Jauns plāns bērnu tikumības un dzimumneaizskaramības sargāšanai

Tieslietu ministrija (TM), balstoties uz iesaistīto institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem, ir izstrādājusi “Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2018.–2021. gadam” (turpmāk tekstā – plāns). Līdz šim “Rīcības plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.–2013. gadam” (turpmāk tekstā – rīcības plāns) paredzēja pasākumu kompleksu attiecīgo problēmu risināšanai, minētajā laika posmā īstenojot vairākos blokos sadalītus pasākumus, kuri vērsti uz nepilngadīgo aizsardzību no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Rīcības plānā iekļautie pasākumi nav bijuši pietiekami

Vienlaikus TM, izvērtējot rīcības plāna ieviešanas rezultātus, secina, ka tajā ietvertie pasākumi nav bijuši pietiekami un nav aptvēruši visas jomas noziedzības pret seksuālu vardarbību mazināšanā. Par to liecina pašreiz praksē konstatētās problēmas:

nav rasts risinājums attiecībā uz darbu ar personām, kuras izjūt seksuālu interesi pret bērniem;
nepietiekama Veselības ministrijas (VM) iesaiste minētās problēmas risināšanā;
nepietiekami risinājumi seksuālās noziedzības mazināšanas prevencijas jomā, (sabiedrības, tai skaitā nevalstiskā sektora, līdzdarbības veicināšanā u. tml.).

Jaunais plāns ir izstrādāts, lai piedāvātu turpmākos rīcības virzienus nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību. TM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un VM uzdots sagatavot attīstības plānošanas dokumentu dzimumnoziegumu pret nepilngadīgajiem novēršanai 2018.–2020. gadam, tajā ietverot arī konkrētu institūciju rīcības mehānismus gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamu vardarbību pret bērnu.

Plānā ietvertie pasākumi

Izstrādātajā plānā ir ietverti sekojoši pasākumi:

preventīvo pasākumu veikšana, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību ierobežošanā, speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā;
sodu politikas pilnveidošana, tostarp saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju CM/Rec(2014)3 par bīstamiem likumpārkāpējiem;
to personu, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, resocializācijas un ārstēšanas prakses uzlabošana;
atbalsta pasākumu nodrošināšana noziedzīgos nodarījumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušajiem nepilngadīgajiem;
starpinstitucionālās sadarbības attīstīšana.

“Minētie pasākumi sagrupēti pa prevencijas līmeņiem (primārā, sekundārā un terciārā prevencija) dažādām mērķa grupām, lai nodrošinātu, ka katrai no tām tiek paredzēti pasākumi visos prevencijas līmeņos,” skaidro TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa. “Šāda veida pieeja politikas plānošanas dokumentu izstrādē ļauj gūt pārliecību, ka ir paredzētas aktivitātes visām mērķa grupām, un prognozēt šo aktivitāšu kopējo ietekmi uz problēmas risināšanu,” norādīts plānā.

Kas iekļauts primārās, sekundārās un terciārās prevencijas pasākumos?

Plānā paredzēti dažādi prevencijas pasākumi atbilstoši situācijai un mērķauditorijai. Saskaņā ar TM sniegto informāciju plānotie prevencijas pasākumi ir sekojoši:

primārās prevencijas pasākumi (universālais līmenis) – pasākumi, kas vērsti uz sabiedrību kopumā:
- nodarbības mācību iestādēs, lai diskutētu par drošību un draudiem situācijās, kurās nepilngadīgie var saskarties ar dzimumnozieguma risku, un veicinātu nepilngadīgo modrību, kā arī zināšanas par rīcību, saskaroties ar dzimumnozieguma risku;
- valsts bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 informatīvās kampaņas paplašināšana, aicinot informēt par seksuālas vardarbības gadījumiem, tai skaitā arī vecākus un citus ģimenes locekļus;
- speciālistu apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā par dzimumnoziegumu riskiem;
sekundārās prevencijas pasākumi (augsta riska līmenis) – pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības daļu, kas pakļauta augstam vardarbības riskam, piemēram, ģimenēm, vecākiem vai potenciāliem dzimumnoziedzniekiem:
- konsultāciju sniegšana Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālistiem par seksuālas vardarbības jautājumiem, tai skaitā par bērnu drošību internetā, par seksuāla rakstura piedāvājumiem;
- Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 kapacitātes paplašināšana, aptverot arī darbu ar vecākiem un ģimenes locekļiem;
- efektīvu intervences pasākumu pieejamības nodrošināšana personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu (šādu personu informēšana par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu), kā arī seksuālas vardarbības risku izvērtēšana valsts sociālās aprūpes centros;
terciārās prevencijas pasākumi – pasākumi, kas vērsti uz bērnu, pieaugušo un ģimeni, kura jau cietusi no vardarbības, vai personām, kas jau veikušas noziegumu (recidīva samazināšana):
- dzimumnoziegumos cietušo bērnu atkārtotas kļūšanas par upuri un emocionālas traumēšanas izmeklēšanas laikā novēršana;
- izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana pierādījumu iegūšanas no bērna laikā;
- sabiedrības atbalsta un kontroles pasākumu izstrādāšana un īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem, kuri izcietuši sodu par dzimumnoziegumu pret nepilngadīgo;
- Valsts probācijas dienesta darbinieku, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem, apmācības.

Plašāku informāciju par pēdējos gados normatīvajos aktos paredzētajiem vardarbības apkarošanas pasākumiem var meklēt LV portāla publikācijā “Cietušo aizsardzības un vardarbības apkarošanas pasākumi”.

Biežāk cieš meitenes

Valsts policijas dati liecina, ka 2016. gada 12 mēnešos bērni visbiežāk cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 26% gadījumu. Biežāk no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem cieš meitenes, retāk – zēni. Kā norādīts plānā, pieaugot bērnu vecumam, palielinās risks ciest no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Plānā pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka atskaites periodā nav noticis neviens bērnu tirdzniecības gadījums, kā arī neviens bērns nav ticis nosūtīts seksuālai izmantošanai. Vienlaikus negatīvi tiek vērtēts apstāklis, ka atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, palielinājies bērnu skaits, kuri cietuši no pavešanas netiklībā.

Dažādu institūciju statistikas dati

Saskaņā ar Valsts policijas sniegtajiem datiem 2016. gadā reģistrēti 149 noziedzīgi nodarījumi pēc noziedzīga nodarījuma grupas objekta “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”, 2015. gadā – 133 šādi noziedzīgi nodarījumi.

Kā norādīts plānā, arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa starpniecību saņem zvanus par piedzīvotu seksuālo vardarbību. Proti, 2016. gadā nepilngadīgie 113 gadījumos kā iemeslu, kāpēc vērsušies pēc palīdzības, izmantojot uzticības tālruņa pakalpojumu, minēja seksuālo vardarbību (no tiem 14 gadījumi – izglītības iestādē, 4 gadījumi – aprūpes iestādē, 39 gadījumi – ģimenē, 56 gadījumi – savstarpējās attiecībās).

Savukārt saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju 2016. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmuši 118 bērni pēc pārciestas seksuālās vardarbības (no tiem 81 meitene un 37 zēni). No minēto cietušo bērnu kopskaita 46 bērni seksuālo vardarbību pārcietuši ģimenē (27 meitenes un 19 zēni), bet 72 bērni – ārpus ģimenes (54 meitenes un 18 zēni). Turklāt plānā norādīts, ka papildus iepriekš minētajiem gadījumiem 93 bērni ir cietuši no vairākiem vardarbības veidiem, kur viens no pārciestās vardarbības veidiem bija seksuālā vardarbība. Tādējādi, rēķinot kopā gan bērnus, kuri pārcietuši seksuālo vardarbību, gan bērnus, kuri pārcietuši kombinēto vardarbību, kur viens no vardarbības veidiem bija seksuālā vardarbība, 2016. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmuši 211 bērni (138 meitenes un 73 zēni).