Studentu atbirums augstskolās – vai virspusējas uzņemšanas sistēmas rezultāts?

Jauniešu motivācija studēt izvēlēto paliek nenoskaidrota

Augstskolu likuma 46.pantss skaidri nosaka, ka studenti tiek uzņemti, vadoties pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Turpat arī norādīts, ka augstskola un koledža, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi. Tas noteikts arī likuma 4.pantā pie augstskolu tiesībām. Uzņemšanas kārtību regulē MK noteikumi Nr.846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās".

Oktobra otrajā nedēļā "Vienotības" Jaunatnes organizācija (VJO) nosūtīja Rektoru padomei vēstuli ar lūgumu pārskatīt augstskolu iestājpārbaudījumus. Kā stāsta Jaunatnes organizācijas valdes priekšsēdētāja Linda Medene, organizācija, gan savstarpēji pārrunājot augstākās izglītības problēmas, gan tiekoties ar citām jauniešu organizācijām, secinājusi, ka liela daļa jauniešu ir neapmierināti ar virspusīgiem uzņemšanas noteikumiem augstskolās. VJO ir vairāk nekā 200 biedru, no kuriem visi vai nu ir, vai salīdzinoši nesen bijuši skolēni un izbaudījuši iestāšanās procesu augstskolā personīgi. Jaunieši secinājuši, ka lielākajā daļā augstskolu neviens neiedziļinās, vai topošais students ir jau guvis nozarē noderīgas zināšanas un prasmes ārpus vidusskolas programmas (neformālo izglītību), kā arī neizvērtē jaunieša motivāciju.

Kā norāda L.Medene, tad jaunietis bieži vien izvēlas studiju programmu, balstoties uz tās nosaukuma atraktivitāti. Rezultātā jaunietis, kas gan nozari ir jau iepazinis, bet ieguvis sliktākus vērtējumus centralizētajos eksāmenos var netikt uzņemts programmā, jo kādam citam, kuram iepaticies programmas nosaukums un ir labi centralizēto eksāmenu rezultāti, bet trūkst izpratnes par programmu un tālāko profesiju, tiek dota priekšroka. Tādējādi var gadīties, ka neviens no šiem studentiem nebūs apguvis konkrēto profesiju un nestrādās nozarē, jo viens pametīs studijas intereses trūkuma dēļ, bet otrs vilšanās dēļ aizbrauks strādāt uz ārzemēm.

Savus secinājumus organizācija izdarīja, arī balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumiem par augstāko izglītību Latvijā, īpaši koncentrējoties uz informāciju par 2009.gadu. Organizācija nosūtījusi vēstules visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, tomēr ne visas uz tām atbildējušas. Tās, kuras pauda viedokli, atbalstījušas VJO pozīciju. Kā norāda L.Medene, tad arī neatbildēšana ir sava veida attieksmes parādīšana.

"Motivācijas vēstule vai intervija piespiestu jaunieti izdarīt „mājasdarbu” un uzzināt vismaz pašu būtiskāko par konkrēto studiju programmu."

Uz jautājumu par to, kāds varētu būt pareizais uzņemšanas modelis, L.Medene atbild, ka organizācija nepiedāvā vienu pārbaudījumu modeli visiem, jo nav iespējams piemērot vienas prasības topošajiem bioloģijas un horeogrāfijas studentiem. Tāpat arī nepiedāvā atteikties no centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Jau šobrīd vairākās augstskolās un studiju programmās pastāv papildu uzņemšanas kritēriji – gan iestājeksāmens, gan intervijas u.c. Augstākajām izglītības iestādēm vajadzētu padarīt uzņemšanas procesu personīgāku – uzzinot ne tikai divu centralizēto eksāmenu rezultātus, bet arī iepazīstot jaunieša līdzšinējo pieredzi, personību un iemeslus, kāpēc viņš izvēlējies studēt konkrētajā programmā. Jaunieši, iesniedzot dokumentus, pievienotu arī CV un motivācijas vēstuli, kas atspoguļotu to interesi un zināšanas par programmu. Tas piespiestu jaunieti izdarīt "mājasdarbu" un uzzināt vismaz pašu būtiskāko par konkrēto studiju programmu. Līdz ar to programmu vadītājiem būtu jāorganizē intervijas ar topošajiem studentiem, kuru laikā varētu noteikt motivētākos. Būtiski, ka šiem papildu pasākumiem nevajadzētu būt izslēdzošiem, bet tie tikai palīdzētu studētgribētājus sarindot atbilstoši potenciālam.

Kā veiksmīgu organizācija atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas piemēru studentu uzņemšanā. Šīm ārzemju augstskolu filiālēm ir vairākas uzņemšanas kārtas, kas iekļauj gan testu, gan interviju. Uzsvars netiek likts uz centralizētajiem eksāmeniem, jo, kā atzina arī vairāki augstskolu pārstāvji, VJO veiktajā aptaujā bieži vien starp sekmēm vidusskolā un centralizētajos eksāmenos nav korelācijas ar sniegumu studiju procesā.

Konkurence kā šķērslis augstskolām  īstenot papildu pārbaudījumus

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete atzīst, ka jauno studentu uzņemšanas sistēmai vajadzētu būt saistītai ar vidusskolā apgūto un augstskolas studiju programmas prasībām. Eiropas Savienības vidējā līmeņa sasniegšanai vismaz 40% jauniešu attiecīgajā vecumgrupā jāiegūst augstākā izglītība, tātad pašmāju studentu skaits Latvijā nedrīkstētu sarukt zem 80-90 tūkstošiem. Prakse pamatoties uz vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātiem, pastāv jau vairākus gadus un lielākoties ir attaisnojusies.

I.Druviete stāsta, ka vidusskolas eksāmeni liecina par noteiktu pamatzināšanu un prasmju apguvi, kas ir sākuma pakāpiens studijām augstskolā izvēlētajā nozarē. Vairākās studiju programmās jau tiek izmantota Augstskolu likumā pieļautā iespēja reflektantiem rīkot īpašus pārbaudījumus, kas dod objektīvāku skatījumu uz personības piemērotību darbam kādā nozarē. I.Druviete norāda, ka ir grūti objektīvi definēt to, kāpēc viens jaunietis ir piemērots studijām konkrētajā nozarē, bet cits nav. To vairumā gadījumu var just, bet pierādīt ar pamatotiem kritērijiem ir gandrīz neiespējami. Šajos jautājumos nedrīkst kļūdīties. Savu tiesību aizstāvībā jaunieši ir labi izglītoti, tāpēc jārēķinās ar juridiska rakstura sarežģījumiem, ja vērtēšana nebalstīsies uz skaidri izmērāmiem kritērijiem.

I.Druviete īpaši akcentē to, ka Latvijā augstskolu vidū valda spēcīga konkurence par potenciālajiem studentiem. Tā kā papildu pārbaudījumi var sarežģīt iestāšanas procesu, tad augstskolas nav ieinteresētas prasības uzņemšanai pastiprināt. Turklāt šādi pārbaudījumi par jaunieša motivāciju būtu noderīgi tikai ļoti populārām un prestižām studiju programmām. Tā kā Latvijā joprojām ir programmas, kurās ir neaizpildītas budžeta vietas, piemēram, inženierzinātnes, tad šādi pārbaudījumi liktu vēl vairāk šķēršļus, secina Saeimas deputāte.

"Lai gan pagājuši tikai nepilni divi mēneši, ir jau ziņas, ka vairākās specialitātēs studijas ir pametusi gandrīz trešdaļa studentu."

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja norāda, ka Latvijā nemaz nav bijusi nopietna diskusija par to, kāpēc studenti pirmajā kursā bieži pamet studijas. Diemžēl nav veikti arī padziļināti pētījumi. Arī šogad, lai gan pagājuši nepilni divi mēneši, ir jau ziņas, ka vairākās specialitātēs studijas ir pametusi gandrīz trešdaļa studentu. Kā iespējamos iemeslus I.Druviete min to, ka students nav bijis motivēts studijām un apzinājies, ka tās prasa smagu darbu, tāpēc vieglprātīgi atstājis studēšanu uz nākamo gadu un izņēmis dokumentu jau pirms reālā studiju procesa sākuma. Vēl viens iemesls varētu būt sociāli ekonomiskie apstākļi. Iespējams, students sapratis, ka Rīgā bez papildienākumiem ir grūti izdzīvot.

Ārzemju augstskolās uzņemšanas sistēmas ir dažādas, bet daudzās valstīs, līdzīgi kā Latvijā, noteicošie ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Tomēr, piemēram, daudzu ASV un Anglijas skolu jaunieši izsūta vairākus pieteikumus uz augstskolām pat vēl pirms skolas absolvēšanas. Ir arī tādas valstis, kurās tik pieprasītās programmās kā, piemēram, medicīna, pretendentus ar vienādiem līmeņiem lozē pēc parastās loterijas principiem.

Visbeidzot I.Druviete apstiprina, ka papildu pārbaudījumi varētu veicināt studentu motivācijas un intelektuālās kvalitātes pieaugumu, jo atlase būtu precīzāka un veiksmīgāka. Tomēr tas nevarētu palīdzēt profesionālajā orientācijā, jo tā norisinās jau tad, kad students ir izvēlējies šo specialitāti. No augstskolu un valsts viedokļa būtu izdevīgi izglītot tos studentus, kas savu personisko īpašību un zināšanu dēļ būtu gatavi darbam konkrētajā specialitātē, tomēr daudzas augstskolas nevēlēsies piekrist šādiem nosacījumiem jau minētās konkurences dēļ.

Divas lielākās Latvijas augstskolas esošo uzņemšanas sistēmu nemainīs

Latvijas Universitātes prorektors profesors Andris Kangro atzīmē, ka daudzās LU pamatstudiju programmās bez centralizēto eksāmenu vērtējumiem jau šobrīd tiek izmantoti papildu kritēriji – atestāta atzīmes. Atsevišķos gadījumos notiek arī papildu eksāmeni (piemēram, Mākslas studiju programmā), kuri ir saskaņoti ar Augstākās izglītības padomi atbilstoši spēkā esošiem normatīviem.

Kā secina Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis, tad RTU līdzšinējā sistēma labi sabalansē standarta pārbaudījumus jeb centrālos eksāmenus, jo tie ir savstarpēji objektīvi salīdzināmi, ar specifiskiem pārbaudījumiem, kas ir nepieciešami konkrētām programmām. Līdz ar to universitāte apgalvojumu, ka centralizētie eksāmeni nav pietiekams kritērijs, lai saprastu, vai jaunietis ir piemērots studijām konkrētajā nozarē vai nav, vērtē piesardzīgi.

U.Sukovskis norāda, ka piemērotība studijām nav vienīgais centralizēto eksāmenu (vai jebkādu citu iestājpārbaudījumu) mērķis, tie kalpo kā kritērijs konkursā par studiju vietām programmā. Šī piemērotība jānoskaidro ar citiem līdzekļiem un citos laika periodos. Līdz ar to, organizējot arī papildu iestājpārbaudījumus, ir jāņem vērā, kāds skaits pieteikumu tiek iesniegts vienā augstskolā, cik dažādām programmām piesakās viens reflektants, cik dienas ir atvēlētas pieteikšanās periodam un kādi resursi ir augstskolu rīcībā.

"Informatīvo, izskaidrošanas un arī spēju un interešu testēšanas un veidošanas darbu skolās vajadzētu veikt jau no 7.klases."

Prorektors uzsver, ka brīdī, kad notiek pieteikšanās studijām, ir krietni par vēlu sākt pretendenta interešu un spēju izpēti. Tas tāpēc, ka pieteikšanās procesam ir atvēlēts strikti ierobežots dienu skaits.

LU prorektors A.Kangro atgādina: tā kā skolēniem sakarā ar skolas beigšanu jau tā ir daudz pārbaudījumu, tika ieviesti centralizētie eksāmeni un noteikts, ka to rezultāti jāņem vērā augstskolām uzņemšanas procesā. Tāpēc nevajag prasīt augstskolā kārtot vēlreiz pārbaudījumus, jo tas jau tiek darīts skolā.

A.Kangro arī norāda, ka pie šā brīža reflektantu skaita, kad studiju vietas iegūst gandrīz visi, kuri vēlas studēt, konkursa galvenā nozīme ir noteikt, kuri pretendenti  iegūst budžeta finansējumu pirmajā studiju gadā.  LU konkurss uz budžeta vietām (t.s. studentu rotācija no budžeta uz maksas vietām un otrādi) notiek pēc katra nākamā studiju gada. Kā atzīst A.Kangro, tad nav pietiekama pamata uzskatīt, ka iestājpārbaudījumi mazinātu studentu atbiruma problēmu. Līdz ar to LU uzskata, ka pašreizējās sistēmas maiņai nav pamata.

Vairāk uzmanības jāvelta karjeras izglītībai

Kā secina abu universitāšu prorektori, tad daudz lielāka nozīme būtu jāvelta jauniešu izglītošanai par dažādām profesijām skolas laikā. U.Sukovskis norāda, ka informatīvo, izskaidrošanas un arī spēju un interešu testēšanas un veidošanas darbu skolās vajadzētu veikt jau no 7.klases. Vienlaikus arī jāattīsta katras augstskolas konsultācijas un informēšana par studiju programmām un profesijām. Tas jādara, iesaistot arī sadarbības partnerus no uzņēmumiem. Jauniešiem jāsniedz iespēja veikt dažādus testus un intervijas jau krietni pirms pieteikšanās perioda augstskolās.

Savukārt A.Kangro stāsta, ka Latvijas Universitāte jau šobrīd skolēniem organizē dažādas skolas, kā Mazā bioloģijas universitāte, Jauno mediķu skola, Vides akadēmija, Jauno pedagogu un psihologu skola  u.c. Tās sagatavo studijām un palīdz skolēnam izprast, ko sagaidīt no darbošanās attiecīgajās nozarēs. Latvijas Universitāte arī nodrošina skolēniem karjeras izvēles testus un konsultācijas.

Arī I.Druviete vērš uzmanību uz karjeras izglītību. Tieši vidusskolēniem būtu jāpalīdz pēc iespējas labāk iepazīt ne tikai izvēlēto nākotnes profesiju, bet arī studiju specifiku konkrētajā augstskolā. Par spīti tam, ka augstskolas jau organizē atvērto durvju dienas un citus pasākumus, bieži vien vidusskolēniem ir nepareizs priekšstats par profesiju un to, kas jāapgūst, lai tajā varētu strādāt.

Apkopotie viedokļi par jauniešu izvirzīto problēmjautājumu ļauj secināt, ka tas ir koks ar diviem galiem: jo, lai gan galējo mērķi atzīst visi, tomēr augstskolas var pārliecinoši argumentēt esošās kārtības loģiku un minēt iemeslus (finanšu, laika un studentu trūkumu u.c.), kāpēc papildu pārbaudījumus ieviest nav būtiski.

Jauniešu organizācija ir izteikusi savu viedokli un problēmas risinājumu, tomēr pagaidām no augstskolu puses tas netiek skatīts kā pienācīgi pamatots, lai ieviestu kādas izmaiņas un riskētu ar studēt gribētāju skaitu. Tomēr pieteikums ir atsevišķas diskusijas vērts, kam apstiprinājums ir arī Saeimas atbildīgās komisijas vadītājas I.Druvietes teiktais - saruna par šo tēmu varētu turpināties kādā no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm.