Par ikgadējo pāreju uz vasaras laiku Eiropas Komisija regulāri saņem atsauksmes no iedzīvotājiem, kuri bieži vien sūdzas par pulksteņa rādītāju pagriešanas negatīvo ietekmi uz veselību, kas saistīta ar miega trūkumu un citām negatīvām sekām. Tomēr dažkārt cilvēki arī lūdz saglabāt pašreizējo sistēmu, jo uzskata, ka tai ir pozitīva ietekme.
Tādēļ nolemts noskaidrot, cik labi darbojas pašreizējā ES pāreja uz vasaras laiku, un novērtēt, vai šo kārtību vajadzētu mainīt. Iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli, lai izvērtētu, vai ir nepieciešamas izmaiņas šajā jautājumā.
Tiešsaistes anketa pieejama visās oficiālajās ES valodās (izņemot īru). Atbildes var sniegt jebkurā ES valodā. Tomēr, ja iespējams, ieteikts atbildēt angļu valodā.
Aptauja ir pieejama Eiropas Komisijas mājaslapā. Tajā tiks publicētas arī saņemtās atbildes. Ja respondents iebilst pret savu personas datu publicēšanu, atbildes tiks publicētas anonīmi. Ja viņš atbildēm pievienos dokumentu, to publicēs neizmainītu kopā ar atbildēm.
Pāreja uz vasaras laiku – enerģijas taupīšanai
ES vasaras laika kārtība nozīmē, ka pulksteņa rādītāji divreiz gadā tiek pagriezti, lai pielāgotos dienas garuma izmaiņām un noteiktā laikposmā iespējami efektīvāk izmantotu dienasgaismu.
Lielākajā daļā ES dalībvalstu šī prakse tika aizsākta jau Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, arī naftas krīzes laikā 20. gs. 70. gados. Tolaik lēmumi par pāriešanu uz vasaras laiku galvenokārt tika pieņemti enerģijas taupīšanas nolūkā. Tomēr bija arī citi iemesli, piemēram, ceļu satiksmes drošība, vairāk brīvā laika iespēju līdz ar gaišākiem vakariem vai vienkārši valsts prakses salāgošana ar kaimiņvalstu vai galveno tirdzniecības partnervalstu praksi.
Vasaras laika kārtība ES līmenī ir ieviesta jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem, un patlaban šo jautājumu reglamentē Direktīva 2000/84/EK. Direktīvā dalībvalstīm noteikts pienākums pāriet uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, bet atpakaļ uz ziemas laiku — oktobra pēdējā svētdienā. ES tiesību akts par vasaras laiku tika pieņemts ar mērķi unificēt atšķirīgo valstu vasaras laika kārtību, tādējādi nodrošinot saskaņotu pieeju attiecībā uz laika pāreju vienotajā tirgū.
Pētījumi par Eiropas vasaras laika kārtību nedod skaidru atbildi
Enerģijas taupīšana bija viens no galvenajiem argumentiem par labu pašreizējai pārejai uz vasaras laiku, taču pētījumi liecina, ka ietaupījums ir niecīgs. Rezultāti turklāt atšķiras arī atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Tāpat pētījumi liecina – ja dalībvalstīm ļautu nesaskaņot pulksteņa rādītāju pagriešanu, tas varētu kaitēt iekšējam tirgum, jo pārrobežu tirdzniecība radītu lielākas izmaksas, rastos neērtības transporta, sakaru un ceļošanas jomā, kā arī pazeminātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū.
Lai arī vasaras laika kārtība mudinātu cilvēkus pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, hronobioloģisko pētījumu rezultāti norāda, ka cilvēka bioritmi varētu tikt ietekmēti daudz vairāk, nekā iepriekš domāts.
Miega trūkums, kas saistīts ar pulksteņa rādītāju pagriešanu pavasarī, varētu palielināt satiksmes negadījumu risku. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka iespēja vasarā ilgāk saglabāt dienasgaismu pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību.
Attiecībā uz lauksaimniecību bija bažas, ka pulksteņrādītāju pagriešana izjauc dzīvnieku bioritmu līdzsvaru un izmaina slaukšanas grafikus. Tomēr tās ir pagaisušas, jo ir ieviestas jaunas iekārtas, mākslīgais apgaismojums un automatizētas tehnoloģijas. Turklāt papildu dienasgaismu vasarā varētu uzskatīt par priekšrocību arī tāpēc, ka tādējādi var pagarināt ārā veicamo darbu laiku.
