Vieglais ceļš uz e-vidi var sākties bibliotēkā

Apraksts ir balstīts uz praktisku pieredzi konkrētā teritorijā - kopš februāra iegūt e-parakstu iespējams arī trijās Jelgavas bibliotēkās.  Nepilnu divu mēnešu laikā Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) un divās tās filiālēs – Miezītes un Pārlielupes bibliotēkā – e-parakstu kopumā ieguvuši 45 iedzīvotāji. Galvenokārt tie ir valsts un pašvaldību darbinieki, grāmatveži, uzņēmēji – cilvēki, kuriem tas nepieciešams ikdienas darbā, stāsta JZB vadītāja Aija Nadziņa, spriežot, ka galvenais iemesls, kāpēc e-paraksts iedzīvotāju vidū vēl nav ieguvis popularitāti, ir informācijas trūkums par priekšrocībām, ko tas sniedz.

 "Jāņem arī vērā, ka mūsu sabiedrība psiholoģiski tomēr vēl nav gatava pieņemt šādu risinājumu, jo ar roku parakstīts dokuments viņiem sniedz lielāku drošības izjūtu," papildina Miezītes bibliotēkas vadītāja Jolanta Treigute, gan piebilstot, ka plašāka e-paraksta izmantošana ir tikai laika jautājums, jo e-iespējas kļūst aizvien daudzveidīgākas, e-pakalpojumu lietošana – populārāka un ierastāka.

Nevis samaksā, bet iemāca samaksāt

Izglītošana informācijas tehnoloģijās nu jau kļuvusi arī par bibliotēku ikdienu. Pārlielupes bibliotēkas vadītāja Veneranda Godmane stāsta, ka ikdienas darbā itin bieži nākas saskarties ar situāciju, kad apmeklētājs bibliotekāram noliek uz galda savus rēķinus un saka: "Lūdzu, nomaksājiet tos manā internetbankā!" "Taču tā vis nenotiek – ja reiz cilvēks vēlas rēķinus apmaksāt internetā, tad tas pašam arī jādara, savukārt mēs varam iemācīt, kā tas darāms, tāpat kā izglītot par citām e-iespējām," skaidro bibliotekāre.

Un Jelgavā šādas apmācības guvušas lielu iedzīvotāju atsaucību. Galvenokārt tās paredzētas gados vecākiem cilvēkiem, kuriem iepriekš nav nācies strādāt ar datoru un internetu. Pārlielupes bibliotēkā atbilstoši iespējām tiek veidotas nelielas grupiņas – pa trim četriem cilvēkiem. Miezītes bibliotēkā cilvēki tiek apmācīti individuāli, savukārt JZB šim mērķim izveidota pat īpaša mācību klase, un vairākās nodarbībās tiekas astoņu desmit interesentu liela grupa, lai apgūtu interneta lietošanas pamatprasmes. Pagājušajā gadā šādi apmācīti 75 seniori kopumā astoņās grupās.

Bibliotekāri ir vienisprātis, ka dara patiesi svētīgu darbu, jo bieži vien pieaugušajiem, kuri nemāk rīkoties ar datoru, mājās ir bērni, mazbērni, kas to varētu iemācīt, taču jaunajiem nereti trūkst pacietības, pieaugušie baidās no datora, kaunas par savu nedrošību, taču te, bibliotēkā, viņi jūtas daudz brīvāk, jo zina, ka par viņiem neviens nesmiesies, nedusmosies pat tad, ja kādu konkrētu lietu nāksies skaidrot kaut piecas reizes. "Lietot internetu esam iemācījuši astoņdesmit gadus vecai kundzei!" iedrošina Pārlielupes bibliotēkas vadītāja V. Godmane.

E-paraksts daudziem ir "tumša bilde"

Kā elektroniski var pieteikties pie ārsta, kā var uzzināt sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku, nomaksāt rēķinus, izveidot e-pastu un atrast nepieciešamo informāciju – tās ir prasmes, ko cilvēki vēlas apgūt visbiežāk. Par šiem jautājumiem arī bibliotekāriem ikdienā apmeklētājus nākas konsultēt visvairāk. Pēdējā laikā iezīmējas vēl kāda tendence - daudzi vēlas saziņai lietot skaipu.

"Skaidrojums ir pavisam vienkāršs – tas pirmām kārtām nepieciešams, lai varētu sazināties ar bērniem, mazbērniem, kas darba gaitās devušies uz ārzemēm," zina teikt V. Godmane.

Uzrunātie datoru lietotāji bibliotēkās apliecina, ka internets viņiem visbiežāk nepieciešams, lai pārbaudītu e-pastu, pārskatītu darba sludinājumus, "pasēdētu" "draugiem.lv", uzzinātu nepieciešamo informāciju. "Interneta pieslēguma mājās man nav, jo esmu bez darba, tāpēc to nevaru atļauties. Tieši tādēļ nāku uz bibliotēku. Ja kaut ko vajag steidzami, man mobilajā telefonā ir internets, taču bibliotēkā netraucēti varu pārskatīt darba sludinājumus – internetā piedāvājums ir krietni lielāks, līdz ar to arī iespējas atrast darbu plašākas," stāsta Romāns Fedins, kurš parasti apmeklē arī portālu "draugiem.lv" – nekam citam internets viņam neesot vajadzīgs, jo rēķinus apmaksā pastā.

"Ja var izdarīt elektroniski, kāpēc šo priekšrocību neizmantot?"

"Kaut arī internetu izmantoju jau daudzus gadus, īstas ticības, ka e-vide ir droša, man nav, tāpēc visu, kas saistīts ar naudu, cenšos nokārtot klātienē, nevis virtuāli," piebilst bibliotēkas apmeklētājs. Līdzīgu viedokli pauž arī citi, norādot, ka visbiežāk izmanto ierastākos e-pakalpojumus – līdztekus jau minētajiem arī iegādājas lidmašīnas biļetes, iepērkas interneta veikalos. Par plašo citu e-pakalpojumu klāstu viņi ir dzirdējuši, taču līdz šim nav bijusi nepieciešamība tos izmantot, jo visu var izdarīt arī klātienē. "Tas vienkārši ir ieradums, ko nemaz tik viegli nav mainīt. Ja kaut kādu iemeslu dēļ es nevarētu, piemēram, klātienē deklarēt dzīvesvietu, protams, ka meklētu iespējas, kā to izdarīt internetā," spriež jelgavnieks Gatis Briedis.

Taujāti par e-parakstu, bibliotēkās uzrunātie cilvēki neslēpj, ka līdz šim pēc tā nav bijusi nepieciešamība, dzirdējuši par to gan ir, bet nav iedziļinājušies. "Manā paziņu lokā tikai vienam cilvēkam ir e-paraksts", "Par e-parakstu neko nevaru komentēt, jo man tā ir "tumša bilde"", "Dzirdējusi par tādu esmu, bet, kā to reāli pielietot, nezinu. Ja dzīve piespiedīs, gan jau arī man tādu nāksies izmantot", "To taču var dabūt tikai valsts ierēdņi" – tā, taujāti par e-parakstu, atbild Jelgavas bibliotēkās sastaptie. Viņuprāt, informācija par e-parakstu ir bijusi ļoti skopa  – ja par to informētu kampaņveidīgi, visticamāk, arī tā lietotāju skaits palielinātos.

"Saskaitās" internetā

Arī Jelgavas bibliotēkās atzīst, ka līdz šim nevienu nav nācies konsultēt par e-paraksta izmantošanu – acīmredzot tiem, kam tas nepieciešams ikdienas darbā, par e-parakstu un tā lietošanu ir izpratne, taču "līdz šim neviens nav prasījis, lai izskaidrojam, kas tas ir un kā e-paraksts darbojas, jo cilvēki, kas vēlas to iegūt, nāk mērķtiecīgi". Arī ikdienā neesot manīts, ka kāds e-parakstu izmanto bibliotēkā – visticamāk, šiem cilvēkiem internets pieejams darbavietā vai mājās.

Pavisam nesen e-parakstu ieguvusi arī Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja. "Gan jāatzīst – izveidojusi to esmu, bet lietojusi vēl ne, tāpēc, visticamāk, bez palīdzības vismaz pirmajā reizē neiztikšu. Kad uzzināju, ka tagad e-parakstu ir vienkārši pasūtīt un ērti lietot, Miezītes bibliotēkā to nokārtoju arī sev, jo ikdienā nākas strādāt ar projektiem – līdz šim dokumentus parakstīju ar roku un tad sūtīju pa pastu, bet, ja tagad to visu es varu izdarīt elektroniski, kāpēc man šo priekšrocību neizmantot? Galu galā aizvien vairāk lietu var nokārtot e-vidē – arī Pensionāru biedrības gada pārskatu pirmo reizi nodevām e-sistēmā!" ar e-paraksta likšanu lietā palepojas M. Kolneja.

E-paraksta iegūšana viņai sakrita ar laiku, kad tautas skaitīšanas anketas varēja aizpildīt internetā, un, padzirdējusi, ka to var izdarīt, arī izmantojot e-parakstu, nolēmusi izmēģināt. "Vairākas reizes pamēģināju reģistrēties, taču – nesekmīgi, tāpēc anketu aizpildīju caur internetbanku. Vai tāpēc es biju vīlusies e-parakstā? Protams, nē! Par e-paraksta atvēršanu samaksāju 29 santīmus – tas nav dārgi, teiksim, noziedoju vienu maizes kukulīti –, taču esmu pārliecināta, ka e-parakstu tomēr sākšu izmantot ikdienas darbā," saka biedrības vadītāja.

"Visbiežāk datoru bibliotēkās izmanto skolēni, nestrādājoši cilvēki un pensionāri."

Bibliotēkās skaidro, ka tautas skaitīšanas internetā laikā bijuši vairāki šādi gadījumi, kad izrādījās – ar bibliotēkā izsniegto e-parakstu "saskaitīties" nav iespējams, un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kas ir e-paraksta projekta izstrādātājs, apstiprināts, ka "saskaitīties" ar šo e-parakstu nevar, to var izdarīt tad, ja ir viedkarte.  

Taču to, ka aizvien vairāk iedzīvotāju novērtē e-iespējas, tautas skaitīšana gan apliecinājusi. Piemēram, Miezītes bibliotēkā katru dienu bija ap 20 cilvēku, kas vēlējās aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā, Pārlielupes bibliotēkā šim mērķim tika organizēta īpaša nodarbība senioriem e-nedēļas laikā un bibliotekāriem nācās konsultēt, palīdzēt aizpildīt anketas, precizēt neskaidros jautājumus.

Interese par attālinātajiem pakalpojumiem

"Mums ir seši stacionārie datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu un viens e-kiosks, ko var izmantot apmeklētāji. Lai šo pakalpojumu varētu saņemt visi gribētāji, viens cilvēks datoru drīkst izmantot ne ilgāk kā stundu dienā, turklāt šim pakalpojumam iepriekš iespējams pierakstīties. Tādējādi dienā Pārlielupes bibliotēkā datoru izmanto ap 50 iedzīvotāju," stāsta vadītāja. Visbiežāk datoru bibliotēkās izmanto skolēni, nestrādājoši cilvēki un pensionāri.

Taču pēdējā laikā iezīmējas tendence, ka bezmaksas internets bibliotēkā saistošs ir krietni vairāk iedzīvotājiem nekā divus trīs gadus iepriekš, un skaidrojums ir vienkāršs: cilvēki izrēķinājuši, ka interneta pieslēgums mājās, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, izmaksā pārāk dārgi, tāpēc no tā atsakās. Tādēļ interneta lietotāju skaits bibliotēkās aug. "Tas ir tāpat kā ar periodiskajiem izdevumiem – lai tos abonētu, cilvēkam nav naudas, taču viņš, piemēram, reizi divas nedēļā atnāk pie mums un izlasa tos. Tā ir arī ar internetu – ja tas nav nepieciešams diendienā vai ir pieejams darbavietā, var atnākt uz bibliotēku, lai nomaksātu rēķinus, pārbaudītu e-pastu, atrastu nepieciešamo informāciju," skaidro bibliotēkās, norādot, ka e-iespējas, ko viņi izmanto, ir pašu ziņā – bibliotēku darbinieki tikai konsultē, ja apmeklētājam nav skaidrs, kā vienu vai otru lietu izdarīt.   

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas elektronisko pakalpojumu statistika par 2010. gadu liecina, ka JZB mājaslapu www.jzb.lv pērn vidēji dienā izmantojuši 438 unikālie apmeklētāji; e-uzziņas sniegtas 117 reizes; bibliotēkā pieejamos datorus izmantojuši kopumā 16 687 reģistrētie lietotāji, bet tur pieejamo e-kiosku – 3025. "Pēdējo gadu laikā bibliotēkas virtuālo apmeklējumu skaits būtiski audzis, palielinājies arī bibliotēkas kopkataloga autorizēto lietotāju skaits, un tas liecina, ka attālinātie pakalpojumi kļūst arvien aktuālāki un to kvalitatīvai sniegšanai jāpievērš lielāka uzmanība," vērtē A. Nadziņa, piebilstot, ka e-pakalpojumi iemanto aizvien lielāku iedzīvotāju uzticību un gūst lielāku popularitāti.