AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
15. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts valoda
1
1

Sabiedriskie palīgi – valsts valodas kopēji reģionos

Sabiedriskie palīgi nepieņem lēmumus un nesagatavo dokumentus, bet konsultē par to, kā lietojama valsts valoda dažādās situācijās, konkrētāk – publiskajā informācijā (izkārtnēs, plakātos, bukletos), preču marķējumos un lietošanas instrukcijās.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Projekts izrādījies sekmīgs – tā par iniciatīvu piesaistīt sabiedriskos palīgus, kas sniegtu valsts valodas lietojuma konsultācijas reģionos, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē sacīja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš. Pirmie brīvprātīgie, kuri ar VVC sadarbojas uz publiskās līdzdarbības līguma pamata, darbu sāka pašā 2015. gada nogalē, un šomēnes projekta ietvaros visā Latvijā darbosies jau 34 sabiedriskie palīgi.
īsumā
  • Pirmie Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi darbu sāka 2015. gada nogalē.
  • Šomēnes projekta ietvaros visā Latvijā darbosies jau 34 sabiedriskie palīgi.
  • Sabiedriskie palīgi konsultē par to, kā lietojama valsts valoda dažādās situācijās, konkrētāk – publiskajā informācijā (izkārtnēs, plakātos, bukletos), preču marķējumos un lietošanas instrukcijās.
  • 2016. gadā sniegtas 348 konsultācijas, šī gada pirmajā ceturksnī – jau 107.
  • Par sabiedrisko palīgu var pieteikties ikviens, kurš sasniedzi 21 gada vecumu, ieguvis augstāko izglītību un kuram latviešu valoda ir dzimtā valoda vai valsts valodas zināšanas ir augstākā līmeņa 2. pakāpē (C2).

Mērķis – palīdzēt, ne inspicēt

Valsts valodas centra mājaslapā teikts, ka sabiedrisko palīgu institūta mērķis ir sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt plašāku informāciju un individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu. "Mūsu vēlmes bija divējādas, pirmkārt – atteikties no tā, ka šis cilvēks varētu būt sabiedriskais inspektors, jo tas uzreiz saistās ar sodīšanu, otrkārt – mazināt attālumu, kas šķir VVC darbiniekus, jo mūsu cilvēki ir Rīgā un dažās lielākajās pilsētās, bet nebūt ne visur," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē, stāstot par projektu, norādīja Māris Baltiņš. Viņš atzīmēja, ka, strādājot ar iniciatīvu jau pusotru gadu, zudušas bažas par to, ka uz piedāvāto konsultanta amatu pieteiksies tikai kašķīga rakstura indivīdi, kuri gribēs inspicēt, un ka cilvēku interese iesaistīties vispār būs zema.

Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna skaidroja, ka sabiedriskie palīgi nepieņem lēmumus un nesagatavo dokumentus, bet konsultē par to, kā lietojama valsts valoda dažādās situācijās, konkrētāk – publiskajā informācijā (izkārtnēs, plakātos, bukletos), preču marķējumos un lietošanas instrukcijās. 2016. gadā sniegtas 348 konsultācijas, šī gada pirmajā ceturksnī – jau 107. Sniegtie aizrādījumi esot dažāda rakstura, piemēram, par izkārtnēm tikai angļu valodā Vecrīgas ēdināšanas vietās, mazām neprecizitātēm veikalu cenu zīmēs, gramatiskajām kļūdām afišās un bukletos, valodas lietojumu mājaslapās. "Protams, ir arī tādi gadījumi, ar kuriem sabiedriskie palīgi netiek galā. Piemēram, kāds liels veikalu tīkls Valkā ignorēja sabiedriskā palīga prasības un uzskatīja, ka tam nav jāievēro Valsts valodas likums. Tad gan bija jāiesaista inspektori, un diemžēl tas ir beidzies ar izrakstītiem protokoliem," atklāja S. Pāvulēna.

Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja stāsta, ka Rīgā nepilnības biežāk pamana paši palīgi, bet mazākās vietās, tādās kā Iecava, Bauska un citviet, pie brīvprātīgajiem ar dažādiem jautājumiem vēršas vietējie iedzīvotāji un institūcijas. Tā kā sabiedrisko palīgu kontaktinformācija atrodama VVC mājaslapā, komunikācija ar padomu lūkotājiem visbiežāk notiekot elektroniski.

Aicina iesaistīties

Sabiedriskie palīgi pašlaik darbojas Rīgā, Jelgavā, Mārupē, Salacgrīvā, Tukumā, Cēsīs, Cesvainē, Daugavpilī, Dobelē, Iecavā, Jūrmalā, Ogrē, Rēzeknē, Siguldā, Gulbenē, Valkā, Ventspilī, Skaistkalnes pagastā, kā arī Ozolnieku, Viesītes un Vecumnieku novadā. "Pamatā esam aptvēruši visu Latviju – Latgali, Kurzemi, Vidzemi un Zemgali," situāciju komentēja S. Pāvulēna. Tiesa, VVC pārstāvji norādīja, ka institūts vēl vairāk jāpopularizē. Izvirzītais mērķis – piesaistīt projektam vismaz 100 sabiedriskos palīgus. M. Baltiņš komisijas sēdē gan akcentēja, ka dažādu iemeslu dēļ cilvēki Latvijā pagaidām vēl nav gatavi strādāt sabiedrisku darbu: "Viņi varbūt ir valodas entuziasti, bet nav gatavi saistīties." Daudzi atsakot savu dalību projektā, uzzinot, ka par to netiks maksāts. Lai popularizētu iniciatīvu, VVC plānojis izveidot mobilo lietotni, ko varēs izmantot, lai ziņotu par redzētajām nepilnībām valodas lietojumā. Iestāde cer, ka tas vienlaicīgi ļautu arī apzināt aktīvos cilvēkus, kuri varētu būt ieinteresēti iesaistīties sabiedrisko palīgu kustībā un kuriem varētu piedāvāt apmācības.

Par sabiedrisko palīgu var pieteikties ikviens, kurš sasniedzi 21 gada vecumu, ieguvis augstāko izglītību un kuram latviešu valoda ir dzimtā valoda vai valsts valodas zināšanas ir augstākā līmeņa 2. pakāpē (C2). Saņemto pieteikumu izvērtēšana notiek divas reizes gadā – 30. aprīlī un 31. oktobrī. Publiskās līdzdarbības līgums ar brīvprātīgajiem tiek slēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt. Tāpat uz gadu tiek izsniegtas apliecības, kas norāda uz iegūto statusu. Sabiedriskie palīgi pirms darba uzsākšanas tiek apmācīti dažādos ar valsts valodu saistītos jautājumos, valsts valodas likuma piemērošanā, kā arī komunikācijā, lai tiem būtu spējas atrisināt dažāda rakstura situācijas. Projektā iesaistīto atkārtota apmācība notiek ik pēc sešiem mēnešiem, lai būtu iespēja apspriest dažādus aktuālus ar valodas lietojumu saistītus jautājumus.

Pašlaik kā sabiedriskie palīgi VVC vadībā darbojoties dažāda vecuma cilvēki ar dažādu pieredzi. S. Pāvulēna stāsta, ka daļa no brīvprātīgajiem ar valodas jautājumiem saskārušies, piemēram, pedagoģiskajā darbā, citi, strādājot valsts iestādēs, redzējuši dažādas problēmsituācijas, ar kurām vēlējušies cīnīties, bet iepriekš nav jutušies pietiekami spēcīgi iebilst. Īsajā projekta darbības laikā jau pieredzēts, ka viena no sabiedriskajām palīdzēm savu karjeru turpina kā Valsts valodas centra inspektore.


 
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS