Pirmoreiz sāks darboties akselerācijas fondi, finansējums – 15 miljoni eiro

Pērn aprīlī izdotie MK noteikumi Nr. 226 "Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai" nosaka, ka pasākuma mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju, sniedzot akselerācijas (t.i., veicināšanas, stimulēšanas, attīstīšanas, paātrināšanas) pakalpojumus un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus.

"Akselerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām. Turklāt akselerācijas fondi aizpildīs līdz šim trūkstošo posmu – valsts atbalstu ideju komercializēšanas stadijā. Jaunie fondi būs fokusēti tieši uz šo posmu, turklāt inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā," akselerācijas programmas prezentācijā skaidroja akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum"  ("Altum") valdes loceklis Juris Vaskāns.

Akselerācijas fondu ietvaros gala labuma guvēji ir komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, respektīvi, inovatīvi iesācējuzņēmumi (start-up), kuriem finansējums paredzēts dzīves cikla sākumposmam – idejas un produkta attīstībai, uzņēmumu izveidei un attīstībai.

Fondu nepieciešamība

Akselerācijas fondu īstenošanas nepieciešamību pamato Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. Finansējuma piesaiste no tradicionālajiem finanšu tirgus dalībniekiem (komercbankām, privātajiem investoriem) saimnieciskās darbības veicējiem biznesa idejas, kas paredz rūpnieciskos vai tehnoloģiskos neizdošanās riskus, izstrādei un attīstībai ir komplicēta, atzīts MK noteikumu projekta anotācijā. Tāpēc akselerācijas programma palīdz novērst tirgus nepilnības, nodrošinot saimnieciskās darbības veicējiem agrīnās stadijas biznesa idejas attīstīšanai pieeju akselerācijas pakalpojumiem un investīcijām biznesa projektu izstrādei un attīstīšanai.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko akselerācijas programmas prezentācijā akcentēja, ka start-up jeb strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā, tāpēc inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no ministrijas prioritātēm. "Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Patlaban Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir īpašs Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu komercializāciju. Likums arī paredz specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, kā arī kopš gada sākuma darbojas start-up vīza, kas atvieglo augsti kvalificētu speciālistu piesaisti."

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šī ir īpaši gudra nauda, investīcija, kas nāk kopā ar gudru padomu, palīdzību, kā pareizi strukturēt biznesu un ievirzīt to maksimāli veiksmīgā gultnē. "Šādā veidā noturēsim talantīgos, uzņēmīgos cilvēkus Latvijā. Iespējams, ar akselerācijas programmu atvilināsim arī kādus gudrus prātus uz Latviju – lai tie būtu no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas."

Atbalstīs 120 idejas

Fondu atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem sniedz finanšu starpnieki, kurus atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā izvēlas akciju sabiedrība "Altum". "Altum" pārstāvis Juris Vaskāns prezentācijā skaidroja, ka finansējums Latvijā pirmajiem akselerācijas fondiem būs pieejams jūlija sākumā. Tas ir brīdis, kad jauno un daudzsološo ideju īpašnieki varēs doties pie akcelerācijas fondiem un pretendēt uz akselerācijas pakalpojumu saņemšanu.

Akselerācijas un investīciju atbalstu fondu darbības laikā saņems aptuveni 120 perspektīvas idejas. Uz šo finansējumu nevarēs pretendēt alkoholisko dzērienu, ieroču un munīcijas tirdzniecības, azartspēļu un derību uzņēmumi, kā arī tie, kas veic darbības ar nekustamo īpašumu.

Izvēlēsies trīs pārvaldniekus

10. aprīlis ir beigu termiņš "Altum" februāra vidū izsludinātajam iepirkumam akseleratoru fondu pārvaldnieku atlasei, kurā plānots izvēlēties trīs pārvaldniekus jeb finanšu starpniekus, kas biznesa ideju attīstībai sniegs akselerācijas pakalpojumus, tostarp nodrošinās mentorus un konsultācijas, un veiks pirmssēklas un sēklas kapitāla ieguldījumus. Katram akselerācijas fondam "Altum" piešķirs 5 miljonus eiro, kas veidos 90% no fonda apjoma, savukārt 10% būs jānodrošina fonda pārvaldītājam.

Akselerācijas fondi veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas start-up uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā.

Pirmssēklas naudas ieguldījums – līdz 50 000 eiro vienam uzņēmumam – paredzēts uzņēmuma izveides finansēšanai, tostarp produkta un saimnieciskās darbības modeļa izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai.

Sēklasnaudas ieguldījums – līdz 250 000 eiro vienam uzņēmumam – paredzēts projektiem, kas būs veiksmīgi izgājuši akseleratora posmu un būs gatavi tālākai uzņēmuma izaugsmes finansēšanai, tostarp produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanai.  

Pirmssēklas un sēklasnaudas investīcijas var būt kā ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā, kvazikapitāla vai aizdevuma veidā.

Termiņš lēmumu pieņemšanai par sēklasnaudas ieguldījumu piešķiršanu ir astoņi gadi kopš fonda izveidošanas dienas. Lēmumu par pirmssēklas naudas piešķiršanu fondā var pieņemt līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Biznesa eņģeļi

Gan biedrības "Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls" ("LatBan") valdes loceklis Juris Birznieks, gan Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka atzīmēja akseleratoru programmas lielo nozīmi perspektīvu jaunuzņēmumu izveidē un attīstībā.

Biedrība apvieno 75 investorus, veiktas 23 investīcijas, ieguldot kopumā ap 1,95 miljoniem eiro, liecina informācija "LatBan" mājaslapā. "Kur ir akseleratoru fondu nozīmība?" prezentācijā vaicāja J. Birznieks, paskaidrojot, ka ASV biznesa eņģeļi investē vienā no 40, bet Latvijā – vienā no 20 pieteiktām idejām. "Globāli Latvijā tā ir milzīga problēma – nav no kā izvēlēties. Ja gribam kaut ko sasniegt, idejas ir ne tikai jādubulto, to ir jākļūst četrreiz vairāk – un tikai "LatBan" vajadzībām, par nozari vispār nerunājot. Akseleratoru programma ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var pieaudzēt ideju skaitu un tās veiksmīgi attīstīt kā projektus."

Viņš gan prezentācijā baidījās, ka akseleratoru programma nosmels visu ideju krējumu, tāpēc aicināja sadarboties.

Iesācējuzņēmumi gatavi darbam

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija, kura darbojas apmēram gadu, apvieno 70 biedrus, ir piesaistītas investīcijas 178 miljonu eiro apmērā (16 uzņēmumos investīcijas ir virs miljona eiro). Divas trešdaļas no šīs summas ir saņēmuši tieši finanšu tehnoloģiju iesācējuzņēmumi.

J. Novicka pieļāva, ka Latvijā varētu būt apmēram 300 iesācējuzņēmumu, un uzskata, ka Latvija varētu kļūt par jaunuzņēmumu izvēli Nr. 1 Baltijas valstīs.

Saistībā ar akseleratoru fondiem, viņasprāt, lielākais jautājums – kvalitatīva idejas izpilde, tāpēc ir nepieciešama kompetentu pārvaldnieku izvēle.

Iesācējuzņēmumi pasaulē

Hokeja treniņu robotikas risinājumu kompānija "Winmill" veiksmīgi piedalās akseleratoru programmā Somijā. Tās vadītājs Mārtiņš Marenis klāstīja, ka darbošanās ziemeļu kaimiņvalstī daudz ātrāk palīdzējusi tikt pie klientiem: "Lai ideja pāraugtu dzīvotspējīgā biznesā, apkārt vajadzīga plaša infrastruktūra – juridiskie, grāmatvedības un citi pakalpojumi. Helsinku akselerators daudz sadarbojas ar lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem, kas meklē sinerģijas iespējas ar start-up uzņēmumiem. Akseleratoram jāpiesaista maksimāli daudz cilvēku no industrijas."

Jaunuzņēmuma "Notakey" (izstrādā autentifikācijas sistēmas, kas ļauj ielogoties internetbankā, aizstājot tradicionālās kodu kartes un kalkulatorus) līdzdibinātājs Jānis Graubiņš prezentācijā dalījās ar savu pieredzi Šveices akseleratoru programmā.  Uzņēmumam, izplatot savu produktu, ir izdevies parakstīt līgumus ar bankām.

Iesācējuzņēmuma "Printify", kas strādā pie drukāšanas ārpakalpojumiem un priekšmetu apdrukas, līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans klāstīja, ka viņa uzņēmums izvēlējies darboties lielā - ASV - tirgū un iestājies vienā no pasaulē ietekmīgākajiem akseleratoriem "500 Startups". "Galvenais, ko palīdz akseleratori, ir kontakti ar industrijas ekspertiem, reputācija un pieeja klientiem," teica J. Berdigans, norādot, ka, darbojoties Latvijā, grūti kontaktēties ar ārvalstu profesionāļiem, bet ārējo ekspertu piesaiste no ASV vai citām valstīm ir akūti nepieciešama.

Jaunie uzņēmēji, pasākuma laikā diskutējot ar finanšu ministri, apšaubīja, vai ārvalstu riska kapitāls vēlēsies investēt Latvijas jaunuzņēmumos, jo pasaules tirgus ir liels, bet Latvija – mazpazīstama postpadomju zeme. Turklāt ir jābūt mehānismam, kā piesaistīt investīcijas, lai samazinātu risku ārvalstu riska kapitālam.

Uzņēmēji atzina, ka uzņēmuma reģistrācija Latvijā, nevis Londonā vai Delavērā, tomēr nedaudz ierobežo. Taču mūsu valsts ir perfekta vieta, kur strādāt tehniskai komandai, kas taisa produktu, jo inženieris ASV izmaksātu desmitreiz vairāk.

Sabiedrība maz zina par riska kapitālu

Kāds ir sabiedrības atbalsts jaunuzņēmumu finansēšanai? Šajā jautājumā ir iedziļinājies tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, veicot  gan uzņēmēju, gan sabiedrības aptauju. Uz jautājumu, vai iedzīvotāji ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, tikai katrs piektais atbildēja apstiprinoši. Uzņēmēju vidū par šāda veida fondiem zināja apmēram puse. Aptaujas veicēji secināja: jo lielāks uzņēmums, jo lielāka kompetence. Savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem.

Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma izveidei, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Sabiedrības attieksme ir svarīga arī tāpēc, ka, piemēram, ASV pieredze liecina, ka no desmit riska kapitāla atbalstītām idejām atdevi dod tikai viena vai divas. Arī J. Vaskāns atzīst, ka, ņemot vērā pasaules pieredzi, akseleratoru fāzē sekmīgai un straujai izaugsmei ir gatavi ir aptuveni 10% uzņēmumu.