Pašreizējā Savienoto Valstu prezidenta, demokrātu kandidāta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa, bijušā Masačūsetsas štata gubernatora Mita Romnija cīņas mērķis ir ievēlēšana valsts galvas postenī. Saskaņā ar Konstitūciju to var ieņemt vismaz trīsdesmit piecus gadus sasniegusi persona, kas ir ASV pilsonis un Savienotajās Valstīs ir nodzīvojusi vismaz 14 gadus.
Prezidenta vara
ASV prezidents ir valsts un izpildvaras galva, kā arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Viņš izveido un vada federālās valdības izpildvaru, kas nodrošina Kongresa (ASV federālās valdības likumdevējvara – divpalātu parlamenta, kas sastāv no Senāta kā augšpalātas un Pārstāvju palātas kā apakšpalātas) izdoto likumu ieviešanu, kurus prezidents ir tiesīgs izsludināt.
Prezidentam ir veto tiesības attiecībā uz Kongresa pieņemtajiem likumprojektiem. Prezidentam ir apžēlošanas tiesības. Saskaņā ar Senāta lēmumu prezidents slēdz līgumus, ieceļ amatā federālās amatpersonas, tai skaitā Augstākās tiesas tiesnešus un vēstniekus. Prezidents periodiski iepazīstina Kongresu ar situāciju valstī un dod tam atbilstošas rekomendācijas. ASV prezidenta vara ir līdzsvarota ar augstāko ASV amatpersonu tiesībām tā, lai nepieļautu varas koncentrēšanos vienā vai otrā pusē.
ASV prezidenta alga patlaban ir 400 000 ASV dolāru (Ls 212 600) gadā. Šī summa prezidentūras laikā nevar tikt mainīta, un prezidents savu pilnvaru periodā nedrīkst saņemt nekādus ienākumus no Savienotajām Valstīm vai kāda no štatiem, taču viņam var būt citi ienākumi. Prezidentam ir rezidence Baltajā namā Vašingtonā, kā arī ārpilsētas rezidence Kempdeividā. Viņa rīcībā atrodas divas īpaši aprīkotas lidmašīnas "Boeing 747". Ārpolitiski ASV pirmās personas ietekmi nodrošina Savienoto Valstu ekonomiskās, politiskās un militārās superlielvaras statuss pasaulē.
Spītība pret spēku
ASV ir federāla valsts, kurā darbojas reprezentatīva demokrātija. Kopš 19.gadsimta vidus dominējošas partijas ir 1824.gadā dibinātā Demokrātu partija un 1854.gadā izveidotā Republikāņu partija. Partiju politiku īsteno gan prezidenti, gan to pārstāvji likumdevējvarā un izpildvarā.
Demokrātu partijas simbols ir ēzelis, kas iemieso spītību šķēršļu pārvarēšanā ceļā uz mērķi. Demokrāti uzskatāmi par kreisi centrisku jeb liberālu partiju. Tā atbalsta ekonomiskās reformas, protekcionisma un valsts lomas ekonomikā ierobežošanu, nodokļu paaugstināšanu, tēriņu palielināšanu sociālajai jomai, ātrāku migrantu iekļaušanu ASV sabiedriskajā dzīvē, cīņu par apkārtējās vides saudzēšanu. Partija iestājas pret sieviešu, rasu, seksuālo minoritāšu tiesību nevienlīdzību, dzimstības plānošanas ierobežojumiem (ir pret abortu aizliegumu), nāvessodu, pārāk brīvu šaujamieroču iegādi. Demokrātu vēlētāji galvenokārt ir lielo pilsētu un blīvi apdzīvoto, ekonomiski attīstītāko piekrastes štatu iedzīvotāji.
Republikāņu partijas simbols ir zilonis, kas iemieso varenību un spēku. Republikāņi pozicionējas kā labēji centriska konservatīvā partijā. Pretēji demokrātiem tā ir par lielāku valsts līdzdalību ekonomikā, nodokļu un valsts budžeta deficīta samazināšanu, sociālo tēriņu ierobežošanu, apkārtējās vides aizsardzības prasību ierobežošanu, ja tās nonāk pretrunā ar lielo korporāciju interesēm, noliedz pieņēmumu par globālo sasilšanu.
"Demokrātu partijas simbols ir ēzelis, kas iemieso mērķtiecību šķēršļu pārvarēšanā."
Republikāņi uzsvērti iestājas par ģimenes vērtību stiprināšanu, abortu aizliegumu, nāvessoda saglabāšanu, tai pašā laikā ir pret ieroču nēsāšanas brīvības ierobežojumiem. Partija tradicionāli izcēlusies ar agresīvāku ārpolitiku un lielāku stingrību attiecībās ar PSRS, tagad – Krieviju. Šī iemesla dēļ par republikāņiem ilgstoši savas balsis atdevuši tā dēvētie trimdas baltieši. Republikāņu vēlētāji ir turīgie amerikāņi, lielo korporāciju pārstāvji, konservatīvi un reliģiozi noskaņoti cilvēki, pārsvarā baltie amerikāņi.
Katrai partijai ir savi štati, kas tās tradicionāli vairāk atbalsta vēlēšanās, taču 12 pavalstīs vēlētāju nostāja mēdz būt mainīga. Vēlēšanu cīņa parasti koncentrējas šajos par svārstīgajiem dēvētajos štatos. Kopš 1857.gada vēlēšanām, kad ASV nostiprinājās divpartiju sistēma, republikāņiem bijuši 18, bet demokrātiem – 15 prezidenti. Visvairāk – četras reizes pēc kārtas - Savienoto Valstu prezidenta amatu ieņēmis Franklins Delano Rūzvelts, kurš šajā postenī atradās no 1943.gada 4.marta līdz 1945.gada 12.aprīlim.
Prezidenta ievēlēšana
Saskaņā ar 1878.gadā pieņemto Konstitūciju ASV prezidentu un viņa izraudzīto viceprezidentu visā valstī ievēlē netiešās vēlēšanās uz četriem gadiem, un šo posteni viens cilvēks var ieņemt ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Vislielāko pasaules uzmanību Savienotu Valstu prezidenta vēlēšanās piesaista visas tautas kopējais balsojums, kas šogad notiks 6.novembrī. Taču šis balsojums ir vairāk simbolisks un rekomendējoša rakstura akts. Gala balsojums ir katrā štatā iepriekš atsevišķi vēlētas institūcijas – vēlēšanu jeb elektoru kolēģijas - rokās.
Šos štatu pārstāvjus pēc saviem ieskatiem var izraudzīties štata Likumdošanas sapulce, taču mūsdienās visās pavalstīs elektorus ievēlē vispārējās vēlēšanās. Katram štatam ir noteikts elektoru skaits, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita pavalstī un saskan ar tās pārstāvju (vietu) skaitu Kongresā.
Ievēlētie elektori decembrī četrdesmit vienu dienu pēc visas tautas vēlēšanām pulcējas savu štatu galvaspilsētās, lai nobalsotu par sev tīkamāko prezidenta un viceprezidenta amata kandidātu, kurus ievēlē atsevišķos balsojumos. Lai kļūtu par ASV prezidentu, kandidātam jāsaņem vismaz 270 no 538 elektoru balsīm.
"Gala balsojums ir katrā štatā iepriekš atsevišķi vēlētas institūcijas – vēlēšanu jeb elektoru kolēģijas - rokās."
Gandrīz visās ASV pavalstīs visas elektoru balsis saņem tas kandidāts, kurš iegūst visvairāk vēlētāju balsu. Tomēr ir izņēmumi: Nebraskā un Menā elektoru balsis starp kandidātiem tiek sadalītas proporcionāli - atbilstoši vēlētāju nodoto balsu skaitam. Minētajos štatos uzvarētājs automātiski iegūst divas elektoru balsis, bet pārējās sadala atbilstoši kandidātu uzvarai Kongresa vēlēšanu apgabalos. Tādējādi pastāv iespēja, ka par ASV prezidentu tiek ievēlēts kandidāts, kurš savācis mazāk vēlētāju balsu nekā viņa sāncensis.
Tā Savienoto Valstu vēsturē noticis trīs reizes, no kurām pēdējā bija 2000.gadā, kad prezidenta vēlēšanās ar vienas elektora balss pārsvaru uzvarēja republikāņu kandidāts Džordžs V. Bušs, kurš bija saņēmis par 2% mazāk vēlētāju balsu nekā viņa konkurents no demokrātu partijas Als Gors.
Elektoru balsojuma rezultāti nonāk Kongresā, kur kopējā sesijā tie tiek apkopoti un pasludināts prezidenta vēlēšanu rezultāts. Ja elektoru kolēģijas balsis sadalās neizšķirti un uzvarētāju nav iespējams noteikt, prezidenta ievēlēšana nonāk ASV Kongresa ziņā, Pārstāvju palātai ievēlot prezidentu, bet Senātam - viceprezidentu.
Jaunievēlētā prezidenta un viceprezidenta četru gadu pilnvaru termiņš sākas Inaugurācijas dienā - 20.janvārī, nākamajā gadā pēc vēlēšanām. Stājoties amatā, prezidents dod zvērestu: "Es zvēru (vai apstiprinu), ka es uzticīgi pildīšu Savienoto Valstu prezidenta amata pienākumus un darīšu visu, kas manos spēkos, lai saglabātu, aizsargātu un aizstāvētu Savienoto Valstu Konstitūciju."*
Amata zaudēšana
ASV prezidents amatu pamet vairāku iespējamo iemeslu dēļ – saistībā ar pilnvaru termiņa beigšanos, nāvi, labprātīgu atkāpšanos un atstādināšanu.
Saskaņā ar 1787.gadā pieņemto ASV Konstitūciju prezidentu, piemērojot impīčmenta procedūru, var atstādināt no amata par kukuļošanu, nodevību vai citiem smagiem noziegumiem. Neviens Savienoto Valstu galva gan šādā ceļā amatu zaudējis nav. Taču impīčmentam tikuši pakļauti divi prezidenti. Endrjū Džonsons, kurš augstajā postenī kā demokrātu viceprezidents automātiski nokļuva pēc republikāņa Abrahama Linkolna nāves. 1868.gadā viņš tikai ar vienas Senāta balss pārsvaru noturējās amatā pēc atstādināšanas procedūras uzsākšanas saistībā ar viņa pārmērīgu piekāpšanos pilsoņu karā zaudējušajiem Dienvidiem, iestāšanos par bijušo melnādaino vergu tiesību ierobežojumiem un skandalozu darba stilu. Savukārt demokrātam Bilam Klintonam 1998.gadā izdevās izvairīties no atstādināšanas, kas bija uzsākta par nepatiesu liecību sniegšanu un patiesības noskaidrošanas kavēšanu saistībā ar seksa skandālu, kurā prezidents bija iekļuvis, stājoties intīmās attiecības ar Baltā nama praktikanti.
"Prezidentu, kam beidzas otrais, pēdējais termiņš, ASV politiskajā leksikā sauc par „klibo pīli” – nolemtu radījumu."
Labprātīga atkāpšanās no amata ASV prezidentūrā piedzīvota tikai vienu reizi. 1974.gadā demisionēja republikānis Ričards Niksons, kam saistībā ar centieniem pirms vēlēšanām nelikumīgi noklausīties sarunas demokrātu vēlēšanu štābā hotelī "Watergate" un citām priekšvēlēšanu mahinācijām, draudēja impīčmenta procedūra par varas ļaunprātīgu izmantošanu un Kongresa nicināšanu.
No kopumā 43 ASV prezidentiem nāve augstākajā amatā piemeklējusi astoņus. Viljams Harisons, Zaharijs Teilors, Vorens Hārdings un Franklins Delano Rūzvelts mira dabiskā nāvē, bet Abrahams Linkolns, Džeims Gārfīlds, Viljams Makkinlijs un Džons Kenedijs tika nogalināti. Viljams Harisons iegājis vēsturē arī ar visīsāko prezidentūru un visgarāko inaugurācijas runu (divas stundas). Tās laikā viņš saaukstējās un tieši pēc mēneša nomira.
Ja amatā esošais prezidents nav spējīgs pildīt savus pienākumus, nomirst, tiek atstādināts vai atkāpjas no amata, viņa vietā stājas viceprezidents, kura termiņš beidzas tad, kad būtu jābeidzas viņa priekšteča termiņam.
Prezidentu, kam beidzas otrais, pēdējais termiņš un no kura, kad visa uzmanība pievērsta nākamajiem kandidātiem, daudz vairs netiek sagaidīts, ASV politiskajā leksikā sauc par "klibo pīli" (angl. - Lame duck). Jēdziena burtiskā nozīme saistīta ar kāju slimību, kas padara klibus daudzus ūdensputnus. Šāds putns ir nolemts nāvei, jo zaudē spēju pilnvērtīgi pārvietoties un krīt par upuri plēsoņām.
*angliski – "I do solemnly swear (or affirm) that I will faithfully execute the Office of President of the United States, and will to the best of my Ability, preserve, protect and defend the Constitution of the United States."
