Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms 20 gadiem, 1998. gada 3. septembrī, tika pieņemts Enerģētikas likums. Kopš stāšanās spēkā tā paša gada 6. oktobrī likums piedzīvojis 19 grozījumus. Šo gadu laikā vairākas nodaļas no likuma izslēgtas, bet būtiskākie papildinājumi ietver akciju sabiedrības “Latvenergo” noteikšanu par neprivatizējamu objektu un grozījumus, kas nosaka dabasgāzes tirgus izveidi.
Kā norādīts Enerģētikas likuma 2. pantā, tas reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu. Viens no likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš atceras, ka darbs pie Enerģētikas likuma notika uz tā priekšgājēja likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu principiālo nostādņu bāzes.
“Visai ietekmējošs faktors bija sarunu aizsākums ar Eiropas Savienību (ES) par Latvijas iestāšanās procesa uzsākšanu. Paskatoties ar šodienas zināšanu un pieredzes bagāžu, ir nepieciešams padomāt par būtisku enerģijas sektora likumdošanas aktu pārstrukturēšanu. To gadu juridiskā doma bija pret ekonomikas jomas likumdošanas sadrumstalošanu un konkretizēšanu pēc funkciju veidiem. Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija kategoriski iestājās pret atsevišķu primāro likumu ideju elektrībai, dabasgāzei, naftas produktiem un siltuma apgādei – enerģijas sektors esot pārāk vienkāršs un mūžam centralizēts, lai vairotu likumu skaitu!” atceras J. Ozoliņš.
Likuma 3. pantā ir izvirzīti šādi mērķi:
Kā vēsturiski svarīgākos grozījumus Enerģētikas likumā šo 20 gadu laikā Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko min vairākus. Vieni no tiem ir pirms 18 gadiem pieņemtie grozījumi, kas nosaka, ka akciju sabiedrība “Latvenergo” ir vienots energoapgādes uzņēmums un tās īpašumā esošās Daugavas hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Grozījumi noteica, ka tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, nedz arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama, un visas akcijas pieder valstij.
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2001. gada 1. jūnijā, tika noteikts pienākums licencētam elektroenerģijas sadales uzņēmumam iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus.
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2005. gada aprīļa vidū, no Enerģētikas likuma izslēgtas nodaļas, kas regulēja elektrības nozari, – par elektroenerģijas ražošanu un pārvadi, elektroenerģijas sadali, piekļūšanu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām, elektroenerģijas realizāciju un citas. Šo regulējumu vēlāk noteica Elektroenerģijas tirgus likums.
Ar Enerģētikas likuma grozījumiem 2005. gada vidū noteikts, ka enerģijas tirdzniecība šā likuma izpratnē ir energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem. Likums paredz, ka visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi.
Paskatoties ar šodienas zināšanu un pieredzes bagāžu, ir nepieciešams padomāt par būtisku enerģijas sektora likumdošanas aktu pārstrukturēšanu.
Likumā izdarīti arī daudzi citi grozījumi, kas vērsti uz dabasgāzes tirgus atvēršanu, – pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšana, trešo personu pieeja sistēmai, kā arī atsevišķa grāmatvedības uzskaite dabasgāzes pārvadei, sadalei un uzglabāšanai, kā arī noteikts pārejas periods.
Savukārt 2008. gada grozījumi reglamentēja enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu. Grozījumos tika noteikta tiesvedības kārtība strīdos par energoapgādes komersantu rēķiniem – ar mērķi novērst atšķirīgu pieeju šo jautājumu risināšanā. Energoapgādes komersantu rēķinus iespējams pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Grozījumos noteiktas tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem.
2014. gada pavasarī stājās spēkā grozījumi, kas noteica trešo personu piekļuvi Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai. Likumdošanas izmaiņas paredzēja, ka tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju būs no 2017. gada 3. aprīļa. Līdz šim laikam jāpabeidz arī pārvades sistēmas operatora nodalīšana, ja Latvijas dabasgāzes sistēma nav tieši savienota ar citas ES dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu vai dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā ir mazāka par 75%. Grozījumi paredzēja, ka arī sadales sistēmas operatora nodalīšana jāpabeidz līdz 2017. gada 3. aprīlim.
2016. gada martā stājās spēkā gāzes tirgus atvēršanas un AS “Latvijas Gāze” sadalīšanas nosacījumi. Grozījumi noteica, ka dabasgāzes tirgus Latvijā tiks atvērts brīvai konkurencei 2017. gada 3. aprīlī un pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators jānodala no sadales un tirdzniecības darbībām līdz 2017. gada 31. decembrim. Izmaiņas paredzēja arī pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru (tai skaitā vienotā pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora) pienākumus, prasības un kritērijus pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, kā arī dabasgāzes tirdzniecības pamatprincipus.
Grozījumi paredzēja pienākumu “Latvijas Gāzei” nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu. Nostiprinātas valsts īpašumtiesības uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) ģeoloģisko struktūru. Likumā noteikts, ka Inčukalna PGK ir valsts īpašums.
