NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. maijā, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Eiropas Savienība
4
4

Jaunieši un bezdarbs – problēma ne tikai Latvijā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita Latvijā turpina pakāpeniski samazināties. 2011.gada martā bez darba bija 13,9% jauniešu, turpretī pēc gada, 2012.gada martā, – 11,8% jeb 15 791 jaunietis. Taču kopumā jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. ES kopumā bez darba ir apmēram 5,5 miljoni jauniešu. Kā viņus integrēt darba tirgū? Risinājumus meklē gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.

Jauniešu bezdarbnieku profils

Latvijā jaunieši ir viena no grupām, kuru visvairāk ir ietekmējusi  ekonomiskā krīze, jo brīvo darba vietu skaita samazināšanās rezultātā jauniešiem pēc izglītības ieguves ir grūti iekļauties darba tirgū. Viens no galvenajiem jauniešu bezdarba iestāšanās riskiem ir darba pieredzes trūkums. Papildus jauniešu integrēšanos darba tirgū apgrūtina izglītības iestādē iegūto prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām, piemēram, persona ir ieguvusi akadēmiskās zināšanas, taču trūkst praktisko iemaņu. Vienlaikus daļai jauniešu ir grūtības atrast darbu arī zemo zināšanu dēļ, tā skaidrots informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu ministru 2011.gada 17.-18.janvāra neformālajā sanāksmē izskatāmajos jautājumos".

Šā gada 14.maijā notika Sabiedrības domas attīstības centra rīkotā konference "Kā uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti?", kurā dažādu jomu eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji dalījās viedokļos un pieredzē, kā mazināt jauniešu bezdarbu Latvijā.

"CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš skaidro, ka jauniešus Latvijā, kuri ir bez darba, var iedalīt divās kategorijās:

  • jaunieši ar pamatskolas vai vidusskolas izglītību;
  • jaunieši, kuri studē vai tikko ir pabeiguši studijas.

A.Brodiņš norāda uz vairākiem klupšanas akmeņiem, kas jauniešiem jāņem vērā, lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū:

  • praktiskās zināšanas (pieredze un prakse darbā);
  • svešvalodu zināšanas;
  • lietišķā komunikācija (īpaši sevis prezentēšana un saskarsme);
  • jāmazina ambīcijas un atalgojuma prasības;
  • mērķtiecība;
  • nopietna attieksme pret darbu;
  • augsta motivācija un vēlme mācīties.

Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis skaidro, ka ne vienmēr darba devēju prasības pret jauniešiem ir pamatotas un darba devējiem trūkst pacietības pret savu nākamo darbinieku. Taču, neskatoties uz to, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktore Inese Kalvāne uzsver, ka jauniešiem ir īpaša spēja uzņemties risku, tādēļ tie darbu vidēji atrod divas reizes ātrāk, nekā bezdarbnieki citās grupās. Par lielāko traucēkli jauniešiem atrast darbu I.Kalvāne atzīst pieredzes trūkumu.

Eiropas Savienība Latviju mudina aktīvāk strādāt jauniešu bezdarba mazināšanai

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu šā gada 31.janvārī nosūtīja vēstuli Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar aicinājumu nekavējoties izstrādāt plānu jauniešu bezdarba problēmas risināšanai Latvijā. Eiropas Komisija ar šo iniciatīvu vēlas panākt, lai četrus mēnešus pēc izglītības iegūšanas katrs jaunietis ir atradis darbu, prakses vietu vai arī turpina mācības.

Ž.M.Barrozu vēstulē aicina izmantot Eiropas Savienības struktūrfondus, lai stiprinātu valstu pasākumus cīņai pret jauniešu bezdarbu, un veidot rīcības darba grupas šīs problēmas risināšanai. Šādu vēstuli saņēma vēl septiņu ES dalībvalstu līderi - Spānijas, Grieķijas, Slovākijas, Lietuvas, Itālijas, Portugāles, Īrijas. Tās ir valstis, kurās ir visaugstākie jauniešu bezdarba rādītāji ES.

"Viens no galvenajiem jauniešu bezdarba iestāšanās riskiem ir nepieciešamās darba pieredzes trūkums."

Jau 2011.gada nogalē Eiropas Komisija un Ž.M.Barrozu aicināja ES dalībvalstis kopīgiem spēkiem izlēmīgi rīkoties, lai mazinātu jauniešu bezdarbu. Tādēļ pieņēma jaunu Jaunatnes iespēju iniciatīvu, kas paredz novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, mudināt jauniešus izkopt darba tirgū svarīgās prasmes un iemaņas, nodrošināt darba praksi un apmācību darbavietā un palīdzēt jauniešiem atrast labu pirmo darbu.

Katrai dalībvalstij ir jāveic šādi pasākumi:

  • jāizveido jauniešu nodarbinātības plāns;
  • ar sociālajiem partneriem jāvienojas par stažēšanās un prakšu vietu skaita palielināšanu;
  • jāgarantē darbs, izglītība vai treniņš katram jaunietim četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas;
  • jāpārvirza Eiropas Savienības struktūrfondi, lai mazinātu jauniešu bezdarbu.

Ar šo Jaunatnes iespēju iniciatīvu paredz, ka dalībvalstu valdības varēs plašāk izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, rodot pielietojumu aptuveni 30 miljardiem eiro, kas vēl nav atvēlēti 2007.-2013.gada projektiem.

Kādi pasākumi paredzēti jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā?

I.Lipskis atklāj, ka rīcības grupa ir izstrādājusi dažādus pasākumus jauniešu bezdarba līmeņa mazināšanai. Daži no plānotajiem pasākumiem laika posmā no 2012. Līdz 2014.gadam, lai jauniešus integrētu darba tirgū, ir šādi:

  1. Sākot ar šo gadu, paplašinās finansējuma piešķiršana, lai 1500 jauniešus iesaistītu profesionālās izglītības kvalifikācijas iegūšanai 1,5 gadīgās programmās;
  2. Latvijas darba tirgū aktuāla kļūst reģionālās mobilitātes problemātika - ekonomiskā aktivitāte neveidojas darbspējīgo iedzīvotāju koncentrācijas trūkuma dēļ, tādēļ būs jauna programma reģionālās mobilitātes veicināšanai;
  3. Jaunieši varēs piedalīties "jauniešu darbnīcās", izmēģinot trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē;
  4. Pilnveidos darba meklēšanas sistēmu;
  5. Uzlabos karjeras konsultāciju sistēmu;
  6. Būs komplekss atbalsts pašnodarbinātajiem un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

    "Jauniešiem ir jāmazina ambīcijas un atalgojuma prasības."

Lai ciešāk sasaistītu nodarbinātības politiku ar tautsaimniecības vajadzībām, nodrošinātu kompleksu pieeju zemas nodarbinātības un augsta bezdarba problēmu risināšanai, kā arī sakārtotu nodarbinātības jomā izstrādātus politikas plānošanas dokumentus, 2012.gadā izstrādās vienotu vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentu "Nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam". Pamatnostādnēs formulēs Latvijas mērķus un uzdevumus augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanai valstī, identificēs šķēršļus darba tirgū, kā arī noteiks rīcības virzienus šo šķēršļu pārvarēšanai, skaidrots informatīvajā ziņojumā "Latvijas nostāja Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2012.gada 17.februāra sanāksmē izskatāmajos jautājumos".

Turpinās iesāktās programmas jauniešu bezdarbnieku atbalstam

I.Kalvāne atzīst, ka jaunieši ir īpaša mērķa grupa, kurai ir nepieciešams specifisks atbalsts. Nodarbinātības valsts aģentūra, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, piedāvā vairākas programmas.

  1. "Darba vieta jaunietim" – dotē darba vietas izveidošanu un praktisku apmācību pie darba devēja. No aktivitātes sākuma līdz šā gada martam iesaistīti 440 jaunieši tādās profesijās kā mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, grāmatveža palīgs, pavārs, šuvējs u.c.
  2. "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" – aktivitātes sabiedrības labā līdz 6 mēnešiem. No aktivitātes sākuma līdz šā gada martam pasākumā iesaistīti 1585 jaunieši bezdarbnieki. Populārākās profesijas: interešu izglītības skolotājs, interešu pulciņa vadītājs, korespondents, kultūras pasākumu organizators, sociālais aprūpētājs.
  3. "Bezdarbnieku profesionālā un neformālā apmācība ar kuponu sistēmu" – iespēja apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās zināšanas un prasmes. Populāra ir angļu valodas, datorzinību apguve un konditora, grāmatveža prasmju pilnveidošana.

Svarīga ir pirmā darba pieredze

Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības palātas sabiedrisko attiecību menedžere Marta Kaktiņa norāda: ja nevar atrast darbu, tad ir būtiski to kompensēt ar praksi. Viņa uzsver, ka ir svarīgi saprast pievienoto vērtību, ko var sniegt prakse kādā uzņēmumā vai institūcijā. Ieguvumi prakses laikā ir šādi:

  • iespējams saprast, vai patīk tas, ko tu dari un ko tu vēlies darīt turpmāk;
  • iespēja sevi pierādīt;
  • no augstskolas sola iespējams iziet ar lielāku pievienoto vērtību;
  • iespēja izmantot praksi ārzemēs un iegūt starptautisku pieredzi.

A.Brodiņš pauž, ka pirmo darba vietu var meklēt arī kā brīvprātīgais, tādā veidā iegūstot gan pirmo darba pieredzi, gan atsauksmes no darba devēja, kas palīdzēs turpmāk darba tirgū. Pastāv liela iespēja, ka darba devējs piedāvās pastāvīgu darbu, ja jaunietis būs labi pierādījis sevi kā brīvprātīgais.

Uzziņai

Plašāka informācija par Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām programmām ir pieejama šeit.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU