Jautājumu par to, kādā veidā optimizēt bibliotēku darbu, gada sākumā aktualizējusi Limbažu novada domes izvēle ievērojami saīsināt vairāku bibliotēku darba laiku. Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde šai tematikai veltītajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra – bibliotēkām jāizvērtē, kas ir tās lietas, kas neapmierina iedzīvotājus, un problēmas jārisina.
Veic būtiskas sociālās funkcijas
Par to, ka novadu bibliotēkas pat mazapdzīvotos reģionos, iespējams, īpaši tajos, veic nozīmīgas sociālās funkcijas, vienisprātis bija visi Saeimas komisijas sēdes dalībnieki. "Bibliotēka daudzās vietās pilda tādu kā kultūras nama funkciju, uz tām pie lasītājiem brauc daudzi rakstnieki," klātesošajiem atgādināja Rakstnieku savienības pārstāve Sandra Ratniece, piebilstot, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, novados būtu jārūpējas arī par tiem ļaudīm, kas tajos palikuši, neatņemot tiem iespēju izmantot bibliotēkas sniegtās iespējas un nodrošināto pieeju kultūrai.
Bibliotēkas ir centri, kur saņemt presi, lietot interneta pakalpojumus, piemēram, apmaksāt rēķinus un veikt citas darbības. Tāpat tajās pieejami valsts nodrošinātie e-pakalpojumi – E-veselība, Valsts ieņēmumu dienesta nodrošinātā Elektroniskās deklarēšanas sistēma. Turklāt, kā bilda Kultūras ministrijas pārstāve L. Langenfelde: "Bibliotēka ir vieta, kur ir pieejams e-konsultants, kurš ir apguvis attiecīgās prasmes un ir spējīgs nodrošināt iedzīvotājiem pieeju šiem pakalpojumiem."
Nodrošināt bibliotēkas pieejamību – pašvaldības pienākums
Tomēr skaidrs, ka līdz ar potenciālo apmeklētāju skaita sarukumu pašvaldības ir spiestas optimizēt lauku bibliotēku darbību. "Te nav runa par slēgšanām, bet darba laika racionālu noteikšanu, jo pašvaldības pienākums ir nodrošināt pieejamību," skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
"Pašvaldība ir darījusi visu, lai bibliotēkas darbotos, cik labi iespējams. Neviena nav likvidēta," par situāciju Limbažos sēdē izteicās novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Ineta Zariņa. Tomēr rakstnieks Aivars Kļavis, kurš ar Limbažu novada bibliotēkām saistīto jautājumu aktualizējis, pauda bažas, ka darba laiks bibliotēkās samazināts ievērojami un bez iepriekšējas izpētes, turklāt iecerētās izmaiņas slikti skaidrotas iesaistītajām pusēm.
Literāta paustais sasaucas ar Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) publiski izplatīto paziņojumu, kurā norādīts: "Vietās, kur bibliotēku darba laiks ir samazināts, ir novērojams apmeklējumu kritums, tātad iedzīvotājiem nav pilnībā iespējams pielāgoties saīsinātajiem darba laikiem; it īpaši tas attiecas uz bērnu un jauniešu auditoriju vietās, kur slēgta vietējā skola. Neņemot vērā šos faktorus, pastāv risks izdarīt kļūdainus secinājumus, ka bibliotēku pakalpojumi nav pieprasīti, – pirms pieņemt lēmumus par bibliotēku darba laika saīsināšanu, vispirms rūpīgi jāizvērtē, vai ir radīti visi priekšnoteikumi bibliotēkas sekmīgai darbībai."
Savukārt Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs manipulācijās ar bibliotēku darba laiku saskata vēl citus riskus. Viņš uzsvēra – samazinot darbinieku slodzi, sarūk arī atalgojums, kas novadu bibliotēkās salīdzinājumā ar nacionālajām jau tā esot katastrofāli zems. Tāpat Misēvičs atgādināja, ka laukos bibliotekārs nereti ir ne tikai cilvēks, kurš apkalpo apmeklētājus, bet arī kurinātājs, novadpētnieks, tūrisma organizators...
Rūpējas, ņemot vērā finansiālos aspektus
Kultūras ministrijas organizētās bibliotēku nozares sarunas gan liecinot – bažām par bibliotēku apdraudējumu nav pamata. "Pašvaldības rūpējas par savām bibliotēkām, protams, ņemot vērā finansiālos aspektus," stāstīja L. Langenfelde. "Bibliotēkas kļuvušas elastīgas, domājot par savu pakalpojumu ņēmēju vajadzībām, reaģē, piemērojot darba laiku, piemēram, strādājot vēlākās stundās."
Tāpat viņa uzsvēra, ka apmeklētāju skaits ir tikai viens no aspektiem, uz kuru balstīties, ieviešot izmaiņas: "Jautājums: ko cilvēki tur dara? Svarīgi izvērtēt saturu un iedzīvotāju vajadzības." Tāpēc arī Limbažu novada domei ieteikts risinājumu meklēt, apzinot iedzīvotāju vajadzības, piemēram, nodrošinot pagastu bibliotēku darbību arī sestdienās. Uz šādām pārdomām aicināja arī LBP vadītāja Dzidra Šmita, sakot: "Banku darbalaiks no plkst. 9 līdz 17 nav tipisks bibliotēkām."
