AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
06. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība

Cilvēktirdzniecība. Nopietna problēma arī mūsdienās

Iekšlietu ministrijas sagatavotie statistikas dati par Latvijā identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem 2014.–2017. gadā liecina, ka pēc ekspluatācijas formas fiktīvo laulību upuru skaits ir vislielākais – 35 personas, pēc tam seko seksuālās ekspluatācijas upuri – 26 personas, darbaspēka ekspluatācijas upuri – 20 personas, piespiedu noziedzības upuri – 3 personas.

LV portāla infografika; Avots: Iekšlietu ministrija

Cilvēktirdzniecība pastāv, neraugoties uz to, ka atbildīgās valsts iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas katru gadu veic pasākumus cilvēktirdzniecības novēršanai un apkarošanai. Lai arī Latvijā ir izveidota ļoti laba cilvēktirdzniecības upuru identificēšanas sistēma, mūsu valstī aktuālas ir vairākas citas problēmas, proti, finansējuma nepietiekamība, zema mediju iesaiste sabiedrības informēšanā, kā arī ārkārtīgi augsta personāla, īpaši sociālo darbinieku, mainība.
īsumā
  • Iekšlietu ministrijas (IeM) dati liecina, ka pēdējos četros gados Latvijā ir identificēti 84 cilvēktirdzniecības upuri.
  • Fiktīvo laulību upuru skaits ir vislielākais – 35 personas, pēc tam seko seksuālās ekspluatācijas upuri – 26 personas, darbaspēka ekspluatācijas upuri – 20 personas, piespiedu noziedzības upuri – 3 personas.
  • Galvenais mērķis, kāpēc cilvēki piekrīt vilinošiem darba piedāvājumiem ārvalstīs, ir finansiāli nodrošināt ģimeni un nopelnīt pietiekami daudz naudas.
  • Sabiedrības riska grupas, kas visvairāk ir pakļautas cilvēku tirdzniecības nozieguma draudiem, ir bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, studenti, sievietes, nepilngadīgie, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki.
  • Speciālistiem ir nepietiekama izpratne par cilvēktirdzniecības jautājumiem.
  • Pastāv ārprātīgi augsta personāla, īpaši sociālo darbinieku, mainība.
  • Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams vairāk pievērsties temata atspoguļošanai un sabiedrības izglītošanai par cilvēktirdzniecību.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) sniegtajiem datiem pēdējos četros gados Latvijā ir identificēti 84 cilvēktirdzniecības upuri, kuri visbiežāk ir izmantoti tādās cilvēktirdzniecības formās kā seksuālā ekspluatācija, darbaspēka ekspluatācija un fiktīvas laulības. No tiem 60 personas ir identificētas kā ekspluatācijas upuri ārvalstīs, 23 – valsts ietvaros, savukārt 1 – Latvijā kā mērķa valstī (vervēšana ārvalstīs – Lietuvā, ekspluatācija – Latvijā).

"Valsts iekšienē cilvēkus galvenokārt pakļauj darbaspēka ekspluatācijai un seksuālajai izmantošanai, proti, ļoti daudzas nepilngadīgas meitenes piespiež nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu," vērš uzmanību IeM Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā referente Lāsma Stabiņa. Kā galveno riska grupu, kuras locekļi tiek vervēti mērķtiecīgi, viņa norāda maznodrošinātos un sociāli neaizsargātos Latvijas valstspiederīgos.

Fiktīvo laulību upuru skaits vislielākais

IeM sagatavotie statistikas dati par Latvijā identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem 2014.–2017. gadā liecina, ka pēc ekspluatācijas formas fiktīvo laulību upuru skaits ir vislielākais – 35 personas, pēc tam seko seksuālās ekspluatācijas upuri – 26 personas, darbaspēka ekspluatācijas upuri – 20 personas, piespiedu noziedzības upuri – 3 personas.

"2014. gadā  bija ļoti daudz cilvēktirdzniecības upuru, kurus izmantoja fiktīvajās laulībās gan Īrijā, gan Lielbritānijā," stāsta L. Stabiņa. Pēc viņas domām, samazinājums nākamajos gados bijis, pateicoties starptautiskajam projektam "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" jeb HESTIA, kura laikā notika gan plašas informatīvās kampaņas, gan skaidrojošais darbs.

Papildus IeM pārstāve norāda, ka Īrijā ir veikti būtiski grozījumi tiesību aktos, kas nosaka stingrākas prasības laulību reģistrēšanai un padara administratīvo slogu stipri nepieejamāku un nepārvaramāku personām, kas to vēlas izmantot ļaunprātīgi.

Arvien biežāk identificē nepilngadīgos upurus

Atsaucoties uz statistikas datiem, pēdējos divos gados pēc ekspluatācijas formas vislielākais upuru skaits ir bijis seksuālajā ekspluatācijā – 22 personas, fiktīvajās laulībās – 8 personas, darbaspēka ekspluatācijā – 5 personas.

"Pēdējo gadu tendence – arvien biežāk tiek identificēti nepilngadīgie cilvēktirdzniecības upuri, taču vairākums joprojām ir pieaugušie, un tās ir sievietes," skaidro L. Stabiņa. IeM sniegtie dati liecina, ka pēdējos četros gados tie ir bijuši 14 bērni vecumā līdz 18 gadiem un 70 pieaugušie (sievietes – 56, meitenes – 12, vīrieši – 14, zēni – 2).

Vilinošam piedāvājumam piekrīt, lai nodrošinātu ģimeni

"Nav pārsteigums, ka lielākā riska grupa cilvēktirdzniecības pakļaušanai un mērķtiecīgai vervēšanai ir maznodrošinātie un sociāli neaizsargātie iedzīvotāji, ja valstī 30% iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas un apmēram 720 tūkstošiem iedzīvotāju ir dažādas kredītsaistības, neskaitot vēl tos cilvēkus, kuri regulāri dzīvo uz parāda, ņemot ātros aizdevumus un kredītus, kurus valsts centrālā banka nereģistrē," stāsta L. Stabiņa.

Kā norāda IeM pārstāve, galvenais mērķis, kāpēc cilvēki piekrīt vilinošiem darba piedāvājumiem ārvalstīs, ir nodrošināt ģimeni un nopelnīt pietiekami daudz naudas. Taču tas rada lielus draudus mājās palicējiem. Proti, IeM redzeslokā ir nonākuši nepilngadīgie, kuru vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, atstājot bērnus pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem. Savukārt viņi pietiekamā apjomā nespēj nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību un uzraudzību.

Līdz ar to arī šie bērni ir potenciālā riska grupa, kas var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. "Tās ir 12–13 gadus vecas meitenes, un tā ir bīstama tendence, kaut arī normatīvie akti vecākiem uzliek par pienākumu aizbraucot informēt bāriņtiesu un sociālos dienestus," skaidro L. Stabiņa, norādot, ka cits jautājums ir, kādā apjomā vecāki to izpilda.

Sabiedrības riska grupas, kas visvairāk ir pakļautas cilvēku tirdzniecības nozieguma draudiem, ir bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, studenti, sievietes, nepilngadīgie, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki.

Vainīgajiem piespriež nosacītu brīvības atņemšanu

L. Stabiņa uzskata, ka Valsts policija ir uzrādījusi ļoti labus rezultātus un progresu kriminālprocesu uzsākšanā, taču tāpat norāda, ka no malas lielākā kritika Latvijai tiek izteikta par to, ka vainīgajām personām pārsvarā piespriež nosacītu brīvības atņemšanu.

Atbilstoši IeM statistikas datiem pēdējo četru gadu laikā brīvības atņemšana par cilvēktirdzniecību ir piemērota vienai personai. Arī deputāts Artuss Kaimiņš norāda uz problēmu, ka pārsvarā vainīgajiem piespriež nosacītu brīvības atņemšanu, jo ir 20 cietušie, bet aiz restēm ir tikai viens.

Par cilvēktirdzniecību 2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads Kopā
uzsākto kriminālprocesu skaits 1 3 4 7 15
iztiesāšanai nosūtīto lietu skaits 0 3 4 2 9
tiesās iztiesāto lietu skaits 1 3 0 3 7
aizdomās turamo personu skaits 14 10 3 4 31
apsūdzēto personu skaits 0 8 11 3 22
notiesāto personu skaits 1 0 4 6 9
pamatsods – brīvības atņemšana (5–10 gadi) 1 - - - 1
pamatsods – nosacīta brīvības atņemšana - - 4 3 7
papildu sods – mantas konfiskācija - - 2 - 2
naudas sods - - - 1 1

Avots: Iekšlietu ministrija

"Protams, ja runājam par to, cik cilvēktirdzniecība ir traumējoša, kādas gan psiholoģiskās, gan fiziskās sekas tā atstāj cietušajam, piemēram, spēju integrēties sabiedrībā, socializēties un iesaistīties darba tirgū, nosacīts brīvības atņemšanas sods nešķiet adekvāts, taču vienlaikus ir jāpatur prātā, ka likumdevējs tiesību aktos ir paredzējis šādu soda veidu un tiesneši to piemēro atkarībā no situācijas," skaidro L. Stabiņa.

Tāpat viņa vērš uzmanību, ka nosacīts brīvības atņemšanas sods uzliek personai pienākumu sadarboties ar Valsts probācijas dienestu, kā arī šī soda laikā persona nedrīkst izdarīt jebkādu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu.

Finansējums tikai sociālās rehabilitācijas sniegšanai

"Pamatnostādnēm praktiski finansējums nav piešķirts, tas ir pietiekams tikai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai," stāsta L. Stabiņa, atzīstot, ka tā ļoti pietrūkst informatīvo aktivitāšu īstenošanai, speciālistu izglītošanai un pētījumu veikšanai.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Inga Martinsone norāda, ka pagājušajā gadā pirmo reizi neliela daļa no cilvēktirdzniecības upuru sociālās rehabilitācijas finansējuma tika izmantota sociālo darbinieku apmācībām: "Gada beigās bija skaidrs, ka visa nauda netiks iztērēta, arī šī gada otrajā pusē plānojam tā rīkoties, jo tad mēs jau redzēsim, cik ir bijis upuru un cik naudas paliek pāri, taču var gadīties, ka pēkšņi upuru būs daudz".

Nepietiekama speciālistu izpratne

"Ja mums nacionālā līmenī darba grupā viss ir skaidrs un starpinstitucionālā sadarbība tiek īstenota ļoti veiksmīgi, tad pašvaldību līmenī diemžēl mums ir grūtības un izaicinājumi," skaidro L. Stabiņa, norādot, ka pašvaldības, izņemot Liepāju, nelabprāt iesaistās šī jautājuma risināšanā.

IeM pārstāve stāsta, ka speciālistiem ir nepietiekama izpratne par cilvēktirdzniecības jautājumiem, ko pierāda arī Tiesībsarga biroja (TB) pērn publicētais pētījums par Latvijas pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu un Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu lomu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas procesā, proti, darbinieku izpratne ir ļoti vāja un viņiem nav skaidra ne starpinstitūciju sadarbība, ne tas, ko un kurš šajā sistēmā dara.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane skaidro: "Runājot par sociālajiem darbiniekiem, mums ir milzīga cilvēku mainība, tieši tāpēc ir jānodrošina nepārtraukta prevence." Viņa atzīst, ka vēl pirms pieciem gadiem cerēja speciālistos turpināt "ielikt" zināšanas, taču šobrīd saprot, ka katru gadu viss ir jāsāk no jauna.

Zema plašsaziņas līdzekļu iesaiste

Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta piedāvātajai žurnālista dalībai speciālā mācību programmā par cilvēktirdzniecību IeM nominēja komercmedija pārstāvi, kas šķiet nesaprotami A. Kaimiņam: "Kāpēc ne sabiedriskajam medijam?"

Lai arī L. Stabiņa norāda, ka iespēju robežās ministrija cenšas uzrunāt gan sabiedriskos, gan komerciālos medijus un sabiedrības izglītošanas nolūkā viņai kā nacionālajam koordinatoram cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos nav svarīgi, kas šo informāciju nodod, bet ir svarīgi, lai līdz sabiedrībai nonāk kvalitatīva un jēgpilna ziņa, kas ir galvenā pievienotā vērtība.

TB Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle skaidro un retoriski vaicā: "Sabiedriskie mediji ir neatkarīgi, institūciju uzdevums ir tikai tos informēt, taču, lai arī cilvēktirdzniecība ir ļoti aktuāls jautājums, par kuru vajadzētu būt informācijai plašsaziņas līdzekļos, cik no mūsu sniegtās informācijas mediji ņem pretī un padod tālāk?"

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzskata, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams vairāk pievērsties temata atspoguļošanai un sabiedrības izglītošanai par cilvēktirdzniecību, nolemjot izskatīt šo jautājumu nākamajās komisijas sēdēs.

Savukārt šogad IeM kopā ar sadarbības partneriem plāno organizēt gan konferences un informatīvās kampaņas, kas veltītas cilvēktirdzniecības novēršanai un apkarošanai, tostarp sabiedrības informēšanai, gan izstrādāt projektus par darbaspēka ekspluatāciju (sociālo atbildību uzņēmējiem ar fokusu uz celtniecību un lauksaimniecību) un pašvaldību, kā arī žurnālistu izglītošanu šajā jautājumā.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS