par to būs jālemj nākamajai Saeimai un valdībai.

Jāpiebilst, ka savulaik Saeimas deputāti līdzīgas sūdzības jau bija saņēmuši arī no Abavas senlejas uzņēmējiem par problēmām, strādājot teritorijās ar vides aizsardzības nosacījumiem.

Divi veidi

Patlaban ir divi veidi, kā apgrūtinājumi tiek ierakstīti zemesgrāmatā. “Viens ir – zemes īpašnieks iniciē kādas izmaiņas zemesgrāmatas nodalījumā, un, ja zemesgrāmatu nodaļā tiek iesniegti aktuālie dokumenti par apgrūtinājumiem, tad tie tiek ierakstīti,” informēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktores vietniece Kristīne Miļevska.

“Otra kārtība – likumā ir paredzētas tiesības Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bez īpašnieka piekrišanas iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai par apgrūtinājuma ierakstīšanu,” skaidroja TM pārstāve, piebilstot, kā šī kārtība praksē netiek plaši izmantota. Kopš 1999. gada no DAP ir saņemts tikai viens nostiprinājuma lūgums.

“Tādējādi, ja pastāv kāds robs starp pašvaldības lēmumu par zemes atjaunošanu vai nodošanu īpašumā un turpmākajiem nostiprinājumiem, kas veikti pēc 2013. gada, ir iespējama situācija, ka zemesgrāmatu nodaļā nav aktuālās informācijas par apgrūtinājumiem. Bet tā ir pieejama kadastra informācijas sistēmā, kas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam uztur visu informāciju par aktuālajiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem,” norādīja K. Miļevska.

Kur pircējam ir jāskatās?

“Kāpēc nevar izstrādāt kārtību, ka tam, kurš uzliek apgrūtinājumu, tas ir jāiesniedz un jāreģistrē zemesgrāmatā? Tad cilvēki netiktu muļķoti un nebūtu nekas jāmeklē kadastra informācijas sistēmā. Jo zemesgrāmata, manuprāt, ir normatīvs dokuments, kas ir pamats visām īpašumtiesībām,” ar TM pārstāvi diskutēja deputāts Juris Šulcs.

“Šis jautājums tomēr ir vairāk adresēts attiecīgajām nozaru ministrijām. Kā liecina gadījums ar aizsargājamām dabas teritorijām, šīs iestādes neizmanto iespējas ierakstīt apgrūtinājumus zemesgrāmatā,” atbildēja K. Miļevska.

Arī L. Straujuma iebilda TM pārstāvei: “Jūs sakāt – ministrijas neizmanto iespējas. Protams, iespējas ir, bet kā lai cilvēki saprot, ko viņi pērk? Pēc tam parādās šie apgrūtinājumi. Kas ir jādara, ja esat pircējs? Jāskatās zemesgrāmatā, kur vēl?” Uz šo vaicājumu atbildēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra: “Ir jāskatās kopumā piecās vietās: bez zemesgrāmatas arī kadastrs.lv, meliorācijas kadastrā, DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” un, protams, dabā.”

“Ir runa par sistēmas sakārtošanu. Var ierakstīt, nevar ierakstīt. Ir tiesības ierakstīt, bet DAP to neizmanto, utt. Cilvēks ir bezspēcīgs šādas bezatbildības priekšā, tajā, ka ierēdņi nevēlas sakārtot sistēmu,” secināja J. Šulcs.

VZD – visi ieraksti, kas ir “Ozolā”

Valsts zemes dienesta (VZD) Kadastra metodikas daļas vadītāja Daina Ūdre piebilda, ka, aktualizējot kadastra informācijas sistēmu, reizi divās nedēļās vai mēnesī notiek datu apmaiņa ar DAP dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols” par to, ka ir mainījušās apgrūtinājuma platības, pieteiktas jaunas robežas vai arī izņemti vecie apgrūtinājumi. “Varam uzskatīt, ka visi ieraksti, kas ir “Ozolā”, ir arī kadastra informācijas sistēmā,” uzsvēra D. Ūdre.

