Ne vien skolas lielums, bet arī optimāli plānots izglītības iestāžu tīkls ietekmē vidusskolēnu zināšanas un vispārējos izglītības kvalitātes rādītājus, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta nevis skolēnu skaitam, bet gan izglītības kvalitātei.
Pētījums nemudina skolas slēgt, bet gan mainīt to izglītības pakāpi un vidusskolas pārveidot par pamatskolām vai pamatskolas par sākumskolām. Tomēr joprojām tiks saglabāta pieeja, ka pirmskolai un sākumskolai ir jābūt tuvu dzīvesvietai. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka skolu tīkla pilnveides mērķis ir izglītības kvalitātes nodrošināšana un nevienlīdzības mazināšana.
Zemāka izglītības kvalitāte – pilsētu mikrorajonos un laukos
Pētījums ir parādījis, ka Latvijas vidusskolu izglītības kvalitātē valda neviendabība. Daudzās vidusskolās pat puse skolēnu nenokārto centralizētos eksāmenus, un tam ir dažādi iemesli – skolēni tiek atskaitīti nesekmības dēļ, viņi mācības neturpina, jo dodas dzīvot citviet, vai skolu nepabeidz slimības dēļ. Vairumā skolu eksāmenus nokārto vairāk nekā 90% skolēnu, tomēr vienlīdz daudz ir skolu, kurās ir "aizdomīgi" liels atbirums, norādīja pētījuma autors ekanomģeogrāfs Jānis Turlajs. Turklāt īpaši uzskatāmi tas vērojams vakarskolās un tālmācības skolās. Savukārt, tā kā dabaszinātņu jeb fizikas, ķīmijas un bioloģijas eksāmens nav obligāts, 72 vidusskolās to nav kārtojis neviens skolēns, kas arī norāda uz to, ka netiek pienācīgi popularizēta šo eksāmenu nozīmība.
Secinājums par nevienlīdzību vidusskolu izglītības kvalitātē ir aktuāls ne vien pilsētās un laukos, bet skolas ir ļoti atšķirīgas arī pilsētās – centra un mikrorajonu skolās. Turklāt, analizējot sociāli ekonomiskos rādītājus un iedzīvotāju skaitu, secināts, ka skolēnu skaitu vidusskolā bieži vien nosaka tieši izglītības kvalitāte, nevis tas, vai vidusskola atrodas tuvu dzīvesvietai.
Bērni dodas mācīties nevis uz tuvāko vidusskolu, bet gan uz to, kur tiek piedāvāta augstāka izglītības kvalitāte (tā bieži vien ir lielāka un prestiža skola). Tas rada ievērojamu neviendabību vidusskolu kartējumā, un šī tendence nav vērojama tikai lauku reģionos. Tā ir aktuāla arī pilsētās, tostarp Rīgā, kur daudzi bērni dodas mācīties uz centra ģimnāzijām, lai gan paši dzīvo mikrorajonā, kur tuvumā pieejamas citas skolas. Rezultātā, tā kā daudzās skolās samazinās bērnu skaits, skolotāji saņem mazāku atalgojumu, kas savukārt rada grūtības atrast skolotājus daudzos mācību priekšmetos, piemēram, fizikā, matemātikā. Līdz ar to izglītības kvalitāte tikai pasliktinās.
Eksperti ir nobažījušies, ka šī tendence var novest pie tā, ka mazajās lauku (arī lielpilsētu mikrorajonu) skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk, izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadējie pētījumi, vēl vairāk pazeminās vidējo izglītības līmeni lauku skolās. Turklāt paredzams, ka izglītības līmeņa atpalicība lauku (arī lielpilsētu mikrorajonu) skolās pieaugs vēl vairāk (tagad, pēc OECD 2015. gada pētījuma rezultātiem, tā vidēji pārsniedz vienu mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām), skaidro J. Turlajs.
Skolu tīkla sakārtošana ļaus ietaupīt līdzekļus
Skolu tīkla nesakārtošana ilgtermiņā var novest pie bēdīgām sekām. Ēkas kļūst arvien tukšākas, un uzturēt šādas skolas ir dārgi, bet par to ir jāmaksā nodokļu maksātājiem.
Pētījuma autori uzsver, ka skolotāju algas nevar palielināt bez skolu tīkla sakārtošanas, tāpēc, ja nekas nemainīsies, zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk. Pētījumā aprēķināts, ka, sakārtojot skolu tīklu, pedagogu atalgojuma stundas likmi pie pašreizējās valsts mērķdotācijas būtu iespējams palielināt pat 1,6 reizes. Tātad pamata likme pedagogam par 21 kontaktstundu pieaugtu no pašreizējiem vidēji 465 eiro līdz 750 eiro. Par 40 stundu darba nedēļu (ieskaitot piemaksas par audzināšanu, burtnīcu labošanu, konsultācijām, interešu nodarbībām u.c.) pedagogu alga pēc nodokļu nomaksas būtu ap 1000 eiro. Secināts, ka ar šādu atalgojuma līmeni skolām būtu iespējams piesaistīt jaunus un talantīgus pedagogus.
"Skolu tīkla sakārtošana valsts budžetā varētu saglabāt papildu 1,4 miljonus eiro, ko ik gadu varētu novirzīt skolu modernizācijai u.c. ar izglītību saistītiem mērķiem, nepalielinot slogu pašvaldības budžetam."
Tāpat paredzams, ka skolu tīkla sakārtošana valsts budžetā varētu saglabāt papildu 1,4 miljonus eiro, ko ik gadu varētu novirzīt skolu modernizācijai u.c. ar izglītību saistītiem mērķiem, nepalielinot slogu pašvaldības budžetam. Savukārt novada izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi (bez pedagogu atalgojuma un transporta izdevumiem) samazinātos no pašreizējiem 4,7 līdz 3,34 miljoniem eiro jeb par 29%.
Tomēr nevajadzētu izsamist, jo jau šobrīd dati liecina arī par pozitīvām tendencēm: "Ir pozitīvi piemēri, kad, veicot pārmaiņas skolu tīklā, ir salīdzinoši labāki rādītāji gan skolēnu zināšanās, gan, piemēram, arī pedagogu atalgojumā. Ja vēlamies tiekties pēc izcilības un vienlīdzības, lēmumi par skolu tīkla pārmaiņām ir neizbēgami," norādīja K. Šadurskis. Tātad tā ir pašvaldību izvēle – ņemt to vērā vai nē.
Pētījums pilnībā noslēgsies šī gada rudenī
Jānorāda, ka iegūtie dati, aprakstītā situācija un izveidotās kartes ir tikai pirmais pētījuma posms, jo turpmākajos sešos mēnešos tiks izstrādāts skolu tīkla modelis ar konkrētām rekomendācijām reģionālā griezumā, kā arī skolēnu mobilitātes problēmu (ceļu stāvokļa, transporta pieejamības) analīze ar priekšlikumiem.
IZM un pētījuma veicēji plāno iegūt ne tikai vispusīgu datu analīzi un priekšlikumus optimālam skolu tīklam visās vispārējās izglītības pakāpēs, ko piedāvāt pašvaldībām, bet izveidot arī skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformu. Skolu tīkla plānošanā šo platformu jau veiksmīgi ir izmantojušas Smiltenes un Bauskas novada pašvaldības.
Pētījuma analīze un dati tiks izmantoti skolu tīkla modeļa izstrādē, ietverot arī ārvalstu pieredzi. Kritēriji, kuru pamatā ir skolēnu skaits un skolas pieejamība jeb attālums un laiks ceļā uz un no skolas, pamatosies uz dalījumu pēc izglītības iestādes tipa un pakāpes: vidusskolas posms (10.–12. klase), pamatskola, iekļaujot arī sākumskolu, (1.–9. klase) un sākumskola (1.–6. klase). Tāpat kritēriju kopumā tiek iekļauts reģionālais iedalījums četrās grupās pēc iedzīvotāju skaita: lielās pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava); republikas pilsētas, 21 reģionālais centrs un Pierīgas reģions; trešā grupa ir pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālas vietas, piemēram, pierobežu; attālas vietas kā atsevišķa grupa bez līdzvērtīga skolu piedāvājuma 25 km rādiusā. Kā skaidro pētnieki, optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanā tiks izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī apstākļi katrā konkrētajā reģionā.
Papildus – kā nosaka izglītības kvalitāti?
Pētījumā izglītības kvalitāte analizēta, ņemot vērā vidusskolu obligāto eksāmenu indeksu (matemātikas, svešvalodas un latviešu valodas eksāmenu vērtējumu summa, dalīta ar skolas mācību gada sākumā norādīto 12. klases skolēnu skaitu un dalīta ar 3). Vērtējot situāciju, būtu jāzina, ka, piemēram, Rīgā 2015./16. mācību gadā bija septiņas vidusskolas, kurās šis indekss bija zemāks par 30%, turklāt četrās no tām 12. klases grupā skolēnu kopskaits nepārsniedza vienas pilnas klases apmēru (65. vidusskolā – desmit 12. klases skolēnu, 61. vidusskolā – 19, 29. vidusskolā – 20, 54. vidusskolā – 24). Salīdzinājumam var minēt, ka četrās valsts ģimnāzijās, kur šis indekss bija virs 70%, mācījās 10 reizes vairāk 12. klases skolēnu nekā šajās četrās skolās ar viszemākajiem rezultātiem (739 un attiecīgi 73 divpadsmitās klases skolēni).
