Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 261/2004, kas ir pieņemta 2004. gada 11. februārī, paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos. Tos piemēro:
- pasažieriem, kas izlido no lidostas kādas dalībvalsts teritorijā;
- pasažieriem, kas izlido no trešās valsts lidostas uz lidostu kādas dalībvalsts teritorijā, ja vien viņi šajā trešajā valstī nav saņēmuši atlīdzinājumu vai kompensāciju un par viņiem nav rūpējušies un ja attiecīgo reisu apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir Kopienas pārvadātājs.
Regula paredz pasažieru tiesību minimumu gadījumos, kad pasažieriem pret viņu gribu atsaka iekāpšanu gaisa kuģī, lidojums ir atcelts vai tas kavējas.
PTAC sūdzību skaits audzis par 210%
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis 568 sūdzības par aviopakalpojumiem, kas ir par 210,38% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk sūdzību – 328 – ir par kavētiem reisiem, un 128 gadījumos centrs ir palīdzējis rast pozitīvu risinājumu. 43 sūdzības ir izskatīšanas stadijā, un 73 sūdzības ir pārsūtītas citām institūcijām atbilstoši to kompetencei.
Par atceltiem reisiem PTAC ir saņemtas 149 sūdzības, no kurām 49 gadījumos ir rasts pozitīvs risinājums, 14 ir izskatīšanas stadijā un 54 ir nosūtītas izskatīšanai citām institūcijām.
"Praksē lidsabiedrības bieži vien kompensācijas labprātīgi neizmaksā, pat ja ir diezgan uzskatāmi redzams, ka pasažierim ir uz to tiesības."
PTAC Patērētāju komunikācijas un informēšanas daļas vecākā konsultante Evija Lene neizpauda, par kurām aviokompānijām sūdzību ir visvairāk.
Sūdzību un kompensāciju statistiku neatklāja ne Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, ne Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" Korporatīvās komunikācijas nodaļa, minot, ka tā ir sensitīva/konfidenciāla informācija un šādus datus nepublisko arī citas pasaules aviokompānijas.
"airBaltic" Korporatīvās komunikācijas nodaļa apgalvoja, ka kompensācijas pasažieriem izmaksā atbilstoši Eiropas Savienības regulas noteikumiem un katrs kompensācijas pieteikums tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā, ka ir dažādi no lidsabiedrības neatkarīgi cēloņi, piemēram, laika apstākļi, kuri var ietekmēt lidojumu regularitāti, taču tas neuzliek par pienākumu lidsabiedrībai šādos gadījumos izmaksāt kompensāciju.
Kāpēc pieaug sūdzību skaits
Lielo sūdzību skaita pieaugumu gan Satiksmes ministrija, gan PTAC saista ar starpniecības uzņēmumiem (claim agencies), kas piedāvā pasažieriem pārstāvību, risinot jautājumus saistībā ar kompensācijas saņemšanu, kas noteikta regulā Nr. 261/2004. Šie uzņēmumi par maksu piedāvā pasažieriem pārstāvības pakalpojumus, vēršoties pie aviopārvadātāja, regulu uzraugošajām iestādēm un tiesā, jautājumos par kompensācijas saņemšanu lidojuma kavēšanās, atcelšanas vai atteiktas iekāpšanas gadījumā.
PTAC kā sūdzību skaita kāpuma iemeslu minēja arī patērētāju labāku informētību par savām tiesībām, kā arī to, ka Rīga ir liels lidojumu savienojumu punkts, kas katru gadu apkalpo arvien lielāku pasažieru skaitu.
Kompensācija līdz 600 eiro
PTAC visvairāk sūdzību ir par kavētiem reisiem, un tieši šis iemesls bieži vien izvēršas par strīdus ābolu starp pasažieri un aviokompāniju. Lai gan regula nosaka, ka arī šādos gadījumos pasažieriem pienākas kompensācija, nereti lidsabiedrības nevēlas to izmaksāt. Taču, pasažierim zinot savas tiesības, pēc vairākkārtējas sarakstes ar lidsabiedrību un patērētāju tiesību aizsardzības iestādes iesaistes konflikta risināšanā bieži vien aviokompānija kompensāciju tomēr izmaksāt piekrīt.
Lai par kavētu reisu pasažieris pieprasītu kompensāciju, svarīgākais ir, ar cik lielu kavēšanos pasažieris nokļūst galamērķī. Saskaņā ar regulu, ja lidojums kavējas vismaz divas stundas, pasažierim ir tiesības no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju atkarībā no lidojuma tipa.
Regulas 7. pants nosaka, ka kompensācija atkarībā no lidojuma tipa ir šāda:
- ja lidojuma attālums ir 1500 km vai mazāks – 250 eiro;
- ja lidojuma attālums Eiropas Savienības robežās ir lielāks par 1500 km, kā arī citu reisu gadījumā, ja lidojuma attālums ir 1500 km līdz 3500 km, – 400 eiro;
- ja lidojuma attālums pārsniedz 3500 km ārpus ES – 600 eiro.
Ja aviokompānija nogādā galamērķī ar kavēšanos divas, trīs vai četras stundas atkarībā no lidojuma tipa, kompensācijas apjoms var tikt samazināts par 50%.
Ja reisa kavēšanās ir piecas stundas un ilgāk, gaisa pārvadātāja pienākums ir piedāvāt atmaksāt biļetes vērtību (vajadzības gadījumā kopā ar bezmaksas reisu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu).
Sīkāk par aviopasažieru tiesībām PTAC mājaslapā šeit.
Sākumā atsaka, pēc tam samaksā
LV portāls e-konsultācijā "Par iespējām iegūt "airBaltic" kompensāciju" atbildēja arī kādai lasītājai, kurai par septiņām stundām tehnisku iemeslu dēļ kavējās plānotais "airBaltic" reiss no Kijevas uz Rīgu. Lasītāja, kura vērsās arī PTAC, kompensāciju no aviokompānijas saņēma, lai gan sākotnēji kompānija viņai vairākkārt to atteica, pamatojot, ka tehniskās problēmas cēlonis ir notikumi, kas to rakstura vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi aviokompānijas normālai darbībai un pār kuru rašanos tai nav faktiskas kontroles.
Taču regulas preambulas 14. apsvērumā ir noteikts, ka ārkārtēji apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.
Arī PTAC lasītāju informēja, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2015. gada 17. septembra spriedumā lietā "C-257/14 Corina Van der Lans vs Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV" ir secinājusi, ka tāda pēkšņi radusies tehniska problēma, kuras pamatā nav nepilnīga apkope un kura nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs, nav iekļaujama jēdzienā "ārkārtas apstākļi".
Kas ir tehniskas problēmas?
Zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs skaidroja, ka EST vairākos spriedumos ir sniegusi saistošu minētās normas interpretāciju. Proti, EST ir norādījusi, ka lidmašīnu darbībā neizbēgami rodas tehniskas problēmas un ka gaisa pārvadātāji ar šādām problēmām sastopas savā ierastajā darbībā. Šajā ziņā tehniskās problēmas, kas ir atklātas lidmašīnu apkopes laikā vai kuru cēlonis ir šādas apkopes neesamība, vēl nav uzskatāmas par "ārkārtējiem apstākļiem" (2008. gada 22. decembra spriedums lietā "C-549/07 Wallentin-Hermann").
"Judikatūrai ir bijusi izšķiroša nozīme regulas interpretācijā. Daudzos gadījumos valstu tiesas ir prasījušas Eiropas Savienības Tiesai precizēt dažus noteikumus, tostarp regulas galvenos aspektus."
Līdz ar to tehniska problēma vēl neiekļaujas "ārkārtēju apstākļu" jēdzienā, izņemot gadījumu, ja šīs problēmas cēlonis ir notikumi, kas to rakstura vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai un pār kuriem viņam nav faktiskas kontroles.
Tiesa arī sniegusi dažus piemērus, kuros tehniska problēma varētu būt "ārkārtējs apstāklis", proti, ražošanas defekts, kuru izziņojis ražotājs vai uzraugošā iestāde, vai lidmašīnas bojājums, kas radies sabotāžas vai terorakta rezultātā (tā paša sprieduma 26. rindkopa).
Labprātīgi maksāt negrib
Praksē lidsabiedrības bieži vien kompensācijas labprātīgi neizmaksā, pat ja ir diezgan uzskatāmi redzams, ka pasažierim ir uz to tiesības, apgalvoja S. Spilbergs.
Piespiest izmaksāt kompensāciju var tikai tiesas ceļā. Publiski pieejamā tiesas prakse parasti ir labvēlīga pasažieriem, taču tiesas process vairāku iemeslu dēļ (nepieciešamas zināšanas par minētajiem EST spriedumiem, augstie tiesas izdevumi, salīdzinot ar prasījuma summu, advokāta pakalpojumu apmaksa) ir apgrūtinošs un tikai retais saņemas tam iet cauri.
Regulu traktē atšķirīgi
To, ka pastāv atšķirības regulas Nr. 261/2004 noteikumu interpretācijā, jo pašreizējā tekstā ir pelēkās zonas un nepilnības, jau 2011. gadā konstatēja arī Eiropas Komisija (EK). Lielākā daļa no problēmām, kas skar gaisa transporta pasažieru tiesības, attiecas uz regulas piemērošanas/izpildes atšķirībām dalībvalstīs, kā rezultātā pasažieru tiesības kļūst vājāk aizsargātas un tiek ietekmēti gaisa pārvadātāju konkurences apstākļi.
Šīs problēmas iespējams risināt tikai ar saskaņotu Eiropas Savienības rīcību, LV portālam uzsvēra Satiksmes ministrija. Tāpēc 2013. gadā EK iesniedza priekšlikumu regulai par aviopasažieru tiesībām, kura mērķis ir aizsargāt aviopasažieru intereses, nodrošinot, ka gaisa pārvadātāji satiksmes traucējumu laikā augstā līmenī īsteno aviopasažieru aizsardzību. Vienlaikus EK priekšlikumam ir mērķis ņemt vērā finansiālo ietekmi uz gaisa transporta nozari un gādāt par to, lai gaisa pārvadātāji darbotos atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem liberalizētā tirgū. Priekšlikumā jo īpaši ir ierosināts stiprināt normatīvo regulējumu, precizējot sūdzību izskatīšanas mehānismu.
Diemžēl politisku iemeslu dēļ pašlaik priekšlikums ir bloķēts. Tāpēc EK īstermiņā pieņēma skaidrojošas pamatnostādnes, lai atvieglotu un uzlabotu regulas piemērošanu un veicinātu labāko praksi. Judikatūrai ir bijusi izšķiroša nozīme regulas interpretācijā. Daudzos gadījumos valstu tiesas ir prasījušas EST precizēt dažus noteikumus, tostarp regulas galvenos aspektus.
