Eksperti prognozē, ka Rīgā un Pierīgā pieprasītākajā – ekonomiskās klases – jauno projektu dzīvokļu segmentā tuvākos divus – četrus gadus straujš cenu kāpums nav gaidāms, taču pakāpeniski pieaug būvniecības izmaksas. Patlaban šajā segmentā cena par vienu kvadrātmetru (kv.m) ir līdz 1600 eiro. Tiesa, lielākā daļa – 75% iedzīvotāju – pārsvarā turpina pirkt sērijveida dzīvokļus, 14% tos iegādājas jaunajos projektos, bet 11% – otrreizējā tirgū.
Jāpiebilst, ka jaunu dzīvojamo māju būvniecība reģionos notiek ļoti maz, jo pirktspēja ārpus galvaspilsētas ir zemāka nekā māju celtniecības izmaksas.
Rīgā zemākās cenas Baltijā
Savukārt, vērtējot Baltijas mērogā, Rīgā patlaban ir par 15 – 40% zemākas cenas, salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, un mazāka darījumu aktivitāte. Vidējā kvadrātmetra cena, ņemot visus nekustamo īpašumu segmentus kopumā, Rīgā ir zem 1000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tie ir 1400 – 1600 eiro. Rīgā jauno projektu segmentā notiek 14% darījumu, Tallinā un Viļņā attiecīgi 25 un 35 – 50%.
Nekustamo īpašumu kompānijas “Ober Haus” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane atzīst, ka dzīvokļu būvniecība un nekustamo īpašumu tirgus ir aktīvāks gan Igaunijā, gan Lietuvā, jo “krīzes dēļ esam piesardzīgi un vēl ir kur augt”.
Aktīvāka ekonomiskā klase
K. Dubane: “Tirgus pēdējo gadu laikā ir kļuvis aktīvāks, taču “Ober Haus” dati neliecina par pārkaršanu. Klienti sāk pirkt īpašumus gan savām, gan investīciju vajadzībām. Palielinās piedāvājums jauno dzīvokļu projektos, notiek to būvniecība, kā rezultātā palielinās dzīvojamās platības. Pieprasījums ir, tas ir diezgan liels un vairāk attiecas uz vidējo segmentu, ne premium klasi. Par dzīvokļiem mikrorajonos, sērijveidu mājās Rīgā jaunajos projektos cena ir līdz 2000 eiro/kv.m. Ir arī interese par sekundāro tirgu – par dzīvokļiem sērijveida mājās, kas celtas 70., 80. gados, jo tie ir lētāki, bet piedāvājums ir ļoti mazs. Privātmāju griezumā vairs nav intereses par lielām ēkām, bet gan par namiem līdz 200 kvadrātmetriem.”
“Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas Korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jānis Deksnis preses konferencē minēja, ka jaunajos projektos 74% klientu pērk ekonomiskās klases, 17% – biznesa klases, bet tikai 9% – ekskluzīvus dzīvokļus (virs 2500 eiro par kv.m).
Būvē 2200 jaunus dzīvokļus
Patlaban būvniecības stadijā ir 1500 dzīvokļi jaunajos projektos dažādos Rīgas mikrorajonos (visvairāk to ir Teikā) tā saucamajā ekonomiskajā segmentā, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn, bet 700 dzīvokļi tiek celti biznesa klases segmentā (cena par kv.m ir 1600 – 2500 eiro).
J. Deksnis akcentēja, ka ekonomiskās klases jauno projektu koncepts ir mazas platības, ar pilnu apdari un pēc iespējas vairāk istabu. Pieprasītākie projekti tiek ātri pārdoti, pieaug rezervāciju skaits, projektam esot būvniecības stadijā. Vidējā cena šobrīd ir 1500 eiro kv.m, un attīstītāji pakāpeniski paaugstina cenas.
Ekonomiskajā segmentā izaicinājums ir augstā konkurence starp attīstītājiem un otrreizējo tirgu, kā arī salīdzinoši lētajiem sērijveida dzīvokļiem. Pircēji ir arī salīdzinoši konservatīvi attiecībā uz aizņemšanās potenciālu. Turklāt, augot būvniecības cenām, attīstītāju peļņas marža ir ierobežota, bet pircēju prasības pēc kvalitātes saglabājas augstas.
Arhitekts, vairāku daudzdzīvokļu māju projektu autors Gatis Didrihsons uzsvēra, ka attīstītājiem izaicinājums ir, kā jaunajos projektos panākt ekonomisku, nevis nabadzīgu dzīvokļa izbūvi. Viņš minēja, ka iedzīvotāju pirktspēja ir par 10 – 15% zemāka nekā celtniecības izmaksas, kurās var iekļauties, lai izbūvētu labu mājokli. Kā būtisku izaicinājumu viņš redz arī galvaspilsētas, nevis Pierīgas attīstību, kas notiek pretēji pasaules tendencēm, jo cilvēki arvien vairāk dzīvo urbānās vidēs, kur ir nodrošināta ērta infrastruktūra.
Pircēja profils
Kas šobrīd pērk dzīvokli jaunajā projektā? “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis preses konferencē klāstīja, ka 74% gadījumu tas ir vīrietis, bet arvien vairāk ir tendence, ka mājsaimniecības aizņemas kopā. Ienākumu līmenis 31% mājsaimniecību kopumā ir 1501 – 2000 eiro. Aizņēmēju darbības sfēra 19% gadījumu ir transports, pārvadājumi, sakari, bet 27% – informācijas tehnoloģijas. 85% cilvēku ir augstākā izglītība, bet 47% i – speciālisti. 43% aizņēmējiem ir savs dzīvoklis, bet 37% – īrēts dzīvoklis vai māja.
Jauno projektu kredīta klients kļūst arvien jaunāks. Ja 2015. gadā 26 – 30 gadu vecie aizņēmēji bija 17%, bet virs 40 gadiem – 20%, tad jaunie profesionāļi ir 40%, bet virs 40 gadiem – tikai 5%.
Visvairāk kredītņēmēji izvēlas divu vai trīs istabu dzīvokli 56 – 75 kv.m platībā (apmēram 50%), vidējā aizdevuma summa ir 86 000 eiro, aizdevuma termiņš – 24 gadi. Pirmās iemaksas apmērs šādā gadījumā ir 15% jeb 15 100 eiro. Klients ik mēnesi maksā 372 eiro.
Liels atspaids kredītņēmējiem ir akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” administrētās mājokļu iegādes programmas gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem. LV portāls par šīm programmām jau rakstīja publikācijā “Paplašina mājokļu garantiju programmas atbalsta saņēmēju loku”.
