Virtuālās asistentes atklāšanas pasākumā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka lepojas ar to, ka ministrija ir līdere digitālo inovāciju jomā. Savukārt Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere norādīja, ka virtuālā asistente ir izstrādāta septiņu mēnešu laikā pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Šobrīd tiek vērtēta tehnoloģiskā rīka kapacitāte un attīstības iespējas. Pilotprojekta tehniskā risinājuma, pie kura ir strādājis uzņēmums “Tilde”, izmaksas ir 9500 eiro.
Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs zināja teikt, ka virtuālos asistentus pasaulē izmanto lielās korporācijas, bet ir maz iestāžu, kur tos lieto publiskajā pārvaldē. Kā piemēru viņš minēja Losandželosas un Bonnas pašvaldības. “Ar Unu parādījām, ka arī Latvijā top pasaules līmeņa inovācijas,” tā A. Vasiļjevs. “Virtuālās asistentes smadzenes balstās uz neironu tīklu tehnoloģijām, viņa saprot latviešu valodu, spēj analizēt daudzos veidus, kā varam izteikt vienu un to pašu jautājumu, analizē un cenšas saprast arī kļūdainus tekstus.”
Atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
G. Paidere virtuālā asistenta atklāšanas pasākumā skaidroja, ka atbildes uz klientu jautājumiem gan rakstiskā, gan mutiskā veidā aizņem ļoti daudz UR darbinieku laika. Iestādes mājaslapu mēnesī apmeklē 10 000–12 000 unikālo lietotāju, bet gadā UR saņem 67 500 zvanus. “Secinājām, ka daudzi jautājumi atkārtojas. Modernās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ir lieliska iespēja šos vienkāršos jautājumus novirzīt virtuālajai UR kolēģei Unai, bet klientu apkalpošanas speciālistiem pievērsties sarežģītāku jautājumu risināšanai,” tā UR vadītāja.
Virtuālās asistentes mērķis ir sniegt klientiem rakstiskas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, nodrošinot saziņu ar virtuālo asistentu jebkurā diennakts laikā.
“Ar virtuālās asistentes izveidi noteikti negribējām radīt mājaslapas dubultnieku, kas uz jautājumiem atbild juridiskos terminos. Una cenšas klientiem atbildes sniegt cilvēcīgi, īsi un kodolīgi, piedāvājot arī saiti, kur var iegūt vairāk informācijas. Atverot UR mājaslapu, varat redzēt lodziņu, kur iespējams rakstīt jautājumus, uzsākt tērzēšanu. Aiz tā cilvēks nedarbojas, tās ir tehnoloģijas,” skaidroja G. Paidere un piebilda, ka virtuālās asistentes radīšana ir tikai daļa no iestādes modernizācijas. No šī gada sākuma UR ir jauna mājaslapa, pašlaik tiek strādāts pie jauniem informācijas izsniegšanas pakalpojumiem, kā arī norisinās komercreģistra modernizācija.
Unai ir savs īpašais e-pasts, kas paredzēts, lai situācijās, kad virtuālais asistents vēl nav apguvis kādu konkrētu jautājumu, to var nosūtīt e-pastā, kā arī iestādes darba laikā var zvanīt, izmantojot UR informatīvo tālruni.
Vienota platforma valsts pārvaldei
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis akcentēja, ka publiskā pārvalde saskaras ar lieliem izaicinājumiem, tāpēc “ir jāmeklē efektīvāki, cilvēkus aizvietojoši risinājumi, lai nodrošinātu augstu kvalitāti, operativitāti un savstarpējo aizvietojamību”.
Kopējās valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ietvaros šobrīd tiek strādāts pie projekta, kas mākslīgā intelekta izmantošanā nodrošinās vienotu valsts platformu. Projekts izmaksās gandrīz miljonu eiro, un to plānots īstenot tuvākajos gados.
E. Beļskis zināja teikt, ka pie mākslīgā intelekta izmantošanas patlaban strādā Ceļu satiksmes drošības direkcija un Rīgas Tehniskā universitāte. “Pie šī jautājuma būtu jāstrādā jebkurai iestādei, kurā ir e-pakalpojumi un elektroniskā saziņa ar klientiem,” tā VARAM pārstāvis.
Savukārt, īstenojot citu – portāla “Latvija.lv” modernizācijas – projektu, tajā arī tiks iestrādāta mākslīgā intelekta komponente, lai informācijas sistēma atpazītu tos pakalpojumus, kas ir vajadzīgi konkrētam iedzīvotājam. Piemēram, ja viņam ir piedzimis bērns, sistēma jau proaktīvi piedāvās virkni pakalpojumu, kas cilvēkam šādā brīdī ir vajadzīgi, – pieteikšanās bērnudārzā, iesniegums par pabalstu u. c.
