Stratēģija “Eiropa 2020” un Eiropas ekonomika lielā mērā balstās uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) potenciāla atraisīšanu. Eiropas Savienībā aptuveni 23 miljoni MVU nodarbina 67% no privātā sektora darbaspēka. Mazās uzņēmējdarbības akts ir ES politikas satvars, kura mērķis bija spēcināt MVU, lai tie varētu augt un veidot darbavietas.
2008.–2010. gadā, lai mazinātu administratīvo slogu, atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un atbalstītu to ienākšanu jaunos tirgos, Komisija un ES dalībvalstis īstenoja pasākumus, kas izklāstīti Mazās uzņēmējdarbības aktā. Daudz ir paveiktā, taču pārskats par līdzšinējo veikumu atklāj - lai palīdzētu MVU, jādara vairāk, norāda EK.
"Mazās uzņēmējdarbības akta princips: lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otru iespēju."
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni atgādinājis: “Eiropā MVU ir 99% no visiem uzņēmumiem, un tie nodarbina vairāk nekā 90 miljonus cilvēku. Tie ir mūsu ekonomikas dzinējspēks, un tiem jābūt stipriem, konkurētspējīgiem un inovatīviem. Dalībvalstīm jārīkojas ātri, lai nodrošinātu Mazās uzņēmējdarbības akta pilnīgu īstenošanu.”
Īpašās iniciatīvas - kopš 2008. gada
Kopš Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pieņemšanas 2008. gadā panākti ievērojami uzlabojumi MVU atbalstam: 100 000 MVU izmantojuši Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas finanšu instrumentus, izveidojot vairāk nekā 100 000 darbavietu; direktīvā par maksājumu kavējumiem noteikts, ka valsts iestādēm jāsamaksā saviem piegādātājiem 30 dienu laikā, tādējādi uzlabojot uzņēmumu naudas plūsmu; lielākajā daļā ES dalībvalstu uzņēmuma izveides laiks un izmaksas ir ievērojami samazinājušies; tādējādi ES samazinājušies arī vidējie rādītāji attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanu - no 12 dienām un 485 eiro (340 latu) 2007. gadā līdz 7 dienām un 399 eiro (280 latu) 2010. gadā. Kā sasniegumu EK nosauc arī to, ka pagājušā gada novembrī Ķīnā ir atvērts Eiropas jaunais MVU centrs, kas palīdz piekļūt šīs valsts tirgiem.
Arī Latvija pozitīvajos piemēros
Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikti 10 principi, tostarp radīt vidi, kurā uzņēmēji un ģimenes uzņēmumi var attīstīties un uzņēmējdarbība tiek atalgota; nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju; valsts politikas instrumentus jāpielāgo MVU vajadzībām, atvieglojot to dalību valsts iepirkuma procedūrās; atvieglot MVU pieeju finansējumam un attīstīt tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, kas atbalsta laikus veiktus maksājumus komerciālos darījumos.
Visas dalībvalstis atzinušas, cik svarīgi ir ātri īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu, bet izmantotā pieeja un sasniegtie rezultāti valstīs ievērojami atšķiras. Pārskatā ir novērtēts un salīdzināts dalībvalstu devums 10 principu iedzīