Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā daudzas biedrības un nodibinājumi darbojas sociālajā jomā.
FOTO: Ansis Starks, A.F.I
Kā liecina "Lursoft" dati, šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 12 000 biedrību un nodibinājumu, kas visā valstī darbojas visdažādākajās jomās, piemēram, interešu pārstāvniecībā, sociālā palīdzībā, kā arī cilvēktiesību, vides, dzīvnieku, pacientu aizsardzībā.
Nevalstisko organizāciju veidi
Latvijā ir divi nevalstisko organizāciju veidi – biedrības un nodibinājumi. Pēc Tieslietu ministrijas skaidrojuma, biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata.
Pirms pieteikuma par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā dibinātājiem ir jāveic šādas darbības:
Valsts nodeva par biedrības reģistrāciju ir 8 lati. Nodeva nav jāmaksā, ja biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes, ja biedrības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana.
Savukārt nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu.
Turklāt ne vienā, ne otrā gadījumā mērķis nav peļņas gūšana. Pēc pārveidošanas biedrības var saglabāt iepriekšējo organizācijas nosaukumu, ja vien tajā nav ietverti vārdi "nodibinājums" vai "fonds". Turpretim nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "fonds" vai "nodibinājums".
Nodibinājumu dibina uz viena vai vairāku dibinātāju rakstiska lēmuma pamata. Pirms pieteikuma par nodibinājuma ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā dibinātājiem jāveic šādas darbības:
Nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu līdz ar tā ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Nodibinājuma reģistrāciju veic LR Uzņēmumu reģistrs.
Kas un kā var dibināt NVO
Saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" NVO
var dibināt 10 vai vairākas 18 gadu vecumu sasniegušas personas, un par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.
Izšķir nosaukumus - sabiedriskās organizācijas un fondi. Likumā nav noteikts par brīvprātīgā darba veikšanu organizācijās, kā arī nav noteikta organizatoriskā struktūra, bet kā lēmējinstitūcija tiek atpazīta valde.
Minētais likums regulē politisko organizāciju un arī sporta organizāciju darbību.
Savukārt Biedrību un nodibinājumu likumā minēti šādi nosacījumi:
Šis likums neregulē politisko, sporta organizāciju darbību.
Sociālais atbalsts un uzņēmēju intereses
Kaut arī nevalstiskā sektora aktivitātēs ik gadu piedalās arvien vairāk iedzīvotāju, pētījumi liecina, ka šajā ziņā tomēr esam ļoti kūtri: sabiedriskajās organizācijās iesaistās vien aptuveni 20% iedzīvotāju.
Ruta Šenkevica, Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra vadītāja, atzīst, ka aktivitāte noteikti palielinās. "Sabiedrība pašorganizējas, jo saskata problēmas risinājumu tikai kopīgā un apzinātā rīcībā. Pašlaik veidojas jaunas organizācijas, kas vēlas risināt sociālas problēmas un pārstāvēt mazo un mikrouzņēmēju intereses. Tiek dibinātas organizācijas, kuras, īstenojot savus projektus, var nodrošināt darba vietas vismaz vienam līdz trim darbiniekiem. Tas uzskatāms par labu rādītāju, jo tiek atrisinātas ne tikai sabiedrības, bet arī individuālās vajadzības."
Statistika liecina, ka Latvijā daudzas biedrības un nodibinājumi darbojas sociālajā jomā. Ievērojamam Latvijas iedzīvotāju skaitam, kas pašlaik nonākuši saspringtā finansiālā situācijā, NVO sniedz psiholoģisko palīdzību, elementāru veselības aprūpi, zupas virtuves, patversmes, bērnu dienas centru un citus pakalpojumus.
"Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 12 000 biedrību un nodibinājumu, kas visā valstī darbojas visdažādākajās jomās."
Nesen izveidotās organizācijas nodarbojas ar pakalpojumu nodrošināšanu pārtikas paku dalīšanai trūcīgajiem (piemēram, "Dzīvības maize", "Kristiešu centrs", dienas centrs bērniem ar īpašām vajadzībām "Cimdiņš"). Ļoti labs piemērs ir alternatīvās aprūpes centra "Žēlsirdības māja" iniciatīva - martā ir atvērta kafejnīca "Dižrausis", kurā tiek nodarbināti jaunieši no bērnunamiem un kuriem ir garīga atpalicība.
Pateicoties Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra aktivitātei, 24 Ventspils sociālās jomas organizācijas ir parakstījušas nodomu protokolu par vienotu darbību sociālo problēmu samazināšanā, esošo sociālo pakalpojumu, palīdzības un atbalsta pasākumu attīstībā un jaunu pasākumu vai pakalpojumu izveidē Ventspils pilsētā un novadā. Savukārt piecas uzņēmēju interešu aizstāvības organizācijas aprīlī ir parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību ar mērķi veicināt pozitīvas uzņēmējdarbības vides attīstību Ventspilī un novadā. Pašlaik sabiedriskās organizācijas top arī citos sektoros, piemēram, dažādi sporta klubi, radošās darbnīcas.
Runājot par finansējuma iegūšanu, R. Šenkevica skaidro, ka svarīgs
finansējuma iegūšanas priekšnoteikums ikdienas darbībai un projektu īstenošanai,
pirmkārt, ir regulāras un nepārtrauktas aktivitātes, otrkārt, spēja sadarboties
un saskatīt citā, radniecīgā organizācijā partneri, nevis konkurentu. "Tiesa,
lai spētu mērķtiecīgi sadarboties, vēl daudz jāmācās. Joprojām galvenie finanšu
avoti ir projekti (programmas Latvijā un ārpus Latvijas gan no publiskajiem, gan
privātajiem fondiem), ziedojumi, pašvaldību mērķdotācijas, saimnieciskā
darbība."
Ideja, kas interesē daudzus
Tieši tā var raksturot interneta vietni www.labdaribasfaktors.lv, par kuru ir interese ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Viena no idejas autorēm Ilze Šēfere skaidro: "Mēs vēlējāmies radīt vienotu platformu, kurā apkopotas visas labdarības iniciatīvas, un cilvēks, kas vēlas ziedot naudu, mantas vai savas zināšanas, tur atrastu sev piemērotāko. Doma bija radīt tādu kā labdarības iniciatīvu katalogu, kurā ziedojumi tūlīt un nepastarpināti nonāk konkrētā lūdzēju kontā. Labdarības organizācijas platformai katrs interesents pievienojas pašrocīgi un var ievietot vairākus palīdzības lūgumus.
Veidojot "Labdarības Faktoru’’, mērķis bija radīt vietni, kur cilvēks, kurš vēlas ziedot, izmantojot mūsdienu komunikāciju tehnoloģijas, to var izdarīt sev ērtā veidā. Savukārt pēc tam, kad ziedojums veikts, redzēt, kas par to izdarīts. Tādēļ portāls darbojas pēc fotostāstu principa. Piemēram, ikviens var pārliecināties, ko nozīmē nabadzība, par kuru runā 10 bērnu ģimene, kā dzīvo paralizēts jaunietis, kura vienīgā saziņa ar ārpasauli ir dators."
"Esam ļoti kūtri: Latvijā sabiedriskajās organizācijās iesaistās vien aptuveni 20% iedzīvotāju."
I. Šēfere stāsta, ka portāls veidots aptuveni divarpus gadus. "Darbs pie tā vēl turpinās, jo, uzklausot ieteikumus no ziedotājiem un labdarības organizācijām, sapratām, ka jāuzlabo portāla vizuālais ietvars. Tādēļ ceram tuvākā mēneša laikā ikvienam piedāvāt jau jauno versiju. Grūtības sagādāja piemērotas norēķinu sistēmas izvēle, jo portāls nav naudas administrētājs. Ziedojumi nepastarpināti nonāk labdarības organizāciju kontos, tāpēc bija svarīgi rast iespēju ziedotājiem ziedot ar debetkartēm un kredītkartēm. Šo jautājumu veiksmīgi atrisinājām, pieslēdzot starptautisko norēķinu sistēmu PayPal.
Portāls tapa uz brīvprātības principa, ieguldot veidotāju komandas privātos līdzekļus, laiku, zināšanas, un tā lietošana ikvienam ir pilnīgi par brīvu. Lai uzturētu portālu, darbojamies pēc sociālas uzņēmējdarbības principiem, piesaistot sociāli atbildīgus reklāmdevējus un portāla atbalstītājus. Ir pozitīvi, ka labdarība interesē daudzus cilvēkus un Latvijas iedzīvotāji ir atsaucīgi pret tiem, kuriem klājas grūtāk. Tādēļ mums ir svarīgi sniegt iespēju cilvēkam ziedot ne tikai naudu, bet arī mantas, jo iespējams, ka finansiālā situācija arī pašam labdarim ir sarežģīta. Tādēļ prieks, ka cilvēki var atrast, kur ziedot būvmateriālus, dziju, mēbeles – praktiskas lietas, kuras pašiem nav nepieciešamas, ir vēl lietojamas, bet kādam citam – ļoti vajadzīgas."
Sabiedrisko organizāciju skaits palielinās
Pēc uzņēmuma reģistra datiem, katru nedēļu Latvijā tiek dibinātas no 20 līdz 40 nevalstisko organizāciju. Tas ir ievērojams rādītājs, salīdzinot ar situāciju pirms trim četriem gadiem. Pēdējos mēnešos vairāk tiek dibinātas organizācijas, kas saistītas ar kultūras un sporta aktivitātēm.
Rasma Pīpiķe, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA)
direktore, uzsver vairākus ieguvumus, ko sniedz nevalstiskā sektora aktivitātes.
"NVO ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas
pastāv līdzās valsts un biznesa sektoriem. Latvijas Pilsoniskā alianse dibināta
2004. gadā un ir neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija – biedrība, kuras
mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas
nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību
un nodibinājumu darbībai.
eLPA aktīvi darbojas kā NVO sektora
interešu aizstāve, sekojot līdzi lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldē,
piedaloties valsts sekretāru sanāksmēs un dažādās darba grupās, kā arī aicinot
Latvijas NVO aktīvi līdzdarboties un aizstāvēt savas intereses. eLPA apvieno
123 biedrus - NVO sektorā aktīvas juridiskas organizācijas un
privātpersonas. Juridiskās personas ir platformas (19,5%), nacionāla (26,8%),
reģionāla (1,9%), vietēja (37,8%) līmeņa biedrības un nodibinājumi, kas apvieno
vairāk nekā 28 000 sabiedriski aktīvu cilvēku."
"Sabiedrība pašorganizējas, jo saskata problēmas risinājumu tikai kopīgā un apzinātā rīcībā."
R. Pīpiķe atzīst: "Tas ir labi, ka sabiedrisko organizāciju skaits palielinās. Ceru, ka to dibināšana nav saistīta ar šaurām uzņēmēju interesēm, bet gan lielākas sabiedrības daļas vajadzībām. Uzskatu, ka Latvijā pietrūkst organizāciju, kas pārstāv plašākas intereses, piemēram, sociālajos jautājumos, veselības un dabas aizsardzībā. Liela nozīme ir reģionālo NVO atbalsta centru aktivitātēm, sniegtajām konsultācijām, semināriem un informācijai, jaunu projektu atbalstam, pieredzes apmaiņai un pozitīvo piemēru popularizēšanai."
Jaunākais eLPA projekts ir "Tilts 2011". Ir izveidota "Ceļa karte", kuras mērķis ir palīdzēt Rīgas domei un Rīgas pilsētas nevalstiskajām organizācijām sadarboties kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk, nodrošinot, ka pašvaldība pieņem lēmumus, kuri balstīti, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un nodrošinot, ka dažādu sabiedrības grupu pārstāvji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā.
Ar "Ceļa karti" tiks panākts, ka iedzīvotāji kļūst aktīvi savas dzīvesvides attīstīšanā un pilnveidošanā un gan pašvaldība, gan nevalstiskās organizācijas uzņemsies atbildību par iedzīvotāju iesaistīšanu, uzskata R. Pīpiķe.
NVO jaunie izaicinājumi
NVO darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu. Visbiežāk NVO rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt personībām. Savukārt jauniešiem, iesaistoties brīvprātīgo darbā, NVO dod iespēju iegūt pirmo darba pieredzi. Daudzas NVO piedalās valsts pārvaldes darbā, sniedzot savu viedokli par politikas dokumentiem un to ietekmi uz noteiktu sabiedrības daļu. Piemēram, Vides konsultatīvā padomē piedalās 20 organizāciju; Lauksaimnieku sadarbības padomē – 10 organizāciju, bet Finanšu ministrijas darba grupās – aptuveni 10 organizāciju.
"Viens no nevalstiskā sektora darbību bremzējošiem faktoriem ir valsts politikas neparedzamība. Piemēram, NVO, kas daudzus gadus bija Tieslietu ministrijas pārziņā, tagad atrodas Kultūras ministrijas paspārnē, kur svarīgākais virziens ir integrācijas politika. Tas, ka NVO sektors "klejo" no ministrijas uz ministriju ir skumji, jo no šīm pārmaiņām čiks vien iznācis. Vienmēr esam teikuši, ka nav jāveido divi virzieni – integrācija un pilsoniskā sabiedrība. Tie abi ir jāliek kopā," uzsver R. Pīpiķe.
Otrā problēma – finansējuma pieejamība. NVO krīze skāra 2004. gadā, kad Latvija iestājās ES un nebija izveidoti avoti, kas atbalsta organizācijas. Pamazām šie avoti tika radīti, bet jau 2008. gadā samazināti: valsts programmā par 220 tūkstošiem, līdzfinansējuma programmā par 60 tūkstošiem latu.
"Ja Latvijas valsts nav varējusi izveidot kanālus nevalstiskā sektora atbalstam, tad nav adekvāti likt šķēršļus starptautiski sniegtai palīdzībai. Ir EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, un Šveices instrumenti, bet to apjoms ir par mazu, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvu projektu īstenošanu," situāciju raksturo R. Pīpiķe.
Runājot arī par NVO atdevi Latvijas valsts budžetam, viņa min, ka gada pārskati liecina, piemēram, tikai desmit organizācijas nomaksājušas nodokļos aptuveni vienu miljonu latu. NVO lielākoties piesaista starptautisko finanšu resursus, un Latvijas valsts finansējuma īpatsvars ir visai niecīgs. Tātad NVO ir ne tikai atbalsts cilvēku nodarbinātībā, bet arī ienes ievērojamu papildinājumu valsts budžetam. "Normatīvo aktu bāze, kas regulē NVO darbību, ir sakārtota," atzīst R. Pīpiķe. "Organizācijas nereti gan sastopas ar pārspīlētu valsts iestāžu birokrātiju. Otra problēma – no valsts puses ir jūtama divkosība. Valsts lepojas, ka tik daudzās darba grupās ir pārstāvēts NVO viedoklis, bet to neinteresē, ar kādiem resursiem un kā tas tiek panākts. Ir vērojama formāla attieksme. Bieži vien NVO rīcībā nav laika un cilvēku resursu, kas savā brīvajā laikā varētu pavadīt garas stundas ministriju darba grupās, analizēt sarežģītus politikas dokumentus un sniegt atzinumus. Tāpēc sabiedrisko organizāciju pārstāvji dažkārt atsakās no līdzdalības šajās sapulcēs. Protams, ka ministrijas tas neapmierina, jo likums paredz NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tā veidojas savdabīgs apburtais loks. Lai NVO varētu kvalitatīvi iesaistīties, sniegt kompetentus atzinumus, finansējums ir jānodrošina."