Saņemto informāciju VZD aktualizē piecu darbadienu laikā. Tiesa, D. Ūdre nenoliedza, ka ir situācijas, kad datu apmaiņa ar DAP nenotiek. Ilgākais laiks, kad netiek no DAP saņemta informācija, ir divi trīs mēneši vasaras periodā.

Nākotnē vietnē “kadastrs.lv” – visi apgrūtinājumi

Par dažādiem apgrūtinājumiem VZD saņem informāciju arī no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, diezgan reti no Valsts vides dienesta – par piesārņotām teritorijām. “Iesniedzot izziņu, iedzīvotājiem ir iespēja reģistrēt kadastra informācijas sistēmā tos apgrūtinājuma veidus, kurus teritoriju plānojumā nosaka pašvaldības, piemēram, sarkanās līnijas, kāpu un dzelzceļa aizsargjoslas u. c.,” klāstīja VZD pārstāve.

Viņa arī atklāja, ka VZD ir izstrādājis nākotnes risinājumu attiecībā uz apgrūtinājumiem. D. Ūdre: “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā aktīvi šobrīd iegūstam informāciju no komunikāciju turētājiem, pašvaldībām. VZD izvērtē, kādā laika periodā kadastra informācijas sistēma saņems aktuālo informāciju no apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.”

“Savā laikā, virzot normatīvo aktu, kas regulē informācijas sistēmu “kadastrs.lv”, bija plānots, ka nākotnē “kadastrs.lv” būs visi apgrūtinājumi, izņemot tos, kas izriet no līguma saistībām, t.i., servitūti, kas paliek zemesgrāmatu nodaļas kompetencē. “kadastrs.lv” būs pieejami arī atsevišķi apgrūtinājuma veidi, kas neizriet tieši no Aizsargjoslu likuma. Vispilnīgākā informācija par apgrūtinājumiem nākotnē varētu būt “kadastrs.lv” un apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā,” skaidroja VZD pārstāve.

Kā apgrūtinājumu noņemt

J. Šulcs skaidroja, ka ir noteikumi, kādā veidā tiek uzlikti apgrūtinājumi, bet “neviens nerisina jautājumu, kādā veidā notiek apgrūtinājumu pārskatīšana. Ir jābūt apsekojumiem, jābūt aktiem. Bet, ja īpašnieks nezina šādus aktus, attiecīgie dienesti ar tiem neiepazīstina, īpašnieks jūtas bezspēcīgs”. J. Šulcs minēja piemēru, ka melnā stārķa apsekojums paredzēts oktobra beigās, kad tas jau būs aizlidojis.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve bilda, ka ministrijai problēma ir zināma, “tāpēc aizsargājamo teritoriju kontekstā pamatnostādnēs esam ierakstījuši – ja tiek izveidotas jaunas teritorijas, tad ir jāpārskata arī esošās – vai tās joprojām nepieciešamas”.

Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vides eksperte Lelde Eņģele komisijas sēdē precizēja, ka Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību ir skaidri noteikta kārtība, kādā var gan uzlikt, gan atcelt mikroliegumu.

“Ja meža zemes īpašniekam ir sūdzība, ka ir uzlikts bezjēdzīgs liegums, viņam jāvēršas Valsts meža dienestā,” skaidroja vides eksperte. “Ierēdņi zina, kā mikroliegumu var atcelt, izpildot konkrētos MK noteikumus. Ir jāizvērtē, vai konkrētā platība ir derīga šīs vērtības sargāšanai, kurai tas ir izveidots, un jāizvērtē, vai šajā teritorijā nav citas aizsargājamas vērtības. Ir gadījumi, kad sen izveidotus mikroliegumus ar kļūdainām robežām arī pārskata un atceļ. Ir vajadzīgs ekspertu vērtējums – vai tur ir vērtība vai nav. Ja vērtība ir, tad no īpašnieku puses ir jautājums par samērīgām kompensācijām.”

“Ja gribam pārvērtēt visu dabas aizsardzības sistēmu kopumā – no vienas puses, efektīvāk saimniekot, bet, no otras, efektīvāk sargāt dabu –, ir jāliek visi prāti kopā, lai atrastu labāku sistēmu,” sacīja L. Eņģele.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU