Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ir ļoti grūti vai pat neiespējami noteikt tās izmaksas, kas saistītas ar katra atsevišķa pacienta aprūpi un ārstēšanu slimnīcā, jo katrs gadījums ir individuāls. Ar DRG ieviešanu saistītās izmaiņas skars pakalpojumu uzskaiti un valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu apmaksu. Sistēmu pagaidām nav paredzēts piemērot ambulatorajiem pakalpojumiem, pat ja tie tiek sniegti slimnīcā.
FOTO: SXC
Lai gan vēsturiskie un finanšu apstākļi katrai no Eiropas Savienības valstīm ir atšķirīgi, tomēr 21.gadsimtā raksturīgas kopējas tendences un līdz ar to arī līdzīgas veselības aprūpes nozares problēmas: kāpjošas izmaksas, pieaugošas sabiedrības cerības, kas saistītas ar medicīnas attīstību un piedāvātajām iespējām, vienlaikus raizes par aprūpes kvalitāti un pielietoto ārstniecības metožu lietderību un efektivitāti, medicīniskā personāla trūkums, finanšu menedžmenta nepietiekama efektivitāte.
Vēlme saprast, kas notiek slimnīcā, kāds ir paredzamais ārstēšanas rezultāts un cik šis rezultāts maksā, ir bijusi aktuāla vienmēr. Jau 1913.gadā ASV Masačūsetsas ķirurgs Eižens Kodmans savā ziņojumā Filadelfijas apgabala Medicīnas biedrībai ierosināja izveidot slimnīcu ziņojumu metodi, kurā, cik precīzi vien var, jāatspoguļo ārstēšanas process un rezultāts, lai būtu iespējama salīdzināšana. Šādi ziņojumi būtu kā izejas punkts diskusijām par vadības metodēm un darba efektivitāti.
Gadsimta gaitā viena otru ir nomainījušas daudzas darba uzskaites un analīzes metodes. DRG pamatlicēji ir pētnieki Robers B. Feters (Jēlas Universitātes Menedžmenta skola) un Džons D. Tompsons (Jēlas Universitātes Sabiedrības veselības skola), kas 1970.gados ar mērķi definēt "slimnīcas produktu", kuru var izmērīt, izpētīt, izanalizēt un noskaidrot, ko slimnīca dara, cik tas maksā un kura no ārstniecības iestādēm strādā efektīvāk, ar mazākiem izdevumiem sniedz labu ārstēšanās rezultātu, izveidoja sistēmu, kurā katru no slimnīcā ārstētajiem gadījumiem varēja klasificēt 467 grupās. Viena no grupām bija, piemēram, apendektomija, cita – nekomplicētas dzemdības. Grupēšanas pamatā bija apstāklis, ka pacientu ar vienādu diagnozi ārstēšanai tiek tērēti vienādi vai līdzīgi slimnīcas resursi. Jau itin drīz medicīniskās aprūpes organizatori ASV saprata DRG potenciālu un pakāpeniski ar to aizstāja līdz tam esošo uz izmaksām pamatotu (cost based) apmaksas sistēmu.
"DRG ir detalizēta, diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma."
Mūsdienās DRG klasifikācijas sistēma tiek lietota vai tiek plānota ieviest ASV, Austrālijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Dienvidāfrikā, Francijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Japānā, Korejā, Ķīnā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Rumānijā, Singapūrā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā.
Lai gan apzīmējums DRG ir viens, katra no valstīm, kas to ievieš savā veselības aprūpē, var saturu mainīt atbilstoši savām vajadzībām, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Pie mums izlemts ieviest Ziemeļvalstu DRG (NordDRG), kuru uztur Nordic Casemix Center, pieredzi. Sistēmas izmēģinājums Latvijā tika uzsākts 2013.gadā.
Divpadsmit Eiropas valstu (Austrija, Anglija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Zviedrija) DRG sistēmu ieviešanas pieredze apkopota Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Veselības aprūpes sistēmu un politiku observatorijas kopējā projektā - 2011.gadā izdotā grāmatā "Ar diagnozi saistītās grupas Eiropā virzība uz pārredzamību, efektivitāti un kvalitāti slimnīcās" ("Diagnosis-Related Groups in Europe. Moving towards transparency, efficiency and quality in hospitals" Reinhard Busse, Alexander Geissler, Wilm Quentin, Miriam Wiley).
Nosaukums īsi un tēlaini raksturo tos mērķus, kuru dēļ sistēma ieviešama. Grāmata ir adresēta veselības politikas veidotājiem un pētniekiem Eiropā un ārpus tās. Reinhards Buse un līdzautori norāda, ka sistēmas ieviešana un rezultāti ir atšķirīgi, tomēr DRG sistēmas darbība varētu tikt uzlabota, ja valstis mācītos viena no otras.
Arvien valdības darba kārtībā
Ministru kabineta (MK) 2011.gada 15.februāra Valdības rīcības plāna 10.7.2.punktā noteikts izstrādāt un uzsākt lietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistīto grupu apmaksas modeli. Turpat minēts arī plānotais sasniedzamais mērķis: "Slimnīcu darba samaksā, pielietojot DRG sistēmu, tiks nodrošināta slimnīcu labāka pārvaldība un pilnveidots slimnīcu finansēšanas modelis."
Arī nākamās valdības 2012.gada 16.februāra rīcības plānā DRG ieviešana nav zaudējusi aktualitāti. Rīcības plāna 22.punktā noteikts: "Nodrošināt vienādu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja", un 22.1.punkts paredz: "Izstrādāt un uzsākt pielietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistīto grupu apmaksas modeli." Mērķis - iepriekšminētais. Kā ieguvums šajā pašā dokumentā minēts, ka "ņemot vērā konkrētās diagnozes ārstēšanas standartus (vadlīnijas) un pacienta ārstēšanas nianses (pacienta vecums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pielietotās medicīniskās tehnoloģijas, komplikācijas), pakalpojumu sniedzējs tiek stimulēts sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar zemām izmaksām". Izpildes termiņš – 2014.gada 1.jūnijs.
DRG sistēma nekur nav pazudusi arī no jaunā MK darba kārtības. Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā MK iecerēto darbību 35.punktā norādīta apņemšanās turpināt izstrādāt stacionārajā veselības aprūpē ar konkrētām diagnozēm saistītu apmaksas modeli. Valdības rīcības plāna projektā paredzēts apkopot datus no slimnīcām par 2014.gadu un izstrādāt metodiku slimnīcu finansēšanai, sākot ar 2015.gadu.
Kas ir DRG?
Veselības ministrijas pakļautības iestāde Nacionālais veselības dienests (NVD) savā mājaslapā sniedz šādu definīciju - DRG ir detalizēta, diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma, kas tiek izmantota, lai varētu veikt uzskaiti un apmaksu par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcas stacionārā.
NVD norāda, ka nozīmīgākās DRG sistēmas sastāvdaļas ir:
DRG sistēmas ieviešanas mērķis
DRG sistēma tiek ieviesta, lai nodrošinātu veselības statistikas uzskaiti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas izstrādātai metodoloģijai, pielietotu starptautiski atzītu procedūru klasifikatoru (Ziemeļvalstu ķirurģisko procedūru klasifikācija (NOMESCO)) un paaugstinātu ārstēšanas izmaksu efektivitāti par sniegto pakalpojumu, kā arī lai veiktu sniegto pakalpojumu apmaksu, ņemot vērā pacientu veselības stāvokļa sarežģītību.
Ir ļoti grūti vai pat neiespējami noteikt tās izmaksas, kas saistītas ar katra atsevišķa pacienta aprūpi un ārstēšanu slimnīcā, jo katrs gadījums ir individuāls. Var teikt, ka slimnīca sniedz tik daudz pakalpojumu, cik ir tās pacientu. Tomēr šāda pieeja nav racionāla, ja runa ir par apmaksu un finanšu plānošanu ilgtermiņā ierobežotu finanšu resursu situācijā.
Tāpēc gadījumi tiek grupēti – tiek veikta ārstēšanas gadījumu uzskaite, veicot atbilstošu diagnožu un manipulāciju kodēšanu, kā arī ņemot vērā pacientu informāciju (dzimums, vecums, ārstēšanas ilgums u.c.).
"DRG jānodrošina vienota izpratne par veselības aprūpes pakalpojumu gan veselības aprūpes speciālistiem, gan finanšu speciālistiem."
Diagnožu kodēšanai Latvijā tiek pielietota 2014.gadā atjaunotā Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, 10.redakcija (SSK-10). Tā ir kodu sistēma, ko lieto, lai pārveidotu slimību diagnozes un citu veselības problēmu apzīmējumus no vārdiem burtciparu kodos, kas ļauj datus krāt, papildināt, atjaunot un analizēt. Savukārt manipulāciju/procedūru kodēšanai pielieto Ziemeļvalstu ķirurģisko procedūru klasifikāciju NOMESCO - ķirurģisko manipulāciju klasifikatoru (NCSP), kas līdz šim Latvijā nebija izmantots. Pacienta informāciju (vecums, dzimums, ārstēšanās ilgums) ārstniecības iestādes izmanto gan pašlaik, gan arī izmantos turpmāk jaunajā DRG sistēmā.
Galvenās diagnozes noteikšana un diagnozēm saistošo manipulāciju uzskaitīšana ir ārsta lēmums. Neprecīzu datu norādīšanas gadījumā paredzēts, ka DRG klasifikācijas sistēma atgriež kļūdu ziņojumus un grupēšana netiek veikta.
Grupēšanas rezultātā katra pacienta gadījumam tiek piešķirta galvenās diagnozes kategorija (MDC – main diagnostic category) un DRG kods. DRG klasifikācijas sistēma sastāv no 27 galvenās diagnozes kategorijām un 768 DRG kodiem. Tā vienlaikus saista pacienta diagnozi (-es), veikto darba apjomu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas.
Vienota veselības aprūpes un finanšu speciālistu izpratne
DRG jānodrošina vienota izpratne par veselības aprūpes pakalpojumu gan veselības aprūpes speciālistiem, gan finanšu speciālistiem. Tomēr, kā atzīst SIA "Agile & Co" un SIA "PricewaterhouseCooper" speciālisti, kas sniedz tehnisko palīdzību DRG sistēmas ieviešanā Latvijā, valstī nav vienotas sistēmas ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu izmaksu noteikšanai, kā dēļ esošajā situācijā valstiskā līmenī nav iespējams pareizi un precīzi novērtēt un savstarpēji salīdzināt dažādu ārstniecības iestāžu faktiskās izmaksas vienam konkrētam gadījumam ar noteiktu diagnozi.
Minēto problēmu dēļ esošā ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izmaksu uzskaites sistēma nav pielietojama DRG koeficientu aprēķināšanai, kas ir viens no nosacījumiem sekmīgai pārejai uz stacionārās veselības aprūpes apmaksu Latvijā atbilstoši DRG modelim.
"Valdības rīcības plānā norādīta apņemšanās turpināt izstrādāt stacionārajā veselības aprūpē ar konkrētām diagnozēm saistītu apmaksas modeli."
NVD ir noslēdzis līgumu ar minētajām organizācijām par metodikas izstrādi, kā veikt izmaksu uzskaiti un attiecināšanu, ar mērķi iespējami pareizi un precīzi identificēt gadījumu faktiskās izmaksas ārstniecības iestādēs, kas nodrošina stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Tātad ar DRG ieviešanu saistītās izmaiņas skars pakalpojumu uzskaiti un valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu apmaksu. Sistēmu pagaidām nav paredzēts piemērot ambulatorajiem pakalpojumiem, pat ja tie tiek sniegti slimnīcā.
Ieguvumi, ko vēlas sagaidīt sistēmas ieviesēji ES:
Kā vēl viens ieguvums minama iespēja aprēķināt, kādas ir katras no DRG grupām vidējās faktiskās izmaksas ārstniecības iestādēs, un, ņemot vērā visu ārstniecības iestāžu datus, arī aprēķināt vidējās DRG grupas izmaksas katrā valstī un tās salīdzināt.
Turpmāk lasiet, kā ar DRG sistēmas ieviešanu veicas Latvijā.
