Jauni ģeopolitiskie apstākļi. Top jauna Valsts aizsardzības koncepcija

Par Latvijas jaunās aizsardzības koncepcijas pamatnostādnēm ir uzsākusies viedokļu apmaiņa. Diskusiju rīko Latvijas Ārpolitikas institūts un Aizsardzības ministrija (AM), un sarunas norisinās publisko diskusiju "Kā sargāsim Latviju: jaunā Valsts aizsardzības koncepcija" cikla ietvaros vispirms Rīgā un pēcāk arī citās pilsētās.

Aizsardzības koncepcija - valsts politikas plānošanas dokuments

Valsts aizsardzības koncepcija (VAK) tiek definēta kā politikas plānošanas dokuments, kura pamats ir militāro draudu analīze, kas savukārt ir klasificēta informācija. Kopumā koncepcija nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai, tāpat iezīmē valsts aizsardzības vadlīnijas miera laikam, kā arī valsts apdraudējuma gadījumā.

Šo politikas plānošanas dokumentu izstrādā, ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķus, kā arī Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā.

Atbilstoši VAK tiek plānoti konkrēti valsts aizsardzības pasākumi, to īstenošanai nepieciešamie resursi, Nacionālo bruņoto spēku attīstība, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu darbība – miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā.

Līdz šim mūsu valstī atbilstoši tābrīža ģeopolitiskai situācijai ir izstrādātas piecas aizsardzības koncepcijas. Pēdējā no tām tapusi pirms diviem gadiem.

"Pašlaik kopējā drošības situācija Eiropā un tās blakus esošajos reģionos ir strauji pasliktinājusies," diskusijā Rīgā sacīja AM valsts sekretārs Jānis Sārts. "Pie tam šai tendencei ir pieaugošs raksturs. Tieši tāpēc, ņemot vērā šodienas attīstības virzienus, ir jāizveido jauna aizsardzības koncepcija, kas kļūtu par pamatu citiem valsts plānošanas un politikas dokumentiem nākamajiem četriem gadiem."

Uzdevums - saglabāt esošo starptautisko kārtību

"Pēdējā laikā būtiski ir mainījušies vairāki pamatfaktori, kas nosaka globālo pasaules kārtību un stratēģisko drošības līmeni," uzsver Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže. "Šobrīd tā tiek apstrīdēta, turklāt šīs izmaiņas nav īstermiņa. Mūsu interesēs ir saglabāt esošo pasaules kārtību, lai varētu paļauties uz līgumiem, kurus esam parakstījuši, uzņemoties noteiktas saistības."

Latvijas reakcijai uz krīzi Ukrainā redzami vairāki pamatvirzieni. Vispirms tie ir saistīti ar centieniem nodrošināt Latvijas un tās sabiedroto drošību. Šajā saistībā ir mainījusies arī draudu izpratne. Visi pēdējā laikā veiktie pasākumi esošajā situācijā nodrošina gan mūsu, gan sabiedroto drošību. Gadījumā ja būs nepieciešami papildpasākumi, tie tiks īstenoti NATO ietvaros. Šie risinājumi tiks ietverti arī jaunās koncepcijas redakcijā.

"VAK kopumā nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus."

Uz notikumiem Ukrainā asi reaģēja arī Eiropas Savienība (ES), pieņemot vairākus ierobežojošus lēmumus jeb tā dēvētās sankcijas. Ar šo ES liek Krievijai skaidri noprast, ka šāds uzvedības modelis nepārprotami nav pieņemams. Viens no virzieniem ir saistīts ar atbalstu valstīm, lai tās nenokļūtu krīzes situācijā. Šāda palīdzība ir sniegta ne tikai Ukrainai, bet arī citām Austrumu partnerības valstīm.

"Daudz tiek diskutēts, kā pretoties tā dēvētajiem asimetriskajiem jeb hibrīddraudiem," saka B.Braže. "Tie nav tikai militāri draudi. Tie ir draudi, kas var ietekmēt cilvēku prātus, izmantojot, piemēram, televīziju, kiberuzbrukumus. Uz tiem ir jāsniedz koordinētas un visaptverošas atbildes, kas jāietver jaunajā koncepcijā. Šis būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem."

B.Braže uzskata - viens no nozīmīgākajiem Latvijas sasniegumiem ir NATO Stratēģiskā komunikāciju centra izvietošana Latvijā. Šā centra uzdevums ir atbalstīt un stiprināt alianses stratēģiskās komunikācijas spējas: izstrādāt priekšlikumus un viedokļus stratēģiskās komunikācijas uzlabošanai un īstenošanai, organizēt pētniecības darbu, pilnveidot apmācību, kā arī šajā nozarē saskaņā ar NATO prioritātēm un uzdevumiem sniegt citu nepieciešamo atbalstu.

Kaujas lauks – cilvēku prāti

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ģenerālmajors Juris Zeibārts uzskata, ka šodienas aktualitāte – militāro konfliktu esamība kā viens no Latvijas valsts apdraudējuma avotiem – jau ir minēta iepriekšējā politikas plānošanas dokumentā.

"Domājot par jaunās koncepcijas principiem, jāuzsver, ka valsts aizsardzības un pretoties gribas sākums ir meklējams sabiedrībā," skaidro J.Zeibārts. "Es to nosauktu par sabiedrības izglītošanu par valsts aizsardzību. Tai vajadzētu kļūt par vienu no būtiskām aizsardzības koncepcijas sastāvdaļām, jo šobrīd sabiedrības informētības līmenis nav pietiekams. 

Svarīga ir arī mūsu valsts informatīvās telpas aizsardzība, kam jāpievērš arvien lielāka vērība, jo šobrīd kaujas tiek izcīnītas nevis ar ieročiem, bet gan vārdiem. Faktiski tiek grauta sabiedrības un līdz ar to arī bruņoto spēku vēlme pretoties."

Cilvēki uniformās ir tikai viena no pēdējām valsts aizsardzības līnijām, skaidro ģenerālmajors. Sabiedrību plašāk nepieciešams informēt arī par policijas, robežsardzes lomu valsts aizsardzības sistēmā.  

Par vienu no būtiskiem koncepcijā iekļaujamiem punktiem J.Zeibārts uzskata sabiedrības iesaistīšanos bruņotajos spēkos, taču neatbalsta ideju, ka obligātais militārais dienests mazinātu valsts apdraudējumu. Galvenā uzmanība ir jāpievērš brīvprātības principam. Piemēram, sabiedrība plašāk jāiesaista zemessardzē.

Aizsardzības jautājumos valsts institūcijām jāsadarbojas ciešāk

"Lai uzlabotu valsts aizsardzības spējas, ir nepieciešamas regulāras mācības, kurās bez armijas un zemessardzes piedalītos arī valsts pārvaldes civildienestu amatpersonas," domā Rezerves virsnieku un instruktoru apvienības pārstāvis, atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. "Apdraudējuma laikā lēmumus vajadzēs pieņemt ļoti ātri. Taču katrs zina, kā tie top pašlaik. Šis process var vilkties pat pusgadu un ilgāk. Turklāt šādās mācībās ir jāiesaista neatkarīgie novērotāji, jāfiksē un jāanalizē to rezultāti, kas kļūtu par aizsardzības koncepcijas uzlabojumu avotu." 

M.Vērdiņš ir pārliecināts, ka jaunajos apstākļos, kad mūsu reģiona drošība nav visai stabila, koncepcija ir jāpārskata vismaz reizi divos gados, nevis kā līdz šim – reizi četros gados, pie tam ņemot vērā Igaunijas un Lietuvas koncepcijas, saskaņojot galvenās vadlīnijas.

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis  uzskata, ka vispirms nepieciešams definēt, kas ir "apdraudējums".

"Ja senāk koncepcijā kā apdraudējums parādījās pirātisms, tad tagad mēs redzam, kura ir tā valsts, kas rada vislielākos drošības riskus," saka M.Cepurītis. " Šogad publiskā apritē ir parādījies vārds "hibrīdkarš". Vēl pērn, meklējot šo vārdu internetā, neparādījās neviens ieraksts. Savukārt, piemēram, LETA ziņās šis vārds šogad ir minēts jau 40 reižu.

Neapšaubāms ir fakts, ka hibrīdkarš prasa hibrīdrisinājumus. Šādā situācijā Latvijas drošības garants nav tikai Aizsardzības ministrija. Šajā procesā ir jābūt iesaistītām visām institūcijām, kuras rūpējas par drošību. Saistībā ar koncepciju rodas arī jautājums - ko šajā jomā, piemēram, varētu darīt arī Kultūras ministrija un Satiksmes ministrija.

Svarīgs risku mazināšanas faktors ir aizsardzības budžeta palielināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Šeit jāatceras, ka tās nav saistības pret NATO, bet gan pret mums pašiem."

"Neapšaubāms ir fakts, ka hibrīdkarš prasa hibrīdrisinājumus."

Nozīmīga ir arī valsts robežkontroles nodrošināšana. Piemēram, Ukrainā tā tika zaudēta, kas ļāva šīs valsts teritorijā no kaimiņzemes ieplūst militārpersonām un bruņojumam.

Vēl viens nozīmīgs hibrīdkara virziens ir saistīts ar medijiem, interneta vidi, ar tā dēvētajām zaļo cilvēciņu armijām. Piemēram, Krievijas mediji sinhroni publicē viena veida informāciju, kas saistīta ar attiecīgās valsts un to amatpersonu nomelnošanu. Klasisks piemērs ir nesen Briselē izplatītā apmelojošā grāmata par Lietuvas prezidenti. 

Tikpat svarīga ir kiberdrošība. Latvijai ir jāattīsta ne tikai kiberaizsardzības, bet arī kiberuzbrukuma spējas, ja nu pret mūsu valsti tiktu uzsāktas šādas akcijas. Šajā gadījumā ar nelieliem resursiem iespējams sasniegt labus rezultātus, uzskata M.Cepurītis.

"Trešais risks ir saistīts ar Krievijas specdienestu darbības pieaugumu," viņš uzsver. "Šobrīd to aktivitāte ir pat lielāka, nekā tā bija "aukstā kara" laikā. Būtu visai naivi cerēt, ka šo specdienestu darbība Latvijā ir ierobežota. Turklāt tā, iespējams, nākamgad vēl izvērsīsies saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē."

Pret Latviju aktīvu darbu no savas teritorijas īsteno Krievijas specdienesti, visbiežāk Federālais drošības dienests (FDD) un Ārējās izlūkošanas dienests (ĀID). Krievijas specdienestu uzdevumi ir informācijas avotu un ietekmes aģentu iegūšana Latvijā, kas pārstāvētu dažādas sabiedrības grupas.

Jāpiebilst, ka valsts apdraudējumu uzskaitījumā ir jāiekļauj arī organizētā noziedzība, jo Krievijas specdienestu īpašu uzmanību piesaistījuši tie cilvēki, kuri iesaistīti akcīzes preču kontrabandā. "Ļoti iespējams, ka nākotnē pastāvēs tādi apdraudējuma veidi, kurus nepārzinām un kurus nevaram prognozēt. Tādēļ ir jāveido sakārtota sistēma, kas nosaka institucionālās atbildības sfēras, lai kritiskos brīžos neveidotos resoru "futbola" spēles," iesaka M.Cepurītis.
Diskusiju laikā izteiktās idejas un priekšlikumi tiks izmantoti jaunās valsts aizsardzības koncepcijas redakcijas veidošanai. Plānots, ka to izstrādās līdz šā gada rudenim.