Trīs akselerācijas fondu pārvaldītāji savā starpā nekonkurēs, jo tie atšķiras viens no otra un katram ir sava niša.
"Esam pirmie Baltijā, kuri noslēguši līgumus ar akselerācijas fondu pārvaldniekiem, un sāksim sniegt reālu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem," akselerācijas fondu pārvaldnieku prezentācijā teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. "Šobrīd īpašam atbalstam meklējam mūsu inovatīvos uzņēmumus, lai kāds no tiem varētu attīstīties ātrāk nekā pārējie. Šajā jomā konkurējam ar pašiem zinošākajiem un spējīgākajiem visā pasaulē. Visas valstis rīkojas līdzīgi – atbalsta inovatīvās idejas, tikai – kāds ir Latvijas ceļš? Acīmredzot darīt to pašu, tikai gudrāk un ātrāk."
Kā darbosies akselerācijas fondu pārvaldnieki? "Viņi izvērtēs visas, pat trakākās, biznesa idejas un atlasīs labākās, tad ar ideju autoriem, jaunajiem uzņēmumiem, veiks akselerācijas pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk tie spētu attīstīt savus produktus un tos virzīt jaunos tirgos," prezentācijā skaidroja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes loceklis Juris Vaskāns.
Jāpiebilst, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai" norādīts, ka akselerācijas fondu mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju, sniedzot akselerācijas (t.i., veicināšanas, stimulēšanas, attīstīšanas, paātrināšanas) pakalpojumus un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus.
Atlasīti trīs fondu pārvaldnieki
Institūcija "Altum" publiskajā iepirkumā ir atlasījusi trīs fondu pārvaldniekus – "Buildit Latvia", "Akselerācijas fonds sadarbībā ar "Lattelecom" un "Accelerace"" un "Komercializācijas reaktora fonds". Katram pārvaldniekam paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums piecu miljonu eiro apmērā no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma. Paredzētais privātais līdzfinansējums ir miljons eiro.
Akselerācijas fondi veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. To finansējums tiks sniegts divos posmos. Pirmajā tas būs pirmssēklas – līdz 50 000 eiro – atbalsts vienam uzņēmumam, bet veiksmīgākie komersanti otrajā kārtā sēklasnaudas veidā saņems ieguldījumu līdz 250 000 eiro vienam uzņēmumam.
"Visas valstis jau dara to pašu – atbalsta inovatīvas idejas, tikai – kāds ir Latvijas ceļš? Acīmredzot darīt to pašu, tikai gudrāk un ātrāk."
Termiņš lēmumu pieņemšanai par sēklasnaudas ieguldījumu piešķiršanu ir astoņi gadi kopš fonda izveidošanas dienas. Lēmumu par pirmssēklas naudas piešķiršanu fondā varēs pieņemt līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Fondu pārvaldnieki nodrošinās mentoru pakalpojumus un sniegs nepieciešamās konsultācijas.
Sīkāk par akselerācijas fondu noteikumiem LV portāls rakstīja publikācijā "Pirmoreiz sāks darboties akselerācijas fondi, finansējums – 15 miljoni eiro".
Kas ir "Buildit Latvia"
Akselerācijas fondu pārvaldnieku prezentācijā, kurā bija grūti atrast zālē brīvu vietu, ar sevi iepazīstināja visas trīs komandas.
"Buildit Latvia" līdzdibinātājs Matīss Neimanis, kas pats aktīvi strādā ar jaunuzņēmumiem, akcentēja, ka pārvaldnieka komandu veido arī profesionāļi no Igaunijas. Renē un Aleksandram Tonisoniem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze darbā ar jaunuzņēmumiem, investīciju veikšanā, zinātnisku izstrādņu komercializācijā un tehnoloģiski ietilpīgos uzņēmumos.
"Ceturtā industriālā revolūcija, lietu internets un digitālās un fiziskās pasaules apvienošanās – šie termini pašreiz raksturo notiekošos procesus," prezentācijā teica M. Neimanis. "Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un to lietotāju skaits kļūst arvien lielāks."
"Buildit Latvia" programma ir paredzēta komandām, kuras izstrādā tehnoloģiskus risinājumus industrijas vajadzībām ar potenciāli augstu starptautisko konkurētspēju. "Koncentrējamies uz lietu internetu, uz risinājumiem industrijas vajadzībām. Enerģētika, mobilitāte ir tendences, kas ir aktuālas un ir mūsu kompetenču lokā," tā M. Neimanis.
"Buildit Latvia" ir partneru un mentoru tīkls 25 valstīs. Iesniegt savas biznesa idejas ir gaidīti uzņēmumi no Austrumeiropas un Viduseiropas, arī no Ķīnas un Indijas. Plānots, ka fonds strādās ar 50 uzņēmumiem, otrajā kārtā varētu kvalificēties 10–15 uzņēmumi.
M. Neimanis prezentācijā pieminēja arī investīciju atdeves jautājumu. Viņaprāt, industriālā revolūcija savu augstāko punktu sasniegs 2023. gadā, kad "varēsim redzēt, cik tālredzīgi ir bijuši turpmāko trīs gadu lēmumi". "Buildit Latvia", investējot jaunuzņēmumā privāto finansējumu, vēlētos iegūt līdz 12% no uzņēmuma kapitāldaļām.
Sadarbība starp "Lattelecom" un "Accelerace"
Pēteris Marculāns prezentēja akselerācijas fondu, kura nosaukums gan vēl ir izstrādes stadijā, taču tā darbība tiek īstenota sadarbībā ar "Lattelecom" un "Accelerace". Fonda vadības komandā startē jaunuzņēmumu vidē pieredzi guvušais Deivids Vencels, kurš pats ir izveidojis divus jaunuzņēmumus, vienu no tiem veiksmīgi pārdodot. Vēlāk viņš ieguvis pieredzi, strādājot vienā no TOP akselerācijas un investīciju fondiem Eiropā "Accelerace". Arī patlaban viņš pārvalda vienu no tā investīciju portfeļiem.
Pats P. Marculāns lielāko pieredzi ir guvis, strādājot ASV vienā no pasaules TOP akselerācijas fondiem – uzņēmumā "Techstars", kas darbojas ar jaunuzņēmumiem agrīnas investīcijas stadijā. Viņš ir izstrādājis stratēģijas vairāk nekā desmit akselerācijas programmām, kuras arī veiksmīgi īstenojis.
Savukārt Dmitrijam Saikovskim ir investīciju un akseleratora pieredze "Lattelecom" akseleratorā un privāto investīciju fondā, viņš ir strādājis arī tā saucamajā lielajā auditoru četriniekā.
"Darbību ar uzņēmumiem sākam ļoti agrīnā stadijā – ja jums ir tikai ideja, nāciet pie mums!"
Viens no akselerācijas fonda pārvaldnieka stratēģiskajiem partneriem ir "Lattelecom", kas pērn izveidoja pirmo akseleratoru Latvijā. Savukārt otrs partneris ir "Accelerace", kuram ir astoņu gadu pieredze akselerācijas un investīciju programmu realizēšanā.
Pārvaldnieka investīciju joma ir gudrā darbavieta, ar to saprotot dažādus risinājumus un tehnoloģijas, kas palīdz automatizēt uzņēmumu darbu un rada iespēju efektīvāk strādāt darbiniekiem.
Fonds pirmssēklas investīcijas līdz 40 000 eiro apmērā veiks 50 kompānijās. Kas būs uzņēmumi, uz kuriem fonds fokusēsies? P. Maskulāns akcentēja, ka primāri tiks veiktas investīcijas uzņēmumos, kas jau ir guvuši sākotnējos ienākumus tirgū.
Ģeogrāfiski fonda pārvaldītāji veiks investīcijas Centrāleiropas un Austrumeiropas jaunuzņēmumos, jo viņi saredz, ka šiem uzņēmumiem ir potenciāls, bet pietrūkst kritisko zināšanu un pieredzes.
"Komercializācijas reaktora fonds"
"Komercializācijas reaktora fonda" komandu veido uzņēmuma dibinātājs un uzņēmējs Nikolajs Adamovičs, akselerācijas fonda vadītāja Ella Kalniņa, investīciju menedžere Lelde Stukle un biznesa eņģelis un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.
Fonds jaunuzņēmumu akselerācijas jomā Latvijā strādā jau astoņus gadus un ir realizējis desmit programmas. Ir izveidoti vairāk nekā 30 aktīvi uzņēmumi, kas spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā piecarpus miljonu eiro apmērā. "Mūsu "startup" lido kosmosā, urbj naftu visā pasaulē, veic revolūciju pārtikas drošības kontrolē un dara arī citas aizraujošas lietas," prezentācijā teica akselerācijas fonda vadītāja Ella Kalniņa.
"Fonds apvieno uzņēmējus ar zinātniekiem no Baltijas, Rietumeiropas un NVS un veido komandas, kas spēj strādāt globālā līmenī. Darbību ar uzņēmumiem sākam ļoti agrīnā stadijā – ja jums ir tikai ideja, nāciet pie mums!" aicināja E. Kalniņa.
Turpmākajos trīs gados fonds plāno organizēt piecas akselerācijas programmas, kurās uzņems apmēram 80 jaunas komandas. Lielākā daļa no tām saņems akselerācijas fonda investīcijas.
"Komercializācijas reaktora fonds" orientējas uz uzņēmumiem Baltijā, Austrumeiropā un citās reģiona kaimiņvalstīs.