Ministrija skaidro augstākās izglītības reformu gaitu

"Reformas augstākajā izglītībā, paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī novēršot valsts apmaksāto programmu dublēšanos, ir nepieciešamas valsts konkurētspējas kāpināšanai," uzsver Ministru prezidents. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, tiekoties ar Latvijas Rektoru padomi (LRP), norāda: "Konkurētspējas priekšrocība nevar būt lēts, bet gan izglītots darbaspēks, kas rada augstas pievienotās vērtības īpatsvara produktus un pakalpojumus tautsaimniecībā."

"Reformas augstākajā izglītībā nenotiek haotiski," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, "ir reformu īstenošanas plāns, atbilstoši kuram ministrija strādā." Saskaņā ar "Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012. gadam" 2011. gadā augstākajā izglītībā ir noteikti četri galvenie mērķi:

• studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana,
• augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana,
• augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana,
• augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana

Lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, starptautisko konkurētspēju, resursu konsolidāciju un sasaisti ar darba tirgu, viens no nozīmīgākajiem pasākumiem strukturālo reformu kontekstā ir studiju programmu izvērtēšana. Ministrija skaidro, ka tuvākajā laikā tā tiks uzsākta par ES struktūrfondu līdzekļiem. 2010. gada novembrī ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana" (1. kārta). Projekta īstenotājs ir Augstākās izglītības padome, un 1. martā projekts ir iesniegts apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Patlaban visās Latvijas augstskolās tiek īstenotas aptuveni 960 studiju programmas. Pēc to starptautiskas izvērtēšanas programmu skaits varētu samazināties par vienu trešdaļu jeb aptuveni 300 studiju programmām, par ministrijas plānotajām darbībām stāsta IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde. Šobrīd, atņemot studiju programmas īstenošanai izsniegto licenci, valstī jau ir slēgtas vairāk nekā 10 studiju programmas.

G. Rēvalde skaidro, ka ministrijas piesaistītie eksperti nevērtēs atsevišķas studiju programmas, bet gan studiju virzienus. Piemēram, viena ekspertu grupa izvērtēs komunikāciju zinātņu virziena studiju programmas visās Latvijas augstskolās. Vērtēšanā iegūtie rezultāti būs par pamatu jaunas augstskolu akreditācijas sistēmas izveidei, lai nākotnē akreditētu nevis studiju programmas, bet studiju virzienus.

Vērtēšanas komisija iesniegs rezultātus akreditācijas komisijai, kura lems par konkrēta studiju virziena saglabāšanu vai slēgšanu. IZM ir aprēķinājusi, ka studiju programmas varētu sadalīt aptuveni 30 studiju virzienos, kuri nākotnē veidotu patlaban tik sadrumstalotās akadēmisko grādu sistēmas pamatu.

"Pirmie studiju programmu izvērtēšanas rezultāti būs zināmi jau vasaras sākumā un tiks ņemti vērā, veidojot 2012. gada valsts budžetu"

Izglītības ministrs R. Broks  

Papildus kvalitātes un resursu pietiekamības kritērijiem pirmo reizi tiks izvērtēta studiju programmas ilgtspēja – prognozējamais studentu skaits turpmākajiem trim gadiem, mācībspēku skaits un studiju virziena vieta augstskolas stratēģijā. Ja studentu skaits samazināsies (demogrāfiskie dati apliecina šādu tendenci), augstskolai jārēķinās, ka neperspektīvā studiju programma būs jāslēdz, teic G. Rēvalde.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks apliecina, ka pirmie studiju programmu izvērtēšanas rezultāti būs zināmi jau vasaras sākumā un tiks ņemti vērā, veidojot 2012. gada valsts budžetu. Ministrs skaidro, ka programmu izvērtēšanas pirmajai kārtai paredzētais miljons latu tiks tērēts ievērojamā studiju programmu skaita (960!) iepazīšanai un analīzei. Programmu izvērtēšanas komisijā strādās nozaru, darba devēju pārstāvji un augstākās izglītības eksperti no Latvijas un ārvalstīm.

Rezultātā tiks noteikta konkrētās studiju programmas kvalitāte, kā arī tas, vai tā nedublējas viena plānošanas reģiona divās augstskolās (piemēram, Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Augstskolā), kura no programmām ir ilgtspējīgāka un kurai ir piesaistīti lielāki resursi. Tās programmas, kuru kvalitāte neatbildīs izvirzītajiem kritērijiem, nesaņems finansējumu valsts budžeta vietām, bet zemas kvalitātes studiju programmas vispār tiks slēgtas.

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzskata, ka studiju programmu izvērtēšanas rezultātā augstskolas būs spiestas vai nu steidzami uzlabot konkrēto programmu kvalitāti, vai arī samierināties ar to, ka daži studiju virzieni augstskolās izzudīs. Viņš pieļauj – lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus, viena reģiona augstskolas veidos kopīgas studiju programmas, kas jau arī tiek darīts.

Augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana

Studiju programmu starptautiskās izvērtēšanas projekta ietvaros (2. kārta) augstskolas par Eiropas līdzekļiem izstrādās programmas ES valodās, kā arī sniegs atbalstu pasniedzējiem viņu tiešo darba pienākumu veikšanai. Strādājot pie augstākās izglītības eksportspējas nostiprināšanas, ministrijas darbs jau vainagojies panākumiem, proti, ir noslēgts diplomu atzīšanas līgums ar Ķīnas Tautas Republiku, bet ar šā gada janvāri Latvija iekļauta Azerbaidžānas Valsts prezidenta stipendiju sarakstā, kas dod iespēju Azerbaidžānas studentiem studēt Latvijā, saņemot stipendiju no Prezidenta fonda.

"Augstākās izglītības eksportspēja un tās rādītāji pakāpeniski pieaug, un tas ir apliecinājums Latvijas augstākās izglītības kvalitātei," uzsver ministrs. "Šobrīd Latvijā studējošie ārvalstu studenti dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā – vismaz 4 miljonus latu gadā." Proti, ārvalstniekam uzturoties Latvijā un par uzturēšanos tērējot tikai pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem aprēķinātos iztikas minimuma patēriņa groza izdevumus (2011. gada janvārī – 171 lats mēnesī), viens studējošais gada laikā Latvijā kā minimums tērē 2052 latus.

Neraugoties uz to, ka kopējais studējošo skaits samazinās (šajā studiju gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas samazinājies par 8%), Latvijas augstskolās un koledžās studē 1949 ārvalstu studenti no 62 pasaules valstīm, kas ir par 234 studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pēdējo triju gadu laikā dubultojies ar ārvalstu augstskolām noslēgto sadarbības līgumu skaits. 2010./2011. akadēmiskajā gadā augstskolas noslēgušas 1300 starptautiskos līgumus par līdzdalību starptautiskajās programmās un projektos. Vislielākais ārvalstu studentu skaits šajā mācību gadā ir no Krievijas (358 studenti jeb 18% no kopējā ārvalstu studentu skaita), Lietuvas (231; 12%), Ukrainas (215; 11%), Vācijas (152; 8%), Gruzijas (96; 5%).

"Latvijas augstskolās un koledžās studē 1949 ārvalstu studenti no 62 pasaules valstīm."

2010./2011. akadēmiskajā gadā 53% no kopējā ārvalstu studentu skaita studiju valoda ir angļu valoda (tie ir vairāk kā 1000 valsts augstskolu ārvalstu studenti); privātajās augstskolās un koledžās studē 920 ārvalstnieki (47% no kopējā studentu skaita), kuru studiju valoda ir krievu valoda. Studenti no ES valstīm ir ap 45% no kopējā ārvalstu studentu skaita, un to īpatsvars pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Vispopulārākās ārvalstu studentu vidū ir medicīnas, inženierzinātņu un sociālo zinātņu studiju programmas.

Ministrija informē, ka, nodrošinot augstākās izglītības eksportspēju, maijā sāks darboties mājaslapa, kas palīdzēs potenciālajiem ārvalstu studentiem gūt informāciju par studiju iespējām Latvijā.

Augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību

Rektoru padomes priekšsēdētājs A. Barševskis ir gandarīts par to, ka patlaban ir uzlabojies dialogs gan ar ministriju, gan sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Šī sadarbība turpināsies, un puses meklēs atbalstu augstākās izglītības sistēmas sakārtošanai ieinteresēto iestāžu un organizāciju vidū.

"Cilvēks ar augstāko izglītību pats par sevi ir vērtība, un valstij ir jāsniedz iespēja studēt jebkuram cilvēkam, kurš to vēlas"

LRP priekšsēdētājs A. Barševskis  

Vienlaikus RP priekšsēdētājs A. Barševskis norāda, ka laikā, kad augstskolas nevar saņemt no atbildīgajiem tautsaimniecības politikas veidotājiem pamatotas prognozes, kuros virzienos Latvijas tautsaimniecība attīstīsies pārredzamā nākotnē, un valsts nespēj veidot tādu politiku, kas būtu labvēlīga uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, piekrist kritikai par augstskolu nespēju reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu esot diezgan grūti.
Viņš uzsver, ka cilvēks ar augstāko izglītību pats par sevi ir vērtība un valstij ir jāsniedz iespēja studēt ikvienam cilvēkam, kurš to vēlas. Protams, augstskolām ir jādomā, kā attīstīt studentos mūsdienu modernajā pasaulē nepieciešamās spējas un prasmes. Taču priekšstats, ka augstskolu beidzēju vidū uzņēmējs uzreiz atradīs gatavu preci, liecina par izglītības uzdevumu izpratnes trūkumu un sabiedrību kopumā. Augstākajai izglītībai pirmām kārtām vajadzētu dot zināšanas un prasmes, kas ļauj cilvēkam ātri pielāgoties konkrētā darba vajadzībām.

Jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis

Atbilstoši reformu plānam un valdības izvirzītajam uzdevumam IZM kopā ar partneriem izstrādājusi jaunu finansēšanas modeli, kurš ietver 5 kvalitātes kritērijus:

• publikāciju skaits uz akadēmisko personu gadā;
• studējošo mobilitātes rādītājs (% no studentu kopskaita konkrētajā augstskolā);
• finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā (% no finansējuma kopsummas);
• teritoriālais attīstības indekss (atbilstoši valsts politehniskās attīstības principiem);
• augstskolas pilna laika absolventu īpatsvars kopējā studentu skaitā.

Modelis "nauda seko kvalitātei" paredz, ka daļa augstskolām piešķirto valsts līdzekļu ir atkarīgi no augstskolu darbības rezultātiem. Tuvākajā laikā šo modeli un informatīvā ziņojuma "Par uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli un priekšlikumiem plāna ietvaros paredzētās valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai" projektu IZM plāno virzīt diskusijām Ministru kabineta komitejas sēdē.

Grozījumi izstrādāti, bet joprojām nav pieņemti

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs A. Barševskis norāda: darba grupa ir strādājusi visu vasaru, un grozījumi Augstākās izglītības likumā ir sagatavoti un iesniegti Saeimā. Tie paredz palielināt kontakstundu īpatsvaru (ne mazāk kā 20 kontaktstundas nedēļā), stiprināt iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (stingrākas prasības studiju rezultātu pārbaudē, noteikta iekšējā kārtība un mehānismi akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai, stingrākas prasības akadēmiskā personāla ievēlēšanai, kā arī iespējas īstenot kopīgas studiju programmas Latvijā un ārzemēs).

"Lai situāciju augstākajā izglītībā sakārtotu likumīgi, ir nepieciešamas izmaiņas Augstskolu likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadība jau ir saņēmusi aptuveni 200 priekšlikumus šiem grozījumiem, taču, manuprāt, būtu nepieciešami tikai kādi 5 līdz 8, lai padarītu likumiskas tās lietas, kuras palīdzētu augstskolām veiksmīgi strādāt Eiropas konkurences apstākļos," intervijā "Rietumu Radio" izteicies Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Oskars Zīds. Ja komisija izskatīs visus 200 priekšlikumus, lietas, kuras steidzami jārisina, tiks novilcinātas un būs pretēji Ministru kabineta uzstādījumam – reformas veikt ātri, pārdomāti un mērķtiecīgi.