Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece skaidro, ka Tieslietu padomes pirmo četru gadu darba cēlienu Latvijas tiesnešu konferencē 5.septembrī raksturoja vairākas augstas mūsu valsts amatpersonas. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izvērtējot padomes darbu, atzina, ka Tieslietu padomes izveidei bija principiāli svarīga nozīme tiesiskuma veicināšanā mūsu valstī un tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu un autoritatīvu instrumentu tiesu varas pārstāvēšanā. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka ir radīti priekšnoteikumi Tieslietu padomes optimālai funkcionēšanai un panākumus turpmākajā darbā noteiks tas, cik aktīvi Tieslietu padome spēs identificēt un risināt problēmas sistēmas iekšienē, cik bieži izrādīs iniciatīvu ar tieslietu sistēmu saistītu nozīmīgu jautājumu risināšanā un vai pārliecinoši spēs radīt jaunas idejas, piedāvājot konkrētus priekšlikumus to risināšanā.
"Lai arī mēdzam teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi un neviens cilvēks nevar būt pasargāts no kļūdu pieļaušanas savā darbā, tiesnešiem ir jābūt gluži kā pārcilvēkiem, jo kļūdas tiesnešu lēmumos var nest vienlīdz neatgriezeniskas sekas tām, kādas var radīt neprecīzs ķirurga skalpeļa grieziens. Tāpēc novēlu ikvienam Latvijas tiesnesim turēt augstu Tiesnešu ētikas kodeksa pirmajā kanonā liktos vārdus – tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu," savā uzrunā teica S.Āboltiņa.
Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzina, ka pirmās Latvijas Tieslietu padomes izveidošana un darbība ir bijis nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā un Latvijas tiesu sistēmas tālākā attīstībā. Savus argumentus pamatojot ar starptautisku institūciju dokumentos iestrādātām vadlīnijām, I.Bičkovičs atzina: "Lai nodrošinātu fundamentālo prasību, ka Tieslietu padomei jābūt neatkarīgai, tai ir jānodrošina konstitucionāls statuss un jāpārvērtē, vai pašreizējais sastāvs – astoņas amatpersonas un septiņi vēlēti tiesneši – ir optimālākā izvēle."
Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā uzrunā atcerējās piesardzību, ar kādu 2010.gadā tika veidota jaunā padome, skepsi pamatojot ar padomes ierobežotajām pilnvarām lemt jautājumus par tiesnešu karjeras virzību un tās ciešo saistību ar izpildvaru. Ministrs pauda uzskatu, ka četru gadu darbības laikā Tieslietu padome ir spējusi nostiprināt savu tieslietu jomas vadītāja lomu, un tās devums gan pašas tieslietu sistēmas piederīgajiem, gan sabiedrībai ir bijis nozīmīgs. Tāpat ministrs norādīja, ka "Tieslietu padomei ir liels potenciāls, un arī tās kompetences paplašināšanas iespējas nav izsmeltas" – tādas viņš saskata attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju un apgabaltiesu priekšsēdētāju izraudzīšanas, iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, tiesnešu pārcelšanu ne tikai viena līmeņa, bet arī augstāka vai zemāka līmeņa tiesās un citos karjeras jautājumos. G.Bērziņš izteica ierosinājumu, ka Tieslietu padomes redzeslokā vajadzētu būt arī to gadījumu plašāka un detalizētāka izvērtēšana, kas met ēnu uz visu tiesu varu kopumā.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izteicās, ka Tieslietu padome nejūtas pārāk uzklausīta un savstarpējā dialoga vietā vērojama konfrontācija – Tieslietu padome kā tiesu varu pārstāvošā institūcija nejūtas pietiekami uzklausīta un autoritatīva attiecībās ar likumdevēju un izpildvaru, savukārt tās nereti norāda uz pašas padomes kūtrumu, trūkumiem darba organizācijā un izteiktā viedokļa argumentācijā. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdis uzskata, ka nepieciešams paplašināt Tieslietu padomes funkcijas un pilnvaras, tādējādi stiprinot tās autoritāti attiecībās ar pārējiem valsts varas atzariem un panākot reālu tiesu varas neatkarību. Vienlaikus viņš ir gandarīts par Tieslietu padomes kā tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgu personu – prokuroru, advokātu, notāru, tiesu izpildītāju – pārstāvju koleģiālas institūcijas darbību, kas sekmē tiesu sistēmas vienotību, sadraudzību un kopīgu izaugsmi.
Atšķirīgu viedokli konferencē pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņa uzskata, ka Tieslietu padomes izveidošana sevi attaisnojusi tikai daļēji: "Veidojot Tieslietu padomi, likumdevējs cerēja, ka tā pievērsīs uzmanību arī tieslietu sistēmas "ēnas pusei", nevis darbosies galvenokārt tikai kā "arodbiedrība". Tieslietu padome šajos četros gados diemžēl ir izlikusies neredzam tiesu sistēmas "ēnas puses"."
Kā piemērus Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja minēja uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju sūdzības, kuras saņem Saeimas Juridiskā komisija un kurās tiesneši tiek vainoti negodprātīgā likumu normu piemērošanā un pat par tīšu likuma pārkāpšanu konkrētos maksātnespējas procesos, kā arī nepietiekami bargu Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma piemērošanas praksi.
Juridiskā padomnieka nolasītajā uzrunā tiesnešu konferencei Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka tieslietu padomes pastāvēšana nav mērķis pats par sevi, norādot, ka ar Tieslietu padomes darbu arī turpmāk jāveicina sadarbība un diskusija dažādās varas jomās, jāpaaugstina lēmumu un izraudzīto risinājumu kvalitāte tieslietu jomā.
Jaunā Tieslietu padome
R.Zvejniece skaidro, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Padome tika izveidota 2010.gadā. Tās sastāvā ir 15 locekļi – astoņas tiesu varas, izpildvaras un likumdevējvaras amatpersonas un septiņi vēlēti tiesneši. Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi, atkārtoti to var ievēlēt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Uz nākamo četru gadu pilnvaru termiņu pārvēlēti visi seši Tieslietu padomes locekļi, kas pārstāv apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas.
Uz sešām Tieslietu padomes locekļu amata vietām bija pavisam 11 kandidāti, ko izvirzījuši tiesu kolektīvi, tiesas kolēģijas, departamenti, Tiesnešu biedrība. Pirms balsojuma kandidāti sniedza savu redzējumu par turpmāko Tieslietu padomes attīstību un svarīgākajiem uzdevumiem.
Tiesnešu konference ievēlēja sešus tiesnešus, kas turpmākos četrus gadus būs Tieslietu padomes sastāvā. Tieslietu padomes sastāvā arī turpmāk strādās Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Sandra Strence, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Adrija Kasakovska, Bauskas rajona tiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis un Jūrmalas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme.
Septīto vēlēto Tieslietu padomes locekli – Augstākās tiesas tiesnesi – paredzēts ievēlēt Augstākās tiesas plēnumā 15.septembrī.
