Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijas "aploksne" ir 4,4 miljardi eiro. Pēdējos gados ES fondi veido trešdaļu, bet nodokļu ieņēmumi finansē divas trešdaļas no publiskajām investīcijām, pretēji plaši izplatītajam viedoklim, ka Latvijā publiskās investīcijas pamatā notiek no ES fondiem, norāda Finanšu ministrija (FM). Ar terminu "publiskās investīcijas" tiek saprasta pamatlīdzekļu iegāde, ko veic vispārējā valdības sektora institūcijas.
Sarukums līdz 30%
Jau augustā FM sagatavotajā un valdībā atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par rīcības plānu publisko investīciju plūsmas stabilizēšanai pēc Eiropas Savienības (ES) 2014.–2020. gada plānošanas perioda noslēguma bija skaidrots, ka pēc 2020. gada Latvijai pieejamais fondu finansējums pie dažādiem scenārijiem var sarukt no 6% līdz pat 30% gadā.
Šādus scenārijus oktobra sākumā, tiekoties ar Saeimas komisijas deputātiem, iezīmēja arī FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, konkretizējot iespējamo zaudēto finansējuma apjomu un vēršot uzmanību, ka šie scenāriji, procenti un cipari ir aptuveni un provizoriski.
Samazinājums līdz pat 110 miljoniem gadā
Nākamajā ES fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021. gadā, reālistiskā scenārija gadījumā finansējums Latvijai varētu būt par 17% jeb vidēji 60 miljoniem eiro gadā mazāks. Investīcijas bruto pamatkapitāla veidošanā katru gadu samazinātos vidēji par 40 miljoniem eiro, pieņemot nemainīgu bruto pamatkapitāla veidošanas apjomu pret kopējo ES fondu finansējumu.
FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums, kas ir būtisks Latvijai, līdz 2022. gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties.
"Lai vai kādi būtu scenāriji, ES fondi pastāvēs arī jaunajā plānošanas periodā, kaut arī samazinātā apjomā."
Optimistiskā scenārija gadījumā, ja pieņem, ka Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās piekrīt nosegt tai piekritīgās saistības par ES budžeta 2014.–2020. gada plānošanas periodu un pārējās ES valstis nesamazina savas iemaksas, sākot ar 2021. gadu, Latvijai finansējums būtu par 6% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES fondu plānošanas periodu. Tas naudas izteiksmē nozīmētu zaudētus 20–25 miljonus eiro gadā.
Ja sarunu rezultātā ar Apvienoto Karalisti neizdotos panākt vienošanos, ka tā turpina pildīt uzņemtās finanšu saistības par ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodu, Latvijai 6% finansējuma samazinājums gaidāms jau no 2019. gada otrā pusgada.
Pesimistiskā scenārija gadījumā no 2021. gada ES fondu finansējums varētu samazināties par 20–30%, un tie būtu 90–110 miljoni eiro gadā.
Jāsekmē privātās investīcijas
"Lai vai kādi būtu scenāriji, ES fondi pastāvēs arī jaunajā plānošanas periodā, kaut arī samazinātā apjomā," Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai uzsvēra N. Sakss. "Lai gan ES fondi ir būtiski, lielāko daļu publisko investīciju finansējam paši."
FM pārstāvis skaidroja, ka jāiegulda tā, lai sekmētu privātās investīcijas, jo pēdējos gados tās veido četras piektdaļas no kopējām investīcijām (valsts veido atlikušo piektdaļu). Šim mērķim kalpotu nodokļu reforma, kuru Saeima apstiprināja šogad jūlijā un kas ir lielākais fiskālais instruments, lai nodrošinātu "ekonomisko izrāvienu". LV portāls par to plašāk rakstīja publikācijā "Saeima pieņem nodokļu reformas likumus".
Vai laika periodā līdz 2025. gadam prognozējamo finansējuma kritumu ir iespējams kompensēt bez nodokļu palielināšanas un bez citu izdevumu samazināšanas? FM ir secinājusi, ka salīdzināmajās cenās nodokļu reformas ģenerētais publisko investīciju pieaugums ar uzviju kompensētu ES fondu samazinājumu reālistiskajā scenārijā, bet aptuveni nodrošinātu izdevumu kompensēšanu pesimistiskajā gadījumā.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, tiekoties ar deputātiem, bija pārliecināts, ka iespējamo ES fondu apjomu kritumu var risināt ar privāto investīciju kāpumu. "Ir jārod kompleksa pieeja un jānoņem šķēršļi investīcijām, jo tādējādi tiks ģenerēti lielāki nodokļu ieņēmumi," teica M. Kučinskis. "Es noteikti pesimistisko scenāriju no Nila Saksa prezentācijas būtu izsvītrojis."
Jākoncentrējas uz produktivitāti un eksportu
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko piebilda, ka nodokļu reformai, kura paredz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli, ir būtiska ietekme uz privātām investīcijām. "Redzam, ka pašu kapitāla apjoms aptuveni divu miljardu eiro apmērā peļņas veidā katru gadu tiek izņemts no uzņēmumiem. Pat ja trešdaļa atgrieztos privāto investīciju veidā, piesaistot vēl banku finansējumu, tas būtu būtiski, un efekts noteikti būtu jūtams 2020. un 2021. gadā."
"Ir jārod kompleksa pieeja un jānoņem šķēršļi investīcijām, jo tādējādi tiks ģenerēti lielāki nodokļu ieņēmumi."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš piekrita EM pārstāvja teiktajam, ka reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir "atslēgas vārds, kas dos pozitīvu ietekmi nākotnē un atvieglos situāciju tajā brīdī, kad ES fondi samazināsies vai nebūs". Viņš rosināja veidot tādu nodokļu politiku, lai palielinātu pašvaldību iniciatīvu investīciju piesaistei savās teritorijās, un veikt reformas valsts pārvaldē, tostarp arī Valsts ieņēmumu dienestā.
"Lai dzīvotu labklājībā, ir jākoncentrējas tikai un vienīgi uz divām lietām – produktivitāti un eksportu. Ja mums būtu vairāk eksportspējīgu, produktīvu uzņēmumu, mēs visi dzīvotu labāk. Ar tādām acīm būtu jāskatās gan uz nozaru, gan nodokļu politiku," uzsvēra J. Endziņš.
Iebilst, ka nav rīcības plāna
Savukārt Saeimas deputāte Inguna Sudraba Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē kritizēja valdības iesniegto dokumentu, sakot, ka tā nosaukums ir "Valsts investīciju vide un publisko investīciju resursi pēc Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda noslēguma – publisko investīciju plūsmas stabilizēšanas rīcības plāns", bet nekādu rīcības plānu tas nesatur.
"FM prezentācija bija meditācija par tēmu, kas varētu notikt pie dažādiem scenārijiem. Ir vispārīgie formulējumi – stiprināt reformu efektivitāti, nodrošināt ieguldījumu elastību utt., kas nav pārvērsti kaut cik taustāmās darbībās, kur nu vēl ieraugāmos rezultātos. Taču jautājums ir ļoti nopietns, tāpēc ir jābūt rīcības plānam," bilda I. Sudraba un vaicāja: "Kad valdībai taps reāls rīcības plāns? Jo ir jāsaprot, kādā mērā kuras funkcijas varam finansēt un kas ir tās prioritārās jomas, ar kurām pacelt ekonomikas attīstību."
I. Sudraba zināja teikt, ka Igaunijā ir ne tikai rīcības plāns ar scenārijiem, kā rīkoties pēc otrā ES fondu termiņa beigām, bet Valsts kontrole jau veic revīziju, lai novērtētu, cik pamatoti valdība ir sagatavojusies tiem scenārijiem, kas varētu būt pēc 2020. gada.
M. Kučinskis iebilda, ka valdībai jau ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns, kurā iekļautas visas prioritātes, un valdība pie tā ļoti rūpīgi turas.
Maģiskas rīcības nav
Savukārt FM pārstāvis N. Sakss atzina, ka ministrijas uzdevums nebija sagatavot rīcības plānu, bet informēt Saeimas komisiju par scenārijiem, kāda ir valdības iecerētā rīcība saistībā ar nākamo ES fondu līdzekļu samazinājumu.
"Valdības rīcība ir nodokļu reformas īstenošana tieši tagad, kad ir ES struktūrfondi, lai radītu labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un sekmētu papildu potenciālo iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Vai ir vajadzīgs specifisks dokuments? Tas ir politisks risinājums. Bet nav maģiskas rīcības, lai dabūtu papildu ieņēmumus: ES fondu samazinājuma kompensēšanai ir vai nu "jāgriež" izdevumi, vai arī ir jāattīsta ekonomika, un šajā ziņā rīcība ir bijusi intensīva," piebilda N. Sakss.
Savukārt deputāts Aleksejs Loskutovs minēja, ka arī ar ēnu ekonomikas apkarošanu varētu iegūt papildu līdzekļus, kas kompensētu ES nākamā struktūrfondu perioda līdzekļu samazinājumu.
Saeimas komisijas vadītājs Andris Bērziņš iebilda, ka gaidīt, kas notiks ar ES fondu finansējumu pēc četriem pieciem gadiem, nevar, un FM piekodināja noteikti izstrādāt arī pesimistisko scenāriju. Komisija vienojās pie šī jautājuma atgriezties nākamgad maijā.
Sarunas sāksies nākamgad pavasarī
Latvijai pieejamo ES fondu piešķīrumu līmenis tiek noteikts ES daudzgadu budžeta ietvaros. Lielāka skaidrība par Latvijai pieejamo finansējumu no ES fondiem pēc 2020. gada būs pēc tam, kad Eiropas Komisija būs publicējusi priekšlikumu par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada. Saskaņā ar pašreiz FM rīcībā esošo informāciju tas varētu notikt 2018. gada maijā. Patlaban nav zināms ne ES daudzgadu budžeta kopapjoms, ne ES fondu sadales principi un kritēriji nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada.
"Lai dzīvotu labklājībā, ir jākoncentrējas tikai un vienīgi uz divām lietām – produktivitāti un eksportu."
M. Kučinskis deputātiem stāstīja, ka pēdējās sarunas liecina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES neatstās ietekmi uz pašreizējiem ES fondiem, taču grūtākais būs vienoties par tālākām prioritātēm. "Pirmā cīņa būs par to, vai saglabājas procentuālā iemaksa vai konkrētas summas, kuras maksā katra dalībvalsts. Nākamais jautājums būs par Kohēzijas fondu, kas ir svarīgi Latvijai, bet nav tik nozīmīgi vecajām ES dalībvalstīm. Savukārt mierīgi varam būt par finansējumu zinātnei un izglītībai, tas ir svarīgi visiem."
Pēc M. Kučinska domām, ES budžets varētu tikt izlietots arī jaunām prioritātēm, piemēram, aizsardzībai, terorismam un bēgļiem.
Valsts investīcijas – vidēji 4,5% no IKP
No 1995. gada līdz 2002. gadam publisko finanšu līmenis Latvijā bija vidēji 2% no IKP. No 2003. gada līdz ar straujāku ekonomikas attīstību un ar ES pirmsiestāšanās fondu un ES fondu pieejamību bija novērojams būtisks publisko investīciju pieaugums, sasniedzot 5,9% no IKP 2007. gadā.
Valsts investīcijas Latvijā pēdējos sešos gados saglabājas augstā līmenī (vidēji 4,5% no IKP), daļēji kompensējot privāto investīciju samazināšanos. Latvijā valsts investīciju līmenis ir viens no augstākajiem starp ES dalībvalstīm – saskaņā ar "Eurostat" datiem ES 15 valstīs tās vidēji gadā veido 2,8% no IKP.
Salīdzinot Latvijas publisko investīciju apmēru un dinamiku ar pārējām Baltijas valstīm, FM secinājusi, ka Latvijā un Lietuvā laika periodā no 1995. līdz 2016. gadam šo rādītāju attīstība ir bijusi līdzīga.
