Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks 24. septembrī, viesojoties Latvijā, uzturēsies gan galvaspilsētā, gan apmeklēs Aglonu. Pirms vēsturiskā notikuma uz sarunu par gaidāmās vizītes nozīmi Latvijai un Latgalei Latvijas Radio Latgales studija uz sarunu aicināja Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvestu Andri Ševelu, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Inesi Runci, jezuītu priesteri un sociālantropologu Jāni Meļņikovu.
“Ja palūkojamies, kur pāvests brauc vizītēs, tā ir perifērija. Arī mēs ģeogrāfiski esam perifērija, un pāvests grib parādīt, ka esam būtiski. Domāju, ka ar šo vizīti viņš var iedvesmot cilvēkus Latvijā,” uzskata J. Meļņikovs. “Galu galā par pāvestu runā, ka viņš ir Dieva vietnieks uz zemes, – tad lūdzu, lai viņš mums šeit atnes Dievu jeb vairāk Dieva.”
Pētniece I. Runce uzsver, ka pāvests ir reliģiska autoritāte visiem pasaules kristiešiem un ne tikai kristiešiem vien – arī jūdiem un musulmaņiem. “Visi pāvesti, ko varam atsaukt atmiņā, ir runājuši par pārrobežu lietām, kas neskar tikai vienu institūciju. Viņi ir runājuši par cilvēcīgumu un ar to saistītām praktiskām lietām – piemēram, kā palīdzēt bēgļiem, kā izvairīties no kara, kā veidot mieru,” skaidro I. Runce. Pētniece akcentē, ka jau Pirmā pasaules kara laika pāvesta Benedikta XV redzējums bijis, ka Vatikānam un Svētajam Krēslam jāiziet ārpus institucionālajām robežām. “Kopš Pirmā pasaules kara laika tā ir Vatikāna pieredze – būvēt tiltus starp sabiedrībām, cilvēkiem, kultūrām un kontinentiem,” piebilst I. Runce. Viņa ir pārliecināta, ka tas, ko pāvests Latvijai ir sagatavojis, noteikti atstās paliekošu ietekmi uz nākamajiem 25 gadiem.
Arī Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests A. Ševels gaidāmās pāvesta vizītes kontekstā atgādina: “Viens no izteicieniem, kas bieži sastopams pāvesta Franciska uzrunās, ir, ka nevajag celt mūri, bet vajag veidot tiltus.”
Diskusiju iespējams noklausīties Latvijas Radio Latgales studijas veidotajā 21. septembra raidījumā “Latgolys stuņde”. Tajā savu viedokli paudis arī Aglonā dzimušais politologs Kārlis Daukšts.
