Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Latvijā darbojas 1671 bibliotēka – to vidū ir pašvaldību dibinātas, privātās bibliotēkas un viena valsts bibliotēka. 2016. gadā tās apmeklēja vairāk nekā 13 miljoni apmeklētāju.
Bibliotēku likumā bibliotēkām ir noteiktas divas funkcijas: nodrošināt pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.
Valsts un pašvaldību bibliotēkās lietotāju apkalpošana un bibliotēkas informācijas sistēmu izmantošana ir bez maksas. Bibliotēkas var sniegt arī maksas pakalpojumus, tos nosakot attiecīgās bibliotēkas nolikumā un lietošanas noteikumos.
Bibliotēku akreditācija
Līdzīgi kā citām kultūras iestādēm, piemēram, muzejiem, arī bibliotēkām jāveic akreditācija. Tas obligāti jāveic valsts bibliotēkai (Latvijas Nacionālā bibliotēka) un pašvaldību dibinātām bibliotēkām. Privāto bibliotēku akreditācija nav obligāta. Bibliotēku akreditācija notiek kopš 2004. gada, un tā veicama reizi piecos gados. To nosaka Bibliotēku likums. Akreditācijas kārtību un termiņus nosaka MK noteikumi Nr. 709 "Bibliotēku akreditācijas noteikumi".
Bibliotēku likuma 9. pantā uzskaitītas prasības, kurām bibliotēkai jāatbilst, lai to varētu akreditēt. Piemēram, bibliotēkai jābūt nodrošinātam finansējumam, bibliotēkas krājumam jābūt pieejamam lietotājiem, jābūt atbilstošām telpām un iekārtām u. c.
Ja valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tai gada laikā no akreditācijas atteikuma dienas atkārtoti jāiesniedz akreditācijai nepieciešamie dokumenti. Likums paredz, ja arī atkārtoti bibliotēku neakreditē, to likvidē un izslēdz no Bibliotēku reģistra. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde norāda – gadījumu, kad kāda bibliotēka tiktu likvidēta, jo nav varējusi izpildīt akreditācijas prasības, nav bijis. Toties ir bijuši gadījumi, kad akreditācijas procesā konstatēts, ka bibliotēkas darbs nav pietiekami kvalitatīvs vai neatbilstošas bibliotēkas infrastruktūras dēļ pakalpojumu tā sniedz tikai daļēji. Šādā gadījumā bibliotēkai dod iespēju gada laikā novērst nepilnības, uzlabot darbu tādā līmenī, lai bibliotēka iedzīvotājiem spētu nodrošināt pilnvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Pēc gada notiek atkārtota akreditācija.
Kādas grāmatas pirkt, bibliotēkas lemj pašas
Bibliotēku likuma 5. pants noteic, ka bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.
Katra bibliotēka pati izlemj, kādas grāmatas un preses izdevumus iegādāties. Par grāmatu izvēli Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Laima Mirdza Ostele skaidro: "Bibliotēkā ir izstrādāta krājuma komplektēšanas politika. Ir dažādi komplektēšanas līmeņi – pagastu bibliotēkās un reģiona galvenajā bibliotēkā. Galvenajā bibliotēkā tiek komplektēta teju visa latviski izdotā literatūra, minimālā apmērā komplektējam arī angļu valodā. Pagastu bibliotēkām finanšu resursi ir ierobežotāki, un tām ļoti jāvērtē katra grāmata, kuru pērk." Pagastu bibliotēkās bibliotekāri parasti lietotājiem jautā, kādas grāmatas un presi viņi vēlētos lasīt. Ja arī pagasta bibliotēkā nav kādas grāmatas, to var pasūtīt no galvenās bibliotēkas. Turklāt ir arī iespēja izmantot starpbibliotēku abonementu – sev tuvākajā bibliotēkā pasūtīt un lasīt izdevumus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB).
Grāmatu kaudzes pie atkritumu tvertnēm
LNB Krājuma attīstības vadītāja Aivija Everte novērojusi, ka cilvēki mūsdienās nevēlas veidot savas un saglabāt no vecākiem un citiem dzimtas locekļiem mantotās personīgās mājas bibliotēkas. "Ja vēl pirms pārdesmit gadiem gandrīz katras viesistabas centrālais elements bija plašs grāmatu plaukts, tad šodien visbiežāk tās būs tikai dažas vai pārdesmit grāmatas. Jāņem vērā, ka padomju perioda gados grāmatām bija, salīdzinot ar mūsdienām, milzīgas tirāžas (10–30 000 un vairāk, mūsdienās vidēji tikai 1000–1500 eksemplāri), vieni un tie paši izdevumi bija gandrīz katrā mājas bibliotēkā. Tieši šī perioda grāmatas nereti ir ar sava laika ideoloģijas zīmogu, bieži saturā novecojušas," teic A. Everte.
"Viena grāmata kalpo aptuveni 60 lietotājiem."
Ar nevajadzīgajām grāmatām iedzīvotāji rīkojas dažādi. Kāds grāmatas nodod makulatūrā vai atdod kādam citam, kuram tās šķiet noderīgas, cits izmet atkritumos. Ik pa laikam sociālajos tīklos parādās sašutuma pilni ieraksti par izmestajām grāmatām, bieži vien komentāros cilvēki raksta – kāpēc gan šīs grāmatas nepaņem vietējā bibliotēka? Tomēr tas nav tik vienkārši, bibliotēka nav grāmatu krātuve, kurai pie sevis jāglabā kādam nevajadzīgas grāmatas. A. Everte norāda: "Ikvienam būtu jāņem vērā, ka neviena bibliotēka nevar glabāt neierobežotu skaitu vienas un tās pašas grāmatas eksemplāru, jo tas prasa fizisku telpu un līdzekļus krājuma uzturēšanai."
Pirms grāmatu iegādes vai dāvinājumu pieņemšanas katra bibliotēka izvērtē, vai konkrētais izdevums atbilst tās krājuma veidošanas pamatprincipiem. Šos pamatprincipus nosaka bibliotēkas veids, uzdevumi, lasītāju vēlmes un pieprasījums. Grāmatu dāvinātājiem bibliotēka atsaka, ja piedāvātais izdevums neatbilsts bibliotēkas krājuma profilam.
Bibliotēkas arī noraksta grāmatas, ja to saturs vairāk nav aktuāls, tās ir bojātas vai kā citādi neatbilst krājuma veidošanas principiem. Arī LNB no sava krājuma drīkst izslēgt grāmatas. Visu veidu izdevumi var tikt izslēgti no LNB krājuma tikai kā dubleti, nolietoti vai neatjaunojami bojāti, nozaudēti. Arī ārzemju izdevumi var tikt izslēgti no LNB krājuma, izvērtējot to saturu, poligrāfisko kvalitāti, atbilstību krājuma veidošanas pamatprincipiem un pieprasījumam.
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore norāda, ka viena grāmata kalpo aptuveni 60 lietotājiem, bet esot arī gadījumi, kad tā jānoraksta jau pēc trim četriem lietotājiem, jo, piemēram, lasītājs tai uzgāzis ūdeni, sasmērējis vai kā citādi neatgriezeniski sabojājis. Bibliotēkas arī seko līdzi grāmatu saturam – ja tas ir novecojis un neatbilst jaunākajiem zinātnes atklājumiem, tās noraksta. To dara arī gadījumos, ja grāmata ir bijusi ļoti pieprasīta un bibliotēka iegādājusies vairākus eksemplārus, – pēc laika, kad interese par grāmatu zudusi, eksemplāru skaitu samazina.
Latvijā iznākušās grāmatas LNB glabāsies mūžīgi
Iedzīvotājiem nav pamata satraukties, ka, bibliotēkām atsakoties pieņemt no iedzīvotājiem grāmatas, kā arī grāmatas norakstot, varētu rasties situācija, ka nesaglabājas neviens kādas Latvijā izdotas grāmatas eksemplārs. Likums uzliek par pienākumu LNB, līdzīgi kā nacionālajām bibliotēkām citur pasaulē, mūžīgi saglabāt un nodrošināt pieejamību Latvijā iznākušajām publikācijām, norāda LNB pārstāve A. Everte. Tas nozīmē, ja pašvaldību vai privātās bibliotēkas no sava krājuma būs izslēgušas konkrētu grāmatu, tā vienmēr būs pieejama LNB.
Izdevējus par obligāto eksemplāru neiesniegšanu var sodīt
Turklāt grāmatu izdevējiem ir pienākums LNB iesniegt obligātos eksemplārus, kā to paredz Obligāto eksemplāru likums. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet par obligāto eksemplāru neiesniegšanu Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevēju var administratīvi sodīt. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.6 pantu par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem uzliek naudas sodu līdz 280 eiro. Kā norāda LNB Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga, 2016./2017. gadā bija divi šādi gadījumi, kad LNB ierosināja saukt pie atbildības divus izdevējus, kuri tika sodīti.
