Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Paplašināts ģenētiski iedzimto slimību skrīnings visiem jaundzimušajiem un “zaļā koridora” princips rindā uz speciālistu konsultācijām grūtniecēm, aprūpes pieejamības uzlabošana bērniem ar hroniskām saslimšanām un bezmaksas kontracepcija sociālā riska sievietēm – tie ir tikai daži no pasākumiem, ko paredz 5. jūnijā valdībā apstiprinātais Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018. – 2020. gadam. Daļai pasākumu līdzekļi atvēlēti jau šī gada budžetā. 2019. un 2020. gadā šim nolūkam nepieciešams 16,2 miljonu eiro papildu finansējums.
Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.–2020. gadam mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, nodrošinot veselību veicinošus pasākumus un slimību profilaksi, kā arī veicinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.
“Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uz mātes un bērna veselības aprūpi turpmāk paredzēts raudzīties daudz plašāk,” iepazīstinot ar plānošanas dokumentu, uzsvēra veselības ministre Anda Čakša.
Izvirzītos mērķus plānots sasniegt, strādājot četros virzienos:
Veselības veicināšanas un profilakses jomā plānota sabiedrības un ārstniecības personu informēšana un izglītošanas pasākumi par mātes un bērna veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī par bērnu drošību un vakcināciju. Tāpat plānots uzlabot pieejamību valsts apmaksātai zobārstniecības palīdzībai bērniem.
Piemēram, ņemot vērā Latvijas situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars, mākslīgi veikto abortu skaits, saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām), plānā kā viena no realizējamām aktivitātēm iekļauta vienotas mācību programmas izstrāde par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā par atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu. Šobrīd Latvijā šo izglītošanas funkciju veic dažādas nevalstiskās organizācijas, pielietojot atšķirīgas mācību programmas.
Tā kā viens no biežākajiem bērnu līdz 5 gadu vecumam nāves un saslimšanas iemesliem ir mājās gūtas traumas, kuras ir iespējams novērst, ja vecāki nodrošina pietiekamu bērnu pieskatīšanu, Veselības ministrija plāno nodrošināt nepārtrauktu jauno vecāku izglītošanu par traumatisma profilaksi. Paredzēta arī medicīnas personāla izglītošana par to, kā atpazīt vardarbības upurus un strādāt ar bērniem, kam ir garīga rakstura traucējumi.
Lai uzlabotu grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpi, iecerēts uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, nodrošināt “zaļā koridora” principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā, ja ir blakus saslimšanas, kā arī izvērtēt nepieciešamību papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus. Piemēram, plānā paredzēts nodrošināt doplerogrāfijas izmeklējumus visām grūtniecēm.
Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo skrīninga aptveri un paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai. Plāns paredz uzlabot riska pacientu aprūpi un pilnveidot mātes mirstības konfidenciālās analīzes darbību, kā arī ieviest perinatālās mirstības konfidenciālo analīzi. Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo veselības aprūpes pēctecību posmā: dzemdību nodaļa–ģimenes ārsts, kā arī uzlabot sadarbību ar sociālajiem dienestiem un pašvaldībām riska, neaprūpēto grūtnieču un jaundzimušo identificēšanai.
Kā pilotprojekts plānā ir ietverts pasākums no 2019. gada nodrošināt valsts apmaksātu kontracepcijas pakalpojumu iespējas astoņiem tūkstošiem sieviešu, kuras ir pakļautas sociālajam riskam. Šis pasākums paredz ginekologa konsultācijas, laboratorisko izmeklējumu un atbilstošu kontracepcijas līdzekļu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Cita starpā paredzēts izvērtēt iespējas nodrošināt valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību maznodrošinātām grūtniecēm, lai mazinātu mutes dobuma infekciju ietekmi uz nedzimušo bērnu veselību.
Paredzēts nodrošināt papildu izmeklējumus bērniem veselības problēmu agrīnai identificēšanai, piemēram, agrīnai sirds un asinsvadu slimību diagnostikai u. c., kā arī izvērtēt pediatra pieejamību Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, III un IV līmeņa slimnīcu uzņemšanas nodaļās un sekundārajā aprūpē.
Savukārt hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paredzēts izstrādāt kritērijus bērnu sadalījumam veselības grupās un datu sniegšanas kārtību un izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām. Tāpat plānots uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgas novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai – augsta riska jaundzimušo grupā un bērniem, kuriem ir konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku.
Plāns izstrādāts ciešā sadarbībā ar nozares profesionālajām organizācijām – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Neonatologu biedrību, Latvijas Pediatru asociāciju, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju – un valsts pārvaldes institūcijām.
