Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gaisa piesārņojuma monitorings īpaši aktuāls kļuva saistībā ar Valdgales purva un meža ugunsgrēku, kas sākās 17. jūlija pēcpusdienā. Pēc dažām dienām sadūmojums un smaka sasniedza Saldu un Talsus, kā arī virs Lietuvas ziemeļdaļas izveidojās smogs.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Latvijā regulāri veic vides monitoringu, lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, kā arī par piesārņojuma ietekmi uz veselību. Taču normatīvie akti neparedz vides stāvokļa monitoringu, piemēram, ugunsgrēka laikā.
Gaisa piesārņojuma monitorēšana īpaši aktuāla kļuva saistībā ar Valdgales purva un meža ugunsgrēku, kas sākās 17. jūlija pēcpusdienā. Pēc dažām dienām sadūmojums un smaka sasniedza Saldu un Talsus, kā arī virs Lietuvas ziemeļdaļas izveidojās smogs. Lai gan iedzīvotāju veselībai nebija apdraudējuma, putekļu daļiņu koncentrācijas mērījumi tika uzsākti tikai 23. jūlijā, atklāj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upīte. Tagad tie tiek veikti katru dienu.
Preses konferencē 23. jūlijā pēc Krīzes vadības padomes sēdes Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova izteicās, ka Latvijā nav noteikta skaidra likumdošana gaisa piesārņojuma mērīšanai, kad notiek ārkārtas gadījumi.
Likums “Par piesārņojumu” nosaka, ka piesārņojums ir cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu.
“Tomēr minētais likums attiecas tikai uz profesionālām piesārņojošām darbībām, t.i., tādām, kuras veic operators, – augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos,” skaidro Valsts vides dienesta (VVD) Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. “Respektīvi, tas ir piesārņojums, kas ir radies vai var rasties jebkādas profesionālās darbības rezultātā. Operators nodrošina regulāru piesārņojošas darbības monitoringu, īpaši tādiem procesiem, kuri ir tieši saistīti ar vides piesārņošanu vai tās risku.”
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 158 “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” vides monitoringu organizē VARAM, Veselības ministrijas (VM) un Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošas iestādes un zinātniskās institūcijas, pašvaldību iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, ja pašvaldībai nepieciešams novērtēt vides kvalitātes izmaiņas, un komersanti, ja to nosaka vides normatīvie akti, skaidro I. Upīte.
Vides monitoringu veic regulāri, lai iegūtu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) ir atbildīgā iestāde, kas organizē un nodrošina mērījumus valsts monitoringa tīklā, kā to nosaka MK rīkojums Nr. 448 “Par valsts aģentūras “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dibināšanu”, skaidro LVĢMC sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis. LVĢMC pārziņā esošās gaisa kvalitātes monitoringa stacijas ir izvietotas visā valsts teritorijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” III nodaļā noteiktajiem kritērijiem, un tajās tiek nodrošināta citu šajos noteikumos noteikto prasību izpilde, lai sniegtu sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.
Monitoringu var veikt arī īpašos gadījumos, lai noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt vides kvalitātes mērķus atbilstoši vides kvalitātes normatīviem, novērtētu vides stāvokli, ja ir nodarīts kaitējums videi, novērtētu vides stāvokļa izmaiņas pēc vides aizsardzības pasākumu programmas īstenošanas un iegūtu informāciju par konkrēta objekta ietekmi uz vidi, informē I. Upīte.
Normatīvu nepilnības apstiprina arī Veselības inspekcijas (VI) Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Normunds Kadiķis: “Līdz šim ugunsgrēki, kas ietekmē iedzīvotājus plašā teritorijā, Latvijā ir bijuši reti. Līdz ar to likumdošanā nav paredzētas nekādas darbības, kas konkrēti skartu mērījumus. Skaidrs ir viens: ja piedūmojums vizuāli ir ļoti liels un jau apgrūtina elpošanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar pašvaldību organizē iedzīvotāju evakuāciju, nekādi mērījumi pat nav nepieciešami.”
“VUGD nav pienākuma vai uzdevuma mērīt gaisa piesārņojumu,” uzsver sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Palkavniece. “Ņemot vērā to, ka VUGD 22. jūlijā gaisa monitoringa veikšanā centās iesaistīt atbildīgās institūcijas, bet tas nebija iespējams, bija brīvdiena, VUGD izlēma nodrošināt šo pasākumu, slēdzot vienošanos ar komersantu, kuram ir šāda aparatūra, kā arī iesaistot VUGD amatpersonas, kurām ir ķīmiķa izglītība. VUGD veiktā mērījuma dati tika nodoti VI un VVD rīcībā, lai tos publicētu un skaidrotu sabiedrībai. Tālāk jau šos gaisa mērījumus veica atbildīgās institūcijas.”
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6. pantā ir noteikta valsts institūciju (ministrijas vai pašvaldības) atbildība katastrofu pārvaldīšanā:
Attiecīgā ministrija, iesaistot tās padotībā esošās institūcijas, vai pašvaldība sadarbībā ar citām ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām veic katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus – novērtē risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, izstrādā attiecīgās jomas attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus un citus dokumentus un, pamatojoties uz risku novērtējumu, apzina un plāno resursus katastrofas pārvaldīšanai. VARAM ir sagatavojusi vides nozares apdraudējuma novērtējumu, kurā atbilstoši tās kompetencei ir noteikusi nozaru apdraudējumu un plānojusi apdraudējuma novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu.
“Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju atkarībā no katastrofas veida nosaka valsts civilās aizsardzības plānā vai sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos. Diemžēl līdz šai dienai nav apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajam. MK tas bija jāapstiprina līdz 2017. gada 2. augustam,” norāda I. Kurmahere.
Valsts civilās aizsardzības plāna projektā viena no sadaļām ir “Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki”, kurā ir noteikti atbildīgie un iesaistītās valsts iestādes, kā arī preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi mežu un kūdras purvu ugunsgrēku gadījumā.
Uz jautājumu, vai vajadzētu izmaiņas likumdošanā, lai piesārņojumu mērītu atbildīgāk un operatīvāk, VARAM norāda: “Ugunsgrēka gadījumā tomēr primārais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk nodzēst ugunsgrēku. Tomēr, ņemot vērā Valdgales ugunsgrēka ilgumu, VVD iniciatīva mērīt putekļu daļiņu piesārņojumu vērtējama kā pozitīva. Lai iegūtu maksimālo efektu no plānotajām darbībām piesārņojuma likvidēšanas procesā, katrs gadījums ir jāizvērtē, balstoties uz konkrētajiem apstākļiem norises vietā un pieejamo informāciju. Būtu jāizvairās no tādiem gadījumiem, kad strikts regulējums (piemēram, par noteiktu skaitu mērījumu noteiktā laika periodā) varbūt ir ierobežojošs vai rodas situācija, kad finanšu resursi tiek nelietderīgi izmantoti. Ministrija uzskata, ka būtiskāk būtu saglabāt iespēju katrā atsevišķā gadījumā noteikt nepieciešamību mērīt radīto piesārņojumu.”
Savukārt VUGD viedoklis ir, ka likumdošanas jautājumu nepieciešams pārrunāt gan ar vides institūcijām un komersantiem, kas iesaistīti šajā jomā, gan ar operatīvajiem dienestiem.
