Veselības aprūpi Lietuvā finansē no veselības apdrošināšanas nodokļa līdzekļiem un valsts budžeta. Lietuvā bezmaksas medicīnisko palīdzību saslimšanas gadījumā garantē Lietuvas Republikas konstitūcijas 53.pants, nosakot, ka valsts rūpējas par cilvēku veselību un garantē medicīnisko palīdzību un pakalpojumus saslimšanas gadījumā. Likums nosaka pilsoņiem, legāli dzīvojošiem un Lietuvā strādājošiem ārzemniekiem, viņu ģimenes locekļiem un vēl vairākām nelielām iedzīvotāju grupām, piemēram, ārzemniekiem, kas prasa politisko patvērumu, bezmaksas medicīnas palīdzības un pakalpojumu sniegšanas kārtību valsts ārstniecības iestādēs.
Šīs kārtības pamatā - veselības apdrošināšanas nodoklis, kas jāmaksā visām iepriekš uzskaitītajām Lietuvas iedzīvotāju grupām.
Aprūpi saņemsi, ja maksāsi
Veselības apdrošināšanas nodoklis ir iezīmēta ienākuma nodokļa daļa: kopumā 9% no ienākumiem, no kuriem 6% maksā darbinieks, 3% - darba devējs. Zemnieki un iedzīvotāji, kas nodarbojas ar individuālo uzņēmējdarbību, paši maksā 6 vai 9 procentus. Ja individuālo uzņēmēju un zemnieku ienākumi ir mazi, veselības apdrošināšanas nodoklis jāmaksā 3% apmērā no minimālās algas (patlaban minimālā mēnešalga ir 800 liti, aptuveni 163 lati).
Daļai Lietuvas iedzīvotāju ir valsts apmaksāta veselības apdrošināšana. Tie ir darba biržā reģistrēti bezdarbnieki, pensionāri, dienas nodaļu skolēni un studenti, grūtnieces un vēl Veselības apdrošināšanas likumā minētas 19 iedzīvotāju grupas.
"Ja esi maksājis veselības apdrošināšanas nodokli vai arī to ir samaksājusi valsts, tad vari saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus."
Veselības aprūpes pamatā ir solidaritātes princips: maksā nodokli no minimālās mēnešalgas vai no vairāku tūkstošu litu lielas algas, medicīnas pakalpojumu klāsts ir vienāds. Ja gadījumā persona nav maksājusi veselības apdrošināšanas nodokli, bet, jūtot saslimšanas draudus, nolemj iet uz poliklīniku (vai iedomājas par iespējamu saslimšanu nākotnē), tai jāsamaksā soda nauda un tad kārtīgi jāturpina maksāt nodokli kā visiem pārējiem nodokļa maksātājiem.
Protams, ir arī alternatīva - iespēja izmantot privāto klīniku medicīnas pakalpojumus.
Visa sākums – ģimenes ārsts
Lietuvas Nodokļu inspekcija atzīst, ka veselības aprūpes saistīšana ar nodokļu maksāšanu ir labs stimuls nodokļu maksāšanai. Tātad, ja esi maksājis veselības apdrošināšanas nodokli vai arī to ir samaksājusi valsts (t.i., visi nodokļu maksātāji), tad vari saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Kaut gan par „bezmaksas” pakalpojumiem pilnībā nevarētu runāt. Tomēr, ja ej pie daktera un neko aprūpes iestādē nemaksā, tad tā saucama par bezmaksas ārstēšanu.
Kā izskatās bezmaksas veselības aprūpe? Lietuvā tā ir šāda:
- par vizīti pie ģimenes ārsta nav jāmaksā,
- ja ģimenes ārsts nosūta pie kāda speciālista - arī šī vizīte ir par brīvu,
- ja personas veselība jau ir apdraudēta un var līdzēt ārstēšana vai operācija slimnīcā - arī par to nav jāmaksā.
Šajā bezmaksas ārstēšanas jeb, kā tagad saka, medicīnas pakalpojumu saņemšanas sistēmā arī ir problēmas.. Visa sākums ir ģimenes ārsts. Dažreiz, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, jāgaida pāris nedēļu. Bet pie speciālista nevar nokļūt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Pieraksts pie speciālista - arī pēc krietna laika. Plānveida operācija - pēc mēneša. Slimniekam gaidīšana nav patīkama, bet ja gribi ārstēties bez maksas, jābūt pacietīgam!
"Daļai Lietuvas iedzīvotāju ir valsts apmaksāta veselības apdrošināšana."
Ja ģimenes ārsts uzskata, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai analīzes, arī tas būs bez maksas (vai par nelielu samaksu), taču ja pacients papildu izmeklējumus vēlas pats, par to ir jāmaksā.
Ja neapmierina gaidīšana, vienmēr, protams, ir iespēja izvēlēties privātārstu, bet tad jau būs jāatver maciņš. Ar dažām privātām klīnikām Valsts slimokase ir noslēgusi līgumus par daļēju ārstniecisko pakalpojumu kompensēšanu.
Daļai slimnieku (slimību sarakstu apstiprina Veselības aprūpes ministrija) zāles kompensē valsts. Neapdrošinātajiem bez maksas pienākas tikai neatliekamā palīdzība.
No šā gada – jauns reģistrs
No 2012.gada Lietuvā Valsts slimokase, kas darbojas Veselības aprūpes ministrijas pārziņā, sākusi izmantot jaunu Veselības aprūpes apdrošināšanas apdrošināto reģistru, kas rāda precīzākus datus par apdrošinātajām personām. Jaunais reģistrs, kas saistīts ar citām 19 Lietuvas institūcijām un 6 valsts reģistriem, ļauj uzkrāt un sistematizēt informāciju par apdrošinātajām personām. Ieviešot jauno sistēmu, atklāts 170 tūkstoši spēkā neesošu reģistrāciju.
„Rezultātu jau sajutām uzreiz, tikko sistēmu ieviesām. Piemēram, personas, kas izbraukušas no Lietuvas un dzīvesvietas maiņu deklarējušas likumā noteiktā kārtībā, zaudē apdrošināto statusu un nepiedalās obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā, kā arī nevar tikt iekļautas apdrošināto uzskaitē. Veselības aprūpes iestādēs tika svītrots 170 tūkstoši vairs neesošu reģistrāciju, un tas savukārt ļauj ietaupīt miljonus Obligātā veselības apdrošināšanas fonda līdzekļus,” 2012.gada 17.februārī paziņoja Valsts slimokases Apdrošināto uzskaites nodaļas vadītāja Natālija Jelenskiene.
"Jaunais reģistrs, kas saistīts ar citām 19 Lietuvas institūcijām un 6 valsts reģistriem, ļauj uzkrāt un sistematizēt informāciju par apdrošinātajām personām."
Uzreiz gan jāpiebilst, ka par apdrošināto skaita samazināšanos priecājas nebūt ne visi. Piemēram, poliklīnikās samazinoties apdrošināto skaitam, samazinās finansējums no Slimokases. Un, ja samazinās pie ģimenes ārsta reģistrētais apdrošināto skaits, – samazinās arī ārsta alga.
Reģistrs palīdzēs likvidēt neesošus apdrošinātos. Bet kādi pasākumi varētu likvidēt ārstniecības iestādēs joprojām dzīvo „pateicības aplokšņu” sistēmu? Par to tiek runāts daudz, visi par to zina, dažs arī piedalās šajā spēlē. Varbūt „pateicību” varētu iemaksāt slimnīcas kasē, kura no tās ieturētu komisiju, un tad ne „aploksnes” devējs, ne ņēmējs nejustos neērti.
