NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Juris Kaža
neatkarīgais žurnālists
13. decembrī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: E-vide
1
3
1
3

Vai 100 000 mājsaimniecībās klīst nelegālās televīzijas rēgs?

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Maksas video satura platformas “Netflix” ienākšana Latvijas tirgū mazināja puslegālu “Netflix” skatīšanos, kas simulēja skatītāja atrašanos legālā tirgū, kā arī daļu auditorijas novērsa no satura zagšanas t.s. torentos.

Vārds “nelegāls” parasti izraisa bažas un pat bailes. Pēdējā laikā iedzīvotājus pamatoti vai nepamatoti biedē ar “nelegāliem imigrantiem”. Ziņās izskan, ka policija atklājusi un likvidējusi “nelegālu spirta rūpnīcu” kādā lauku šķūnī. Apcietināts bandīts par “nelegālu ieroču tirdzniecību”, citu aiztur par “nelegāli iegūtu līdzekļu” atmazgāšanu u.tml. Jaunākais bieds, kas izskanējis, ir “nelegāla televīzija”, un tai gan sabiedriskas organizācijas, gan likumdevēji un valsts iestādes pieteikušas karu, tā apkarošanai pat apstiprinot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
īsumā
  • Nelegālā televīzija izskatās "normāla", bet pārkāpj autortiesības, bieži izmantojot nelikumīgus biznesa paņēmienus.
  • Agrāko šaubīgo video disku tirgoņu vietā strādā neredzami šaubīgi interneta serveri.
  • Nelegālā televīzija pieder pelēkai ekonomikai un atņem 12 miljonus eiro nodokļu ienākumus valstij.
  • Iecerētie nelegālās TV apkarošanas soļi pagaidām neskars patērētājus, viņi var rīkoties pēc sirdsapziņas.
  • Paplašinot legāla satura klāstu par konkurētspējīgām cenām, mazināsies nelegāla satura patēriņš.

Taču šāds jēdziens var mulsināt iedzīvotājus, jo "televīzija" video satura izpratnē  tiek translēta virszemes apraidē vai pa kabeļiem vai interneta vadiem. Nav jau tā, kā pirms vairākiem gadiem, kad šaubīgi tipi staigāja pa darbavietām vai parādījās uz ielas ar nezināmas izcelsmes DVD diskiem ar jaunākām tā brīža filmām. Piemiedzot acis, varēja it kā neredzēt, ka runa bija par zagtām filmām.

Veca zaglība, jauna izplatīšanas tehnoloģija

Tomēr kaut kas ļoti līdzīgs notiek aizvien – mainījusies ir tikai izplatīšanas tehnoloģija, šaubīgos tipus ir aizstājuši šaubīgi interneta serveri, kuru negodīgums īsti uzreiz nav pamanāms. Turklāt no malas vai, pareizāk sakot, uz ekrāna skatoties, viss pat izskatās normāli. Televīzijas pakalpojumā iekļauti tiešraides kanāli, tādi paši kā kaimiņam, kas maksā par "Lattelecom" vai "Baltcom", un vēl ducis citu kanālu, kas kaimiņam vispār nav vai pieejami tikai par bargu naudu, bet no "TV Pūt un Palaid" viss par 10 eiro mēnesī. Kas var būt labāks par to?

Tomēr, kā liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas pētījums, nelegālā televīzija ir nopietna problēma. Galvenokārt to veido zagts jeb nelegāls saturs tādā izpratnē, ka tiek pārkāptas autortiesības uz saturu (filmām, pārraidēm), tiek pārkāpta valstī nosacītā kārtība, kā piegādāt elektronisko saturu skatītājam (ar attiecīgām atļaujām), un cita, galvenokārt uzņēmējdarbību regulējošā un nodokļu likumdošana.

Nemaksā 12 miljonus nodokļos

A. Sauka, ņemot vērā 2015. gada datus, aprēķinājis, ka no vairāk nekā 707 000 Latvijas mājsaimniecībām, kas abonē maksas televīziju, līdz pat 100 000 mājsaimniecību pērk šo pakalpojumu no nelegāliem TV satura izplatītājiem. Precīzāk sakot, runa ir par t.s. pelēko uzņēmējdarbību, kur autortiesību un/vai likuma pārkāpumi sastopami tikai daļā no satura piegādes ķēdes. No 12 miljoniem eiro netiek maksāti nekādi nodokļi, uzskata pētnieks.

Uz A. Saukas pētījumu atsaucas arī biedrība "Par legālu saturu", kuras juriste ir bijusī ilggadējā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP, toreiz vēl Nacionālās radio un televīzijas padomes) locekle Dace Kotzeva.

"No 12 miljoniem eiro netiek maksāti nekādi nodokļi."

Kā nelegālā televīzija var izpausties? Piemēram, cilvēks savām vajadzībām nopērk satelīttelevīzijas uztveršanas "šķīvi" un attiecīgo dekoderi, samaksājot viena mājokļa abonementu vairākiem kanāliem, taču šo saturu pa maksu laiž tālāk sava dzīvokļu nama vai mikrorajona kaimiņiem, izmantojot kabeļus vai interneta serveri. Saturs, kas ieplūst "pelēkā" uzņēmēja dekoderā, ir it kā legāls, par to ir samaksāts, taču mazais bizness ar kaimiņiem notiek neformāli par skaidru naudu, nemaksājot nodokļus un šo biznesu vispār nereģistrējot.

NEPLP cīņas degpunktā

Ir arī uzņēmumi, kas izplata televīzijas saturu ar NEPLP apraides atļauju, taču pieteikto 20 kanālu vietā pārraida 50, tādējādi pārkāpjot atļaujas noteikumus. Tieši NEPLP nonācis cīņas pret nelegālo televīziju degpunktā, taču ne vienmēr ir spējīgs rīkoties, stāsta NEPLP monitoringa daļas vadītājs Jānis Lielpēteris.

Ja video satura skatītājs to dara, izmantojot interneta serveri ārzemēs, NEPLP to apturēt ir bezspēcīgs. Šādi pakalpojumi ir vairāki – pazīstamākais "The Pirate Bay" vēl darbojas, taču tā konkurents "Kickass Torrents" pēc lēkāšanas no serveriem vienā valstī uz citām tika ar lielu blīkšķi likvidēts, Polijā uz ASV aresta ordera pamata apcietinot tā saimnieku Artemu Vaulinu.

Pagaidām grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas izstrādāti, lai risinātu televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā problēmu, tikai precizē nepieciešamību televīzijas pakalpojumu sniedzējam saņemt retranslācijas atļauju un dod tiesības NEPLP uzlikt tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju.

"Tā ir utopija, ka spēsim bloķēt visas nelegālās vietnes ASV, Ķīnā, Krievijā vai citur. Nav pat vienotas izpratnes, kas ir nelegāls un kādēļ. No autortiesību viedokļa tas ir zagts saturs. No NEPLP puses tas ir nelegāls, ja nav saņemtas retranslācijas atļaujas," sacīja J. Lielpēteris. Viņš norādīja, ka par retranslāciju bez atļaujas uzņēmējs var saņemt sodu līdz pat 10 000 eiro, taču ne vienmēr ir vienota izpratne par to, kas ir retranslācija.

"Satelīti neveic retranslāciju. Ja no konkrēta satelīta var saņemt vienotu TV pakalpojumu un atsevišķi nopirktas kastītes (dekoderus) izplata tālāk, to neregulē neviena institūcija," skaidroja J. Lielpēteris, atsaucoties uz iespēju Latvijā ievest ārzemju dekoderus, kas paredzēti lietošanai tikai Skandināvijā vai Krievijā, bet kuru satelīta signāls uztverams arī daļā Latvijas teritorijas.

Savukārt dažādu elektronisku signālu izplatīšanas tīklus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet par nodokļu nemaksāšanu jārūpējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Ekonomikas policijai un citiem likumsargiem, kas līdz šim sarežģījis vienotu pieeju nelegālas televīzijas apkarošanai. 

Vienotai pieejai vajadzīga vairāku iestāžu sadarbība

Sakarā ar sabiedrības un likumdevēju interesi par t.s. nelegāla satura jautājumu J. Lielpēteris piedalījies darba grupā, kas cenšas atrast kopsaucēju un kopēju pieeju problēmai, taču vēl jāpiestrādā, lai būtu efektīva dažādu iestāžu un institūciju komunikācija un sadarbība.

"Lobisti (ar ko domāta biedrība "Par legālu saturu" pozitīvā nozīmē – red.) grib, lai būtu viena persona vai iestāde, kas kaut ko darīs, un tad vairs nebūs nelegālās TV," skaidroja J. Lielpēteris. Taču viņš atzīst, ka pilnīga nelegāla satura apturēšana ir neiespējama, īpaši, ja satura lietotāji to vēlas saņemt par katru cenu un ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem.

"Tā ir utopija, ka spēsim bloķēt visas nelegālās vietnes ASV, Ķīnā, Krievijā vai citur. Nav pat vienotas izpratnes, kas ir nelegāls un kādēļ."

"Visiem skaidrs, ka avansēts interneta lietotājs var dabūt, ko grib," teica NEPLP speciālists, norādot, ka ir virkne tehnisku līdzekļu, sākot ar t.s. virtuālo privāto tīklu (virtual private network), kas maskē interneta lietotāja darbību, un dažādi citi paņēmieni, kā pārvarēt gandrīz jebkādus pretsoļus. Arī NEPLP aizliegumi uz laiku retranslēt t.s. naidīgos Krievijas kanālus ir bijuši iegansts skatītājiem meklēt to pašu saturu internetā, un ne vienmēr tas ir propagandas dēļ, bet pārējā lielā mērā nekaitīgā krievvalodīgā satura dēļ.

Arī A. Sauka savā pētījumā norāda, ka blakus ekonomiskam kaitējumam (nemaksāti nodokļi, "pelēka" uzņēmējdarbība) ir risks, ka vismaz 100 000 nelegālās televīzijas skatītāji nonāk svešas un naidīgas informācijas telpas ietekmē. Tomēr aizliegums retranslēt kādu Krievijas kanālu, kur izsmej vai zākā  Latviju un rietumu demokrātijas vērtības, skar ne tikvien šī kanāla iespējas izteikties, tas arī skar skatītāja iespēju, pat tiesības saņemt jebkādu informāciju – arī melus un muļķības, kuru internetā netrūkst visdažādākās vietnēs.

Nelegāla satura gala lietotājus pagaidām nesodīs

Kā izteicās "Par legālu saturu" vadītāja D. Kotzeva, iecerētie likumdevēju un iestāžu soļi pret nelegālu televīziju pagaidām neskars iedzīvotājus, bet tikai zagta satura "piegādes ķēdi", kurā arī sastopama nelicencēta uzņēmējdarbība, nodokļu nemaksāšana u.c. pārkāpumi. Citās valstīs – Vācijā un ASV – zagta satura gala lietotāji, ja tos pieķer, var tikt smagi sodīti.

Pagaidām Latvijas iedzīvotāji, kas nevēlas piedalīties zagtas mantas patēriņā, var izvairīties no klaja "kaktu biznesa" kas, piemēram, piedāvā simtiem TV kanālu par smiekla cenu -  10 eiro mēnesī vai to dara bez abonenta līgumiem un bez pat minimāla klientu servisa. Savukārt J. Lielpēteris uzskata, ka jābūt spiedienam no privātā sektora TV patērētājiem palielināt legāla satura piedāvājumu, jo cilvēki ir gatavi par to maksāt. Piemēram, maksas video satura platformas "Netflix" ienākšana Latvijas tirgū mazināja puslegālu "Netflix" skatīšanos caur virtuālo privāto tīklu pieslēgumiem, kas simulēja skatītāja atrašanos legālā tirgū, kā arī daļu auditorijas novērsa no satura zagšanas t.s. torentos.

Citiem vārdiem sakot, godīgiem un apzinīgiem satura patērētājiem ir augošs, konkurētspējīgs legāla satura klāsts, bet karš pret tehniski zinīgiem un rafinētiem video satura zagļiem un zagtas mantas baudītājiem nekad nebūs simtprocentīgi uzvarams.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU