Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Vairāk nekā pussimta deklarāciju Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis jau pirms oficiālā deklarāciju iesniegšanas perioda, kas ilgs trīs mēneši – no 1.marta līdz 1.jūnijam. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā teic: ir cilvēki, kas pēc iespējas ātrāk vēlas tikt skaidrībā un izpildīt šo pienākumu.
Taču ir arī cita pieredze – daudzi atliek darāmo uz pēdējo brīdi, šādu paradumu pierāda ikgadējo ienākuma deklarāciju iesniegšana: tiem, kam tas jādara obligāti, tās steidz iesniegt pēdējās dienās. Un tad ir piktums, ka jāstāv garā rindā VID klientu centrā, ka ilgi jāgaida, kamēr atbildēs informatīvais tālrunis 1898.
Gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju februāra beigās vēl nezināja, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, secināts Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā. Iedzīvotāju zināšanas, atbildot uz aptaujas jautājumiem, arī liecina: ja tomēr izrādītos, ka šī deklarācija ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, kā to izdarīt, kas un kā jādeklarē, atbildes komentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
"Deklarācija nav lasāma atrauti no tā, kas ir paredzēts likumā."
Turklāt – lai arī no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem vairāk nekā 60% pašiem vai ģimenei pieder zeme vai kāds cits nekustamais īpašums, gandrīz pusei ir nenokārtotas finansiālās saistības, bet piektajai daļai - hipotekārais kredīts. Tikai 16% izteikuši pārliecību, ka viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Kopumā 15,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju februārī uzskatīja, ka viņiem ir jāiesniedz sākuma deklarācija, bet 66,3% domāja, ka uz viņiem šis pienākums neattiecas; pārējie atbildējuši, ka grūti pateikt.
Prognozēs par iespējamo deklarāciju iesniedzēju skaitu minēti aptuveni skaitļi plašā diapazonā – līdz 200 tūkstošiem.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna norāda: ne katrai fiziskajai personai deklarācija ir jāiesniedz. Tiesa, nepietiek ar to, ka apskatās tikai deklarācijas veidlapu, vajadzētu izlasīt arī, ko paredz likums. Jo deklarācija nav lasāma atrauti no tā, kas ir paredzēts likumā.
Likums ir īss, tajā ir desmit panti. Kritēriji, saskaņā ar kuriem deklarācija iesniedzama, ir divos pantos. Ja patstāvīgi tomēr nevar saprast - ir vai nav jāiesniedz deklarācija, jāgriežas ar jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestā.
Konsultācijas var apvienot
Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšana sākas 1.martā un turpināsies trīs mēnešus - līdz 1.jūnijam. Šajā pašā laikā fiziskām personām VID ir jāiesniedz arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarācijas. Tātad, iespējams, ja cilvēkam, kuram jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, jādodas uz VID, lai konsultētos par tās aizpildīšanu, tad ir ērti vienlaikus pakonsultēties arī par mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanu, šādu iespēju rosina izmantot Dace Pelēkā.
Iesniegšanai – dažādas iespējas
Mantiskā stāvokļa deklarācijas VID var iesniegt klātienē, sūtīt pa pastu, izmantot e-pastu (tad sūtījums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu). Ja fiziskā persona ir elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klients, deklarāciju var nosūtīt EDS. Valsts ieņēmumu dienests aicina izmantot arī šo iespēju, noslēdzot EDS līgumus gan sākumdeklarācijas iesniegšanai, gan arī turpmāk iesniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas.
Vēlreiz par deklarēšanas pienākumu
VID speciālisti jau kopš likuma pieņemšanas ir skaidrojuši kritērijus, pēc kuriem sākumdeklarācija cilvēkam ir jāiesniedz.
Dace Pelēkā atgādina: deklarācija nav jāiesniedz personām, kam Latvijā pieder īpašums, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā, transportlīdzekļu reģistrā, traktoru reģistrā, kuģu un gaisa kuģu datu bāzēs.
Deklarācija ir jāiesniedz, ja personai ārvalstīs pieder nekustamais īpašums vai kopīpašums, ja ārvalstīs ir transportlīdzeklis, ja ārvalstīs ir kapitāldaļas vai finanšu instrumenti.
Deklarējamam īpašumam Latvijā ir noteikts slieksnis – 10 000 latu iegādes vērtība.
Piemēram, ja personai Latvijā pieder kapitāla daļas, kuru iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu vai personai Latvijā ir finanšu instrumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu, vai Latvijā ir tāds nekustamais īpašums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā un kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu, tas ir jādeklarē.
"31.decembra „fotogrāfijā” visu Latvijas iedzīvotāju mantiskais stāvoklis."
Atsevišķa pozīcija ir skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Naudas uzkrājumi tiek summēti neatkarīgi no tā, vai tie ir Latvijā vai/un ārvalstīs. Ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latu, nauda jādeklarē. Jādeklarē gan saistības, ja neatdotā daļa pārsniedz 10 000 latu, gan paša cilvēka izsniegtie aizdevumi, ja to neatgūtā daļa ir lielāka par 10 000 latu.
Cilvēkam ir tiesības iesniegt deklarāciju vēlāk, ja likumā noteiktajā laikā tas nav izdarīts objektīvu iemeslu dēļ (tas jāapliecina ar dokumentiem).
Trīs mēnešus pēc deklarācijas iesniegšanas ir iespējams to labot un precizēt, ja cilvēks sapratis, ka pieļāvis kādu kļūdu.
Ja nav obligāti, var iesniegt brīvprātīgi
Dace Pelēkā uzsver: mantiskā stāvokļa deklarācijas nav uzskatāmas par represīva rakstura deklarācijām. Likuma mērķis ir sekmēt iedzīvotāju ienākumu un izdevumu atbilstības kontroli. Vienkārši sakot – ar šīm deklarācijām uz noteiktu laika periodu, pagājušā gada 31.decembri, tiek "nofotografēts" visu Latvijas iedzīvotāju mantiskais stāvoklis, viņiem piederošā manta.
Sākumdeklarācijās norādītā informācija tiks pievienota tām ziņām, kas jau pašreiz ir VID rīcībā par konkrētajām fiziskajām personām. Ja būs šī papildu informācija, iespējams, ka VID būs mazāk jautājumu cilvēkiem tajos brīžos, ja nodokļu administrācijai radušās kādas šaubas par personas izdevumu atbilstību tās ienākumiem.
Nodokļu speciāliste stāsta, ka lielākoties jautājumi VID ir līdzīgi, pat vienādi. Taču cilvēki vēlas, lai VID paskaidro tieši par viņu konkrēto situāciju un atbild – ir vai nav jāiesniedz deklarācija. Pat ja VID mājaslapā apkopotajos jautājumos un atbildēs jau ir izskaidrots, piemēram, par kredītsaistību deklarēšanu, cilvēks tomēr pārjautā, jo viņam "tie tūkstoši ir nedaudz atšķirīgi".
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča domā: sliktākais, ko var darīt, ir par sākumdeklarēšanas iespējamo pienākumu neinteresēties, jo tad var attapties pēc pusgada, gada, kad atklāsies, ka VID ir pamatota interese par cilvēka finanšu plūsmu, un izrādīsies, ka deklarācija nav iesniegta. Notāre piebilst: likumdevējs rīkojies gudri, jo likums neliedz iesniegt deklarāciju un šaubu gadījumā mēs katrs varam to darīt.
