NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Juris Kaža
telekomunikāciju eksperts
02. maijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Telekomunikācijas
1
6
1
6

Ar viedtālruni valsts un pašvaldību iestādes ir tuvāk

FOTO: Freepik

Arvien lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju allaž pa rokai ir viedtālrunis, kas nomainījis “parasto” mobilo telefonu. Viedās mobilās ierīces būtiski uzlabo iedzīvotāju saikni ar valsts un pašvaldību iestādēm, un to loma nākotnē tikai pieaugs.

īsumā
  • Izmantojot internetu mobilajā telefonā, var ne tikai iegūt informāciju, bet kontaktēties tiešsaistē ar pašvaldībām un valsts iestādēm.
  • Mobilās aplikācijas ļauj izsaukt policiju, fiksēt nebūšanas, “atrast sevi” mežā.
  • 51% Latvijas pašvaldību mājaslapas ir pielāgotas skatīšanai telefonos.
  • Aptuveni 19 pašvaldības pielāgojušas iedzīvotāju saskarsmes aplikāciju un platformu “Mobio”.
  • Izmantojot mobilās aplikācijas, iedzīvotāji ziņojuši par avārijām uz ceļiem, nenotīrītu sniegu, nesakoptām teritorijām, uz ielas guļošiem cilvēkiem.

Jau 2014.–2015. gadā viedtālruņu pārdošana pārsniedza “parasto” mobilo telefonu pārdošanu. Un var pieņemt, ka tādu ierīču patlaban ir lielam vairumam mobilo sakaru lietotāju, lai gan operatori pēdējos pāris gadus nedalās ar šādiem skaitļiem.

Pašvaldības, kuru darbība vistiešāk skar iedzīvotāju ikdienu (kārtība un tīrība ielās, skolas, dažādas atļaujas u. tml.), ir krietni kāpinājušas savus rādītājus ikgadējā “Latvijas e-indeksā”. Piemēram, 51% pašvaldību mājaslapas ir pieejamas mobilā formātā, salīdzinot ar 33% 2015. gadā, kad tika veikts pirmais e-indeksa pētījums. Mobilajām ierīcēm pielāgotās mājaslapas pamana, ka tās skatās ar telefonu, un parasti automātiski pielāgo formātu, lai tas būtu salasāms un pārskatāms uz telefona ekrāna.

Viedtālruņu aplikācijas ļauj sekot laika prognozei, vērtspapīru kursam biržā, sporta rezultātiem, tās ļauj lietot interneta banku u. tml. Sakarā ar samērā plašo viedtālruņu lietošanu arī Latvijā ir parādījušās aplikācijas tiešai saskarei ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tās lejupielādējamas mobilo aplikāciju interneta veikalos – “Google Play” vai “AppStore”.

Aplikācija – jau četrus gadus

Viena no pirmajām aplikācijām, kas parādījās vienlaicīgi ar jauno pārdoto viedtālruņu “bumu” 2014.–2015. gadā, bija rīks sakariem ar Rīgas pašvaldības policiju (RPP).

“Lietotne tika izveidota 2014. gada beigās un aktivizēta, sākot no 2015. gada 1. janvāra. Kopumā šajā laikā saņemti nedaudz vairāk par 50 000 izsaukumu,” stāsta Rīgas pašvaldības policijas (RPP) galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.

“Ar katru gadu aplikācijas popularitāte pieaug – pagājušajā gadā 22,5% izsaukumu tika saņemti ar mobilās aplikācijas starpniecību. Savukārt pirms gada aplikācijā saņemto izsaukumu īpatsvars bija 15%, taču 2015. gadā tas bija zem 10%,” teica T. Sadovskis.

Vaicāts, kādiem konkrētiem gadījumiem Rīgas iedzīvotāji izmanto aplikāciju, viņš skaidroja, ka “lielākā daļa izsaukumu ir par Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, tāpat ir arī sezonālie izsaukumi – ziemā par nenotīrītām ietvēm vai bīstamām lāstekām uz ēku dzegām, bet rudenī – par nesavāktām lapām un nesakoptām teritorijām. Vēl daļa izsaukumu ir par uz ielas guļošiem cilvēkiem vai par traucējošām personām sabiedriskajā transportā”.

Ar katru gadu Rīgas pašvaldības policijas aplikācijas popularitāte pieaug – pagājušajā gadā 22,5% izsaukumu bija saņemti ar mobilās aplikācijas starpniecību.

Tā kā daudzi gadījumi, par kuriem cilvēki steidzas ziņot RPP, ir pēkšņi un satraucoši, aplikācija, pateicoties mobilo sakaru tīklam, spēj aptuveni noteikt atrašanās vietu un dot lietotājam iespēju to precizēt.

“Aplikācijai ir arī lokācijas noteikšanas funkcija, līdz ar to iedzīvotājam nav jāzina precīza adrese. Taču, lai adrese tiktu noteikta pēc iespējas precīzāk, cilvēkam arī pašam ir jāieraksta ziņas par notikuma vietu,” sacīja T. Sadovskis.

Aplikācijā ir arī iespējams ievietot fotogrāfiju vai video. “Kad šī aplikācija tika izveidota, tā bija viena no pirmajām Eiropā ar tik plašu funkcionalitāti, jo pārsvarā visas valsts un pašvaldību iestādes agrāk veidoja informatīvas lietotnes, kurās daļēji tika dublēta mājaslapā pieejamā informācija, taču nebija iespējas ziņot par pārkāpumiem,” uzsvēra T. Sadovskis.

Valsts policijai – par ceļu satiksmes negadījumiem

Valsts policijai jau pāris gadu ir aplikācija “Mana drošība”, kas galvenokārt domāta ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem, ja lietotājs ir bijis negadījuma aculiecinieks. “Lai to izdarītu, aplikācijas lietotājam vispirms jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pastu un mobilā tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā likumsargi varētu ar aculiecinieku sazināties,” teikts aplikācijas aprakstā Valsts policijas “Facebook” lapā.

Tur skaidrots: “Ja aculiecinieks atrodas notikuma vietā un viņa tālrunī ir aktivizēts GPS, viņa atrašanās vieta tālrunī tiek ievadīta automātiski un pašam jāaizpilda vien notikuma apraksta lauks un jāpievieno fotoattēls no negadījuma. Savukārt, ja liecinieks caur aplikāciju piesakās vēlāk, kad vairs neatrodas notikuma vietā, pieredzētā negadījuma vieta, datums, laiks un notikuma apstākļi būs jāievada manuāli. Tāpat arī šajā sadaļā jāpievieno viens fotoattēls no notikuma vietas, izvēloties to no tālruņa galerijas.”

“Mobio” aizņem tirgus nišu

Pašvaldībām parasti nav iespēja no nulles radīt savas mobilās aplikācijas, tādēļ informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Mobio” pasteidzās ieņemt tirgus nišu un attīstīja platformu/mobilo aplikāciju pašvaldībām, kuru var pielāgot konkrētai pilsētai. 

Šo nišu medijiem raksturoja “Mobio” direktors Adrians Boldans: “Zinām, kā sazvanīt ātro palīdzību vai ugunsdzēsējus. Bet ko darīt, ja redzam nolauztu ceļa zīmi, bedri ar asām malām, aku bez vāka vai citas līdzīgas sadzīviskas problēmsituācijas? Kā sazvanīt pašvaldību, kuram dienestam tieši jāzvana? Parasti šīs situācijas tā arī paliek neatrisinātas, atbildīgie dienesti par tām neuzzina laicīgi, jo iedzīvotāji nezina, kā rīkoties.”

Izmanto 19 pašvaldības

“Mobio”, kas darbojas gan ar “Android” sistēmas telefoniem, gan “iPhone” un “Apple” izstrādāto “iOS” operētājsistēmu, tirgū nonāca 2017. gada rudenī. Pirmā pašvaldība to izmantoja 2017. gada septembrī. Kā informē “Mobio”, kopumā uzņēmuma pakalpojumus ir izmantojušas 19 novadu pašvaldības. Šobrīd sistēma pieejama 13 novadu pašvaldībās – Ādažu, Bauskas, Carnikavas, Cēsu, Ikšķiles, Jaunpils, Jelgavas, Kocēnu, Preiļu, Raunas, Rēzeknes, Salacgrīvas un Stopiņu novadā, kā arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” (visā valsts teritorijā).

Zinām, kā sazvanīt ātro palīdzību vai ugunsdzēsējus. Bet ko darīt, ja redzam nolauztu ceļa zīmi, stāvu bedri, aku bez vāka vai līdzīgas sadzīviskas problēmsituācijas?

“Sistēma ļauj nosūtīt ziņojumus pašvaldībām par kādu no definētām tēmām (pašvaldības kompetencē esošie jautājumi), kā arī par pamanīto uz valsts ceļiem, pievienojot komentāru un problēmas attēlu, un pēc tam sekot ziņojuma izpildes gaitai,” skaidro uzņēmums.

Lietotājiem tiek prasīts tikai tālruņa numurs. Komunikācija “Mobio” platformā ir abpusēja – var gan informēt par kādu nebūšanu vai vajadzību, gan saņemt īsziņu par būtiskiem notikumiem, piemēram, kādas ielas slēgšanu vai izmaiņām pašvaldību iestāžu darba laikā. “Mobio” arī ļauj pievienot attēlus. “Gada tumšajā laikā iedzīvotāji galvenokārt informēja pašvaldības par apgaismojuma problēmām (40–60% ziņojumu), šobrīd (pavasarī) galvenās aktualitātes ir teritorijas sakopšana (piegružota teritorija, neizvesti atkritumi, nolūzuši vai bīstami koki utt.), infrastruktūras bojājumi (ielu, parku un atpūtas vietu aprīkojums), būvniecības problēmas,” informē aplikācijas izstrādātājs.

Atbildes mobilajās aplikācijās

Arī valsts iestādēm ir aplikācijas iedzīvotāju lietošanai. Valsts zemes dienests (VZD) piedāvā “Kadastrs.lv”, kas sniedz informāciju par “jebkuru nekustamo īpašumu, zemes vienību, būvi vai dzīvokli”, piedāvā “meklēt esošo vai bijušo adresi, pārlūkot dažādas VZD rīcībā esošas kartes, kā arī savu pasūtījumu izpildi un sazināties ar klientu konsultāciju centru”. Aplikāciju arī var nosacīti izmantot situācijai “nomaldījies mežā”, ja ir mobilā interneta un lokācijas (GPS) pārklājums.

Valsts vides dienests ir aizstājis agrāko aplikāciju “Vides SOS” ar jaunāku “Inspektors Fakts”. Ieraugot kādu pāridarījumu dabai – nelikumīgi zāģētus kokus, piesārņojumu, nelegālu apbūvi, maluzvejnieku tīklus u. c., “atver aplikāciju, nofotografē, pievieno pēc iespējas detalizētāku informāciju, kas raksturo pārkāpumu”. Automātiski tiek pievienotas GPS koordinātas, kurās ir uzņemts attēls, teikts aplikācijas aprakstā.

Valsts ieņēmuma dienests (VID) piedāvā aplikāciju “Aizdomīgie darījumi”. Ar tās palīdzību var informēt VID par lietotājam izsniegtiem aizdomīgiem darījumus apliecinošiem dokumentiem vai kases aparātu čekiem, nofotografējot darījuma/pirkuma čekus un nosūtot tos VID. Savukārt otra VID aplikācija “Attaisnotie izdevumi” atvieglo gada ienākumu deklarācijas sadaļas “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” aizpildīšanu. Ar to var fotografēt čekus, pievienot to aprakstu, tos pakāpeniski uzkrājot gada laikā, lai, aizpildot ienākumu deklarāciju VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), attaisnojuma dokumentus var ērti pievienot deklarācijai, teikts VID mājaslapā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU