AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
08. janvārī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
12
2
12

Denacionalizēto namu īrnieku problēmas un tiesiskais regulējums (II)

Ja namīpašnieks vēlas īrniekus no mājas „izdzīvot”, katrs risina savas problēmas, kā māk un spēj.

FOTO: SXC

Denacionalizēto namu iedzīvotāji ar saviem ilgtermiņa īres līgumiem un pieticīgajām īres maksām kļuvuši par akmeni kaklā ne vienam vien īpašniekam, kas pilnā mērā vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu un gūt no tā peļņu. Bet - kur lai paliek cilvēki ar ierobežotu maksātspēju, kas paaudžu paaudzēs dzīvojuši šajās mājās un faktiski kļuvuši par dīvainā denacionalizācijas un privatizācijas procesa ķīlniekiem jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem?

Jau laikus jāuzsver – runa ir tikai par apzinīgiem īrniekiem, kuriem ir īres līgums un kuri pilda savus pienākumus un kārto visus maksājumus. Ko darīt, ja namīpašnieks neņem vērā Civillikumā un likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktās īrnieka tiesības – bez tiesas sprieduma par izlikšanu neļauj iekļūt mājoklī, liedz pamatpakalpojumus un rada tādus apstākļus, lai iedzīvotāji nevarētu nokārtot maksājumus un kļūtu par parādniekiem? Katrs risina šo problēmu, kā māk un spēj. Vieni dabū sirdstrieku, citi nakšņo kāpņu telpās, pie radiem vai patversmēs, citi aicina palīgā juristus, policiju un žēlojas visās iespējamās instancēs, tostarp Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas, šķiet, ķērusies problēmai pie saknes.

Turpinām izklāstu par Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātājiem grozījumiem Civilprocesa likumā (CPL), lai tiesā nodrošinātu īrniekiem pagaidu aizsardzību pret namīpašnieku patvaļu, un amatpersonu viedokļiem par šāda tiesiskā regulējuma lietderību.

No mantiskajām tiesībām līdz cilvēktiesībām un atpakaļ

Tātad Tieslietu ministrija šos grozījumus neatbalsta, uzskatot, ka CPL noteiktie nodrošinājuma līdzekļi jau tagad ir pietiekami efektīvi, līdz ar to nav nepieciešams šajā likumā ietvert regulējumu attiecībā uz vienu personu loku – īrniekiem.

Ekonomikas ministrija (EM), kuras kompetencē ir mājokļu politika, piekrīt TM nostājai. Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja: "Kādēļ īrnieki neiet projām no šīm [nelabvēlīgajām īres] mājām? Pašlaik ir brīvs īres tirgus un nav problēmu atrast citu dzīvesvietu. Maksātspējīgiem ir pašiem jāatrisina savas mājokļa problēmas. Otrā kategorija ir tie cilvēki, kam vajadzīga pašvaldību palīdzība, un šajā sakarā valsts jau ilgu laiku nespēj izpildīt savu pienākumu izmaksāt dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu. Ja pabalsti būtu izmaksāti, mēs noteikti nerunātu par tādām maznodrošinātām personām, kurām ir nepieciešamība atgriezties konkrētajā dzīvoklī. Visi šie konflikti rodas tādēļ, ka izīrētāji uzskata - viņiem ir tiesības saņemt vairāk, nekā var maksāt maznodrošinātie īrnieki."

"Pat ja tiesnesis īrniekam atzīs dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kas notiks tālāk?"

Likumprojektu par lietderīgu neatzina arī Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone: "Vai ar šiem grozījumiem mājā, kur gadiem atslēgts siltums, kanalizācija, būs iespējams atgūt iepriekšējo stāvokli? Šeit, manuprāt, jārunā nevis par īres, bet konstitucionālajam tiesībām – cilvēka tiesībām uz dzīvesvietu un citiem cilvēktiesību aizskārumiem. Tad ir jādomā, ar kādiem līdzekļiem valsts panāk savu pilsoņu tiesību aizskāruma novēršanu? Vai īpašnieks ir kādā veidā ietekmējams, ja viņš kaitē cilvēku veselībai un viņu mantai?"

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Sandra Strence, analizējot likumprojektu, bilda: ja tiesas pienākumos noteikta dzīvokļa lietošanas tiesību atzīšana un atjaunošana, tas nevis uzskatāms par pagaidu aizsardzības līdzekli, bet gan nozīmē lietas izskatīšanu pēc būtības. "Pat ja tiesnesis īrniekam atzīs dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kas notiks tālāk? Vai šī tiesību atzīšana un atjaunošana atvērs durvis, izvilks naglas? Tas būs vēl viens papīrs, kuru nelietīgs namīpašnieks neņems vērā. Lai nav problēmu ar atslēgām, viņš aizmūrēs (kā bija redzams TV) kāpņu telpu. CPL 138.panta pirmajā daļā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis cita starpā ir minēts aizliegums veikt noteiktas darbības. Tātad šāda norma jau ir."

Taču tiesnese uzskata, ka nepieciešami aktuāli grozījumi esošajā likumā "Par dzīvojamo telpu īri", iekļaujot prasību par īres līgumu reģistra izstrādāšanu un ieviešanu, paredzot arī ārkārtas pasākumus, ja izīrētājs rīkojas negodīgi un agresīvi. "Man kā tiesnesim ir lūgums – sakārtojiet tiesisko pamatu, un tad procesu mēs piemērosim ātri."

Namīpašnieki kļūst arvien gudrāki

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš atzina – Tieslietu ministrijai daļēji var piekrist. "Ja būtu jaunais īres likums, tajā varētu iestrādāt visus [praksē aktuālos] gadījumus, bet pēc pēdējās sanāksmes IeM ir saprotams, ka tik ātri tas nebūs."

Šeit jāatgādina, ka EM izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts apspriešanai Valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegts 2013.gada decembrī, bet pērn jūlijā atsaukts, iespējams, politisku apsvērumu dēļ: tā pamatievirze bija vairāk aizstāvēt namīpašniekus, un tika atzīts, ka tādējādi būs nodarīta netaisnība īrniekiem.

G.Bērziņš norādīja - īrnieku problēma diemžēl pastāv ne pirmo gadu, līdz ar to nepieciešams kardināls risinājums. "Likums ir domāts cilvēkiem, nevis cilvēki domāti likumam." Viņš atzina – iespējams, IeM likuma rosinātie CPL grozījumi "varbūt nav labākais risinājums, bet tas ir risinājums, kas nepieciešams šodien. Principā tas bija vajadzīgs jau vakar".

Dažādo viedokļu jūklī piezemētu skaidrību viesa Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana: "Jau gadus sešus atkārtoju – ir materiālās tiesību normas un procesuālās tiesību normas. Nevar ar procesuālām metodēm atrisināt problēmas, kuru pamats ir materiālo tiesību normu regulējums. Ko tas nozīmē? Likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir pieņemts 1993.gadā. Tolaik likumdevējs reaģēja uz denacionalizācijas procesiem, lai kaut kādā veidā aizsargātu to cilvēku kategoriju, kuri palikuši dzīvot denacionalizētās mājās. Šobrīd viss ir mainījies, un situācija diktē savus noteikumus. Nevar dzīvot uz veca likuma pamata. Ar procesuālo normu lāpīšanu mēs nekādi neatrisināsim problēmas, kuru cēlonis ir materiālo tiesību normās. Cik ilgi jau runājam par jaunu īres likumu? Izstrādāja likumprojektu, atsauca... Šobrīd mēģinām risināt specifisku problēmu, kas nodara lielu kaitējumu cilvēkiem un – arī valsts prestižam.

"Konflikti rodas tādēļ, ka izīrētāji uzskata - viņiem ir tiesības saņemt vairāk, nekā var maksāt maznodrošinātie īrnieki."

Īres valde ir vienīgā institūcija, kura kopš 1993.gada pastāvīgi risina šīs problēmas un ir pirmā pieturvieta grūtībās nonākušam cilvēkam. Mēs redzam, ka namīpašnieks šodien ir diezgan izglītots, viņam ir profesionāli juridiskie padomnieki, un visas nepilnības tiesiskajā regulējumā, kuras tagad identificējam, tiek izmantotas namsaimnieka labā."

Tā patiešām arī notiek. Kā informēja īrnieku tiesību aizstāve Natālija Garaņina, tagad policisti strādā aktīvāk, patiešām nostājas īrnieku pusē, kaut arī, protams, drīkst tikai būt klāt un nodrošināt, lai īrnieks kaut kādā veidā atmūķē saimnieka bloķētās dzīvokļa durvis, bet paši tām skarties klāt nedrīkst. Taču "dažas nedēļas pēc policistu ierašanās mājas īpašnieki aiztaisīja kāpņu telpu, ko vairs nav tiesību atvērt arī īrniekiem, jo tā ir koplietošanas telpa". Īrnieki nu ir bez mājokļa, savas tiesības var prasīt pierādīt tiesā civiltiesiskā ceļā, bet, kā zināms, tiesas procesi mūsu valstī norisinās ilgi, un līdz taisnīgam spriedumam dažs var arī nenodzīvot.

Administratīvo protokolu kolekcijas

Denacionalizēto namu īrnieku tiesiskās bezspēcības kaite ir ļoti ielaista. Kā šausmu stāstus var lasīt īrnieku ziņojumus par namīpašnieku sabojātām elektrības pievades līnijām, centrālapkures radiatoru noņemšanu, siltā ūdens stāvvadu demontāžu, ūdens piegādes pārtraukšanu, par visu citu nemaz nerunājot. Pret vainīgajiem ierosināti kriminālprocesi, civilprocesi un administratīvās lietas. Iestādes savā starpā sarakstās, atrakstās, administratīvo komisiju amatpersonas vaino Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu bezzobainību - neesot mehānisma, kā no pārkāpējiem piedzīt nesamaksātos naudas sodus (dažs namīpašnieks no soda protokoliem var veidot tūkstošos eiro mērāmas kolekcijas).

Var gudrot, kad ir aizskartas īrnieka mantiskās, kad – Satversmē garantētās tiesības. Var spriest, ka vajadzētu īres līgumu reģistru (kas, protams, ievērojami atvieglotu policijas darbu), ka derīgs būtu bijis norīkotā pārvaldnieka institūts, ko likvidēja, pirms tas faktiski bija sācis reāli izpausties, pārņemot pārvaldīšanas funkcijas no tiem namīpašniekiem, kuri īrniekiem nenodrošina pamatpakalpojumus. Jo, raugi, tad pašvaldībām būtu jātērē nejēgā daudz naudas, lai īrniekiem atjaunotu liegtos pakalpojumus, piemēram, no jauna ierīkojot demontētos siltummezglus. Ja nebūtu ļāvuši demontēt, nevajadzētu atjaunot...

Visi saka – vajadzīgs ātrs risinājums. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa aizstāv CPL grozījumu nepieciešamību: "Tieslietu ministrijas ierosinājumi nebūs efektīvs risinājums, jo tādas iespējas ir pastāvējušas visus šos gadus, un esošais regulējums nav sniedzis vēlamo rezultātu. Varbūt TM likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu iesniegt savu alternatīvo redzējumu, bet IeM uzskata, ka šajā situācijā labākais risinājums būtu virzīties ar šo likumprojektu uz priekšu."

Dzīvokļu tiesību eksperts, zvērināts advokāts Jānis Lapsa uzskata: "Protams, jāatzīst, ka problēmas pastāv, jo ir tādi negodprātīgi cilvēki, kas nopērk nekustamo īpašumu un veic nelikumīgas darbības, īrniekus izliekot no mājokļa bez tiesas sprieduma un tādējādi pārkāpjot cilvēktiesības. Bet notiek arī pretēji: ir negodprātīgie vai viltus īrnieki, kuri nemaksā īri vai nelikumīgi aizņem dzīvokļus. IeM piedāvātie grozījumi Civilprocesa likumā neatrisinās problēmas: ja kādu izliek bez tiesas sprieduma, tad šāda pagaidu aizsardzība tik un tā ir novēlots līdzeklis. Cilvēkam jātiek dzīvoklī tūlīt un tagad. Tāpēc policijai ir jābūt uzdevumu augstumos un attiecīgi jāreaģē. Ir jāizbeidz kultivēt mīts, ka ne policija, ne tiesu izpildītāji nevar vērtēt īres līgumu u.tml. Var un vajag to darīt, bet, protams, tas nav vienkārši un prasa zināšanas un pieredzi. Savukārt īrniekiem beidzot ir jālasa likumi un jāsaprot, ka vienīgais pamats lietot dzīvokli ir spēkā esošs rakstveidā noslēgts īres līgums. Ja tas beidzas, tad tieši īrnieks visvairāk ir ieinteresēts to pārslēgt uz jaunu termiņu. Ļoti ceru, ka EM atgriezīsies pie jauna Īres likuma izstrādes, īres līgumi beidzot tiks reģistrēti un mēs varēsim runāt par tiesiskas kārtības pastāvēšanu šajā jomā."

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi decembrī nobalsoja par IeM izstrādātā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā attīstīsies notikumi, rādīs laiks.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU