Izmaiņas centru darbībā pamatā saistītas ar to noslodzi un klientu plūsmu, kas pēdējos gados būtiski mazinājusies, kā arī ar nepieciešamību arvien efektīvām izmantot VID resursus – ne tikai darbiniekus, bet lielā mērā pievēršot vērību tieši telpu nomas izmaksām, preses konferencē skaidroja VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Tas nozīmē, ka tiek samazinātas VID apsaimniekojamās un nomājamās platības, saglabājot finansiāli izdevīgākos variantus, savukārt darba vietas pārceltas uz citām VID rīcībā esošām telpām, sekmējot darba telpu ekonomiskāku izmantošanu.
Šī gada laikā vairāku VID klientu apkalpošanas centru darbība to pašreizējā adresē tiks pārtraukta, bet iespēju robežās VID meklēs risinājumus darbiniekiem nodrošināt darba vietas tuvākajos un noslogotākajos VID klientu apkalpošanas centros un tuvākajos VPVKAC. Taču, lai arī turpmāk iedzīvotājiem nodrošinātu VID pakalpojumu pieejamību klātienē arī tajās pašvaldību teritorijās, kurās VID klientu apkalpošanas centri tiek slēgti, pašvaldības telpās tiks izveidoti klientu apkalpošanas iecirkņi, kuros klientus apkalpos divi augstas kvalifikācijas VID darbinieki.
Jāņem vērā, ka VID ievērojamus resursus iegulda informācijas tehnoloģiju attīstībā – daudzi procesi ir automatizēti un visi pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami attālināti, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tas arī būtiski samazinājis nepieciešamību apmeklēt VID klātienē.
Samazinās 565 štata vietas
Līdz šī gada 1. janvārim VID jau ir likvidētas 232 amata vietas, bet līdz gada beigām to skaits samazināsies vēl par 333. Kopumā reorganizācijas rezultātā paredzēts likvidēt 565 štata vietas. VID patlaban strādā aptuveni 4000 cilvēku.
"Nav tā, ka darbiniekus no VID reģionālajiem centriem pārceļam strādāt uz Rīgu – uz galvaspilsētu tiek pārceltas tikai Ogres darbvietas," skaidroja D. Pelēkā. Darbiniekiem citās pilsētās tiek piedāvāta iespēja pāriet strādāt uz tuvāko klientu apkalpošanas centru vai VPVKAC.
Štatu samazināšana nenotiek tikai reģionos – kopumā tiek izvērtēts, kuri ir tie procesi, kuros var pāriet uz IT sistēmu izmantošanu, un, lai paaugstinātu darba efektivitāti, tiek izvērtēta arī darbinieku kompetence.
Slēdz vairāk nekā desmit centrus
Pērn, 30. jūnijā, klientu apkalpošana klātienē pārtraukta Smiltenē (klienti tiek apkalpoti Smiltenes VPVKAC). No šī gada 1. janvāra vairs nedarbojas nelielais VID Ilūkstes iecirknis, kurā strādāja tikai viens darbinieks un klientu plūsma bija ļoti maza, nesasniedzot pat 10 cilvēkus dienā. Ilūkstē darbojas VPVKAC, bet pārējie tuvākie VID klientu apkalpošanas centri ir Daugavpilī.
"Fiziskai personai, kas, iespējams, EDS izmanto tikai reizi gadā deklarācijas iesniegšanai, ir nepieciešams gan VID padoms, gan arī sistēma, kas būtu pietiekami intuitīva un pateiktu priekšā, kas ir jādara."
No 1. februāra darbu pārtraucis Krāslavas klientu apkalpošanas centra Dagdas iecirknis. Dagdas novada iedzīvotājiem VID pakalpojumi pieejami Krāslavas klientu apkalpošanas centrā un Dagdas VPVKAC . No 1. februāra slēgti arī centri Tukumā un Salacgrīvā – VID pakalpojumus klātienē iedzīvotāji arī turpmāk varēs saņemt VPVKAC vai tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā, vai, protams, attālināti, izmantojot EDS.
Šogad laika posmā no aprīļa līdz jūlijam VID klientu apkalpošanas centrus paredzēts slēgt Talsos, Limbažos, Valkā, Alūksnē, Gulbenē, Ludzā, Krāslavā un Ogrē. No 3. jūlija paredzēts slēgt arī klientu apkalpošanas centru E. Smiļģa ielā, Rīgā.
75 vienotie apkalpošanas centri
Šobrīd visā Latvijā darbojas 75 VPVKAC, kuros iedzīvotāji pašlaik un arī turpmāk varēs saņemt biežāk klātienē izmantotos VID pakalpojumus, proti, iesniegt gada ienākumu deklarāciju papīra formātā, kā arī saņemt palīdzību, iesniedzot to elektroniski, nodot iesniegumu par elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, reģistrēt vai anulēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Darbinieki VPVKAC var sniegt atbalstu un palīdzību darbam ar VID EDS, informējot un apmācot klientus VID e-pakalpojumu izmantošanā.
"Aktīvi risinām sarunas ar pašvaldībām, lai VID darbinieki pārietu darbā uz VPVKAC. Ja konkrētā pilsētā nav tāda centra, vienosimies ar pašvaldību par telpām, kur var strādāt ne mazāk kā divi VID darbinieki, kas nodarbosies ar klientu apkalpošanu," preses konferencē skaidroja D. Pelēkā. Par visām izmaiņām klienti tiks informēti laicīgi.
Precīza informācija par VPVKAC adresēm un darba laikiem pieejama portāla "www.latvija.lv" sadaļā "Vienotie klientu apkalpošanas centri".
Darba laika izmaiņas
No šī gada 1. februāra mainīta arī klātienes apkalpošanas kārtība VID klientu apkalpošanas centros. Turpmāk ārpus Rīgas klientus klātienē apkalpo trīs dienas nedēļā – pirmdien no plkst.9.00 līdz plkst.18.00, otrdien un ceturtdien no plkst.9.00 līdz plkst.17.00. Savukārt pārējā laikā darbinieki izskata un apstrādā iesniegtos dokumentus, kā arī veic citus ar nodokļu administrēšanu saistītos pienākumus, tādējādi paātrinot iesniegto deklarāciju apstrādi.
Rīgas klientu apkalpošanas centrā cilvēki joprojām tiks apkalpoti piecas dienas nedēļā, taču nedaudz mainīsies darba laiks: Rīgas klientu apkalpošanas centra Talejas ielā 1 darba laiks: pirmdien no plkst.9.00 līdz plkst.19.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst.9.00 līdz plkst.17.00, piektdien no plkst.9.00 līdz plkst.15.00, savukārt Rīgas klientu apkalpošanas centra E.Smiļģa ielā 46 darba laiks: pirmdien no plkst.9.00 līdz plkst.18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst.9.00 līdz plkst.17.00, piektdien no plkst.9.00 līdz plkst.15.00.
Attaisnotie izdevumi
No 1. marta lieli darbinieku resursi tiks iesaistīti, lai apstrādātu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksai, jo ar katru gadu cilvēku aktivitāte šajā jomā pieaug. VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā preses konferencē uzsvēra, ka IIN atmaksa pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, ir ievērojami palielinājusies – par 24,4%. Ja aizpērn tika atmaksāti 74,40 miljoni eiro, tad pērn – jau 92,54 miljoni eiro.
"IIN atmaksa pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, ir ievērojami palielinājusies – par 24,4%."
Lai atvieglotu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu IIN pārmaksas atmaksai par ārstniecību, izglītību (arī par bērnu interešu izglītību) un citiem attaisnotajiem izdevumiem, pērn VID izveidoja bezmaksas mobilo lietotni "Attaisnotie izdevumi". Par to, kā no 1. marta iesniegt deklarāciju, plašāk rakstīts LV portāla publikācijā "Attaisnoto izdevumu deklarēšanai pieejama VID mobilā lietotne". Ar šo aplikāciju radīta iespēja vienkāršot gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma "Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" aizpildīšanu, jo tiek nodrošināta attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu, piemēram, čeku fotogrāfiju un to aprakstu, pakāpeniska uzkrāšana kalendāra gada laikā, lai, aizpildot ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), šos attaisnojuma dokumentus varētu ērti pievienot deklarācijai.
Pērn ar aplikācijas palīdzību iesniegto čeku apjoms ir sasniedzis nedaudz vairāk kā pusmiljonu. VID aicina iedzīvotājus turpināt aktīvi izmantot šo aplikāciju, vēl jo vairāk tādēļ, ka no šī gada iedzīvotāji vēlēsies saņemt pārmaksāto IIN arī saistībā ar 2016. gadā ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu. VID prognozē, ka darba tam būs trīsreiz vairāk.
EDS izmanto jau 70% fizisko personu
"Ja uzņēmuma grāmatveži ir pieraduši pie EDS valodas un sistēmas lietošanas, tad fiziskai personai, kas, iespējams, to izmanto tikai reizi gadā deklarācijas iesniegšanai, ir nepieciešams gan VID padoms, gan arī sistēma, kas būtu pietiekami intuitīva un pateiktu priekšā, kas cilvēkam ir jādara," skaidroja D. Pelēkā, uzsverot, ka notiek maksimāla pakalpojumu digitalizācija, sistēma visu laiku tiek pilnveidota.
Jāatgādina, ka jau kopš 2010. gada vairākām iedzīvotāju grupām EDS izmantošana ir obligāta: valsts amatpersonām – kopš 2010. gada, juridiskajām personām – kopš 2012. gada, bet fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem – kopš 2014. gada. Kopš 2014. gada 1. jūnija arī ikvienas personas algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniska dokumenta formā, izmantojot EDS.
2014. gadā fizisko personu īpatsvars, kuras deklarācijas iesniegušas elektroniski, bija 45%. Pērn tas jau sasniedza 70,1%, t.i., par 11 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā.
