Jau ceturto gadu Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizē Eiropas informēšanas kampaņu - E-prasmju nedēļu. Šogad iesaistījušies ap 200 partneru: valsts iestādes, nozares uzņēmumi, bankas, skolas, augstskolas, bibliotēkas, pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas. Šoreiz aktualitāte ir jauniešu karjeras iespējas IKT specialitātēs un viņu e-prasmes, kas ir vajadzīgas ikdienā un darba meklējumos, kā arī uzņēmumu izaugsmē.
Nozarei vajag vairāk speciālistu
Pētījumos aplēsts, ka Eiropas Savienībā pēc 2-3 gadiem 90% strādājošo būs nepieciešamas tehniskās iemaņas, tai skaitā e-prasmes. IKT nozarē Eiropa nodarbina gandrīz 6 miljonus iedzīvotāju. Latvijā vairāk nekā 6000 IKT uzņēmumos nodarbināti 22 000 speciālistu. Prognozes liecina, ka 2020.gadā Latvijā būs nepieciešami vēl līdz 4,5 tūkstošiem šīs nozares pārzinātāju.
Ir skaidrs, ka pastāvēt bez IKT speciālistiem nevar neviena nozare, un šo speciālistu jau tagad trūkst arī pašai nozarei. "IKT nozare meklē profesionāļus," tā savu prezentāciju E-prasmju nedēļas atklāšanas pasākumā nosauca Eva Butāne, AS "RIX Technologies" valdes priekšsēdētāja, kliedējot priekšstatus, ka IKT nozarē nav tikai programmētāji: "Tā ir ļoti daudzveidīga sfēra, kurā strādā sistēmanalītiķi, biznesa analītiķi, testētāji, kam varbūt nevajag tik daudz tehnisko, matemātisko zināšanu, bet kuri darbā var izmantot savas zināšanas arī biznesā un saprot, kā notiek IKT procesu, projektu izstrāde. Tātad ir nepieciešami speciālisti, kas var nebūt tik eksakti domājoši."
"IKT profesijas var apgūt 16 augstskolās."
Par to, ka darba tirgū veidojas vakuums, pārliecinoši liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits. Pagājušajā gadā brīvo darba vietu skaits IKT nozarē sasniedza 700, šogad divos mēnešos - jau 200. CV-online datu bāzē pērn 14% no visām publicētajām vakancēm bija IT sektorā.
Viss minētais apstiprina – šī ir joma, kurā Latvijā cilvēki darbu atrast var. Pēc LIKTA apkopotajiem datiem, nozare jau tagad ir gatava dot darbu 1000 jauniem cilvēkiem.
"Atsevišķos gadījumos personāla atlases kompānijas pat atsakās meklēt cilvēkus kādā IT specialitātē, jo darba tirgū Latvijā speciālistu nav, tirgus ir tukšs. Beigsies ar to, ka Latvija pirks Baltkrievijas programmētājus, jo nebūs citas iespējas. Ja trūkst speciālistu, nozares attīstība turpmāk nav iespējama. Tie ir riski arī valsts konkurētspējai," neiepriecinošajā pieredzē dalās E.Butāne, piebilstot, ka pēdējā laikā ir izdevies veiksmīgi uzrunāt atsevišķus cilvēkus, kas aizbraukuši no Latvijas, jo algu diapazons jau ir salīdzināms ar Eiropas līmeni.
IT vakanču topā. Ko piedāvā NVA?
Patlaban devītā pieprasītākā vakance ir programmētājs. Aktuālākā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd ir 11 135 jaunieši bezdarbnieki un tikai 2 procenti no viņiem ir ar iepriekš iegūtu izglītību IKT jomā. Turklāt no visa bezdarbnieku kopuma tieši jaunieši ir tie, kuri darbu atrod ātrāk.
Tādēļ, raugoties bezdarbnieku virzienā, viens no E.Butānes ierosinājumiem bija padomāt, kā papildinājumu nozarei varētu nodrošināt pārkvalifikācija.
Savulaik šāda programma veiksmīgi darbojusies Vācijā, kur 12 tūkstoši bezdarbnieku, kas iepriekš strādājuši autoražošanā, apmācīti IKT specialitātēs. Vēl viena rezerve, ko saredz arī Eiropā, ir vairāk ieinteresēt sievietes. No strādājošajiem IKT jomā sievietes ir mazāk nekā piektā daļa.
Praksē Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) iespējas nodrošināt pārkvalifikāciju IKT virzienā nav tik daudzsološas un realizējamas īsā laikā. NVA direktora vietnieks Raitis Imša informēja, ka 2012.gadā NVA profesionālās un neformālās izglītības pasākumos vispopulārākās bijušas datorzinības bez priekšzināšanām, ko apguvuši aptuveni 46% programmu dalībnieku.
Profesionālās tālākizglītības programmā - klientu apkalpošanas operators - piedalījušies 17% bezdarbnieku. NVA jau vairākus gadus izmanto kupona metodi: jebkurš bezdarbnieks izvēlas, ko mācīsies, un daudzi apzinās, ka bez šīm zināšanām darbu atrast ir grūti.
NVA piedāvā plašu profesionālās un neformālās izglītības programmu klāstu. Tai skaitā apmācības pēc darba devēja pieprasījuma. Tas nozīmē, ka jebkuram darba devējam ir iespēja apmācīt bezdarbnieku, kuru viņš pats ir izvēlējies, ne tikai tajās programmās, kas ir NVA apstiprinātajā oficiālajā sarakstā, bet jebkurā licencētā un akreditētā programmā. Un arī sadarbībā ar izglītības iestādi darba devējs var izstrādāt tieši viņam nepieciešamo izglītības programmu, to akreditēt un apmācīt viņam nepieciešamo darbinieku.
Šogad NVA uzsāks ES finansētu pasākumu – praktiskās apmācības prioritārajās nozarēs. Tā kā IKT nozare ir to skaitā, būs iespējams apmācīt noteiktu cilvēku skaitu. R.Imša skaidro, ka nosacījumi būs izdevīgi gan darba devējiem, gan cilvēkiem, ko apmācīs.
Kā var līdzēt izglītības sistēma?
Ja darba tirgus prasa speciālistus, rodas jautājums – cik gatavs nodrošināt pieprasījumu ir izglītības sektors? Aina veidojas pretrunīga: IKT profesijas var apgūt 16 augstskolās, taču iesāktās studijas augstskolā beidz tikai puse. Vienlaikus informācija no augstskolām liecina, ka ne visur šīs vietas tiek aizpildītas un lielākais atbirums ir pirmajā studiju gadā.
Turklāt – no vairāk nekā 1000 augsta līmeņa speciālistiem, kas beidz augstskolas, tikai puse strādā IT nozarē, pārējie atrod darbu citur - par IT speciālistiem bankās, citos uzņēmumos, valsts pārvaldē. Jo šie speciālisti ir nepieciešami visur, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa un iesaka industrijai par sevi vairāk stāstīt skolās. Savukārt augstskolas, kuras piedāvā šīs programmas, daudz mērķtiecīgāk varētu strādāt pie beidzēju ienākuma līmeņa apzināšanas. Šādas informācijas, kas būtu labs signāls studentiem un tiem, kas specialitāti izvēlas, patlaban nepietiek.
Studentu atbiruma iemeslu diezgan precīzi iezīmēja LIKTA prezidente Signe Bāliņa, atsaucoties uz sava kolēģa Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāna Jura Borzova pārdomām: nozare ir aiznesusi līdz jauniešiem ziņu, ka IT nozarē ir labs atalgojums. Taču studijas puse pamet, jo diemžēl līdz IKT studētgribētāju ausīm nav nonākusi informācija, ka studijas ir grūtas. Tādēļ būtu jāatrod vidusceļš, kā šīs smagās lietas padarīt vieglākas, spriež S.Bāliņa.
"Devītā pieprasītākā vakance ir programmētāja profesijā."
Tiek sagaidīts, ka nozarei pašreiz nelabvēlīgo situāciju palīdzēs vērst uz labu izglītības politika. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa informēja, ka ministrijas šā gada lielākais un atbildīgākais uzdevums ir izglītības attīstības pamatnostādņu izstrāde nākamajiem gadiem. Pamatnostādnēs ir jāsniedz ļoti skaidrs skatījums par IKT lomu izglītības procesā nākamajiem 5-10 gadiem. Būs jāpieņem dažādi lēmumi, jāizšķiras par pieejām, par digitālajiem mācību līdzekļiem, infrastruktūru skolu līmenī, ar bibliotēku tīklu saistītiem jautājumiem.
Paralēli šim darbam praktiskāks šā gada uzdevums ir saprast, kādā veidā skolās var strādāt ar jau pieejamiem digitālajiem līdzekļiem, kādā veidā nodrošināt tiem vieglāku pieeju. Valsts sekretāre izteica cerību, ka par to varēs viest lielāku skaidrību līdz nākamā mācību gada sākumam. Viens no šī uzstādījuma dzinuļiem ir tas, ka daudzi vecāki vēlas sagaidīt situāciju, lai viņu bērns nestiepj uz skolu smago somu, bet gan datu nesēju. Ministrijas amatpersona uzskata, ka pilnveidojumi acīmredzot nepieciešami arī skolās eksakto priekšmetu, matemātikas, e-prasmju apguvē, pievēršot tam uzmanību jau pirmajās klasēs.
IKT mūsdienās caurstrāvo visas specialitātes, profesijas, ražošanu, saimnieciskās darbības jomas, tāpēc savu pielietojumu var atrast jebkurš un dažādos veidos, optimismu karjeras izvēlē vairo Ēriks Eglītis, "Microsoft Latvia" vadītājs.
"Microsoft" īsteno starptautisku projektu "YouthSpark" – "IT manai nākotnes karjerai", kas aptvers 300 miljonus jauniešu vairāk nekā 100 valstīs. Arī Latvijā šogad būs pieejama šī programma - semināri jauniešiem, galvenokārt reģionos, jo rīdziniekiem e-prasmes ir ievērojami augstākas. Organizētāju vēlme ir apmācīt 1200 jauniešu, panākt, lai e-prasmju izglītības līmenis sasniedz tādu, kas ļauj kandidēt uz ļoti labām darbavietām.
E-prasmju nedēļas atklāšanas pasākumā parakstīts sadarbības memorands par "E-prasmju partnerības" izveidi. Valsts, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi vienojušies par kopīgu rīcību galvenajos virzienos: izglītība atbilstoši darba tirgus prasībām; jauniešu piesaiste IKT jomai; interaktīvs un mūsdienīgs mācību process un digitāls saturs; sabiedrības izglītošana par digitālo prasmju nepieciešamību, e-iekļautība.
Informācijas par nedēļas pasākumiem, prezentācijas un videoieraksti atrodami interneta vietnē: eprasmes.lv.
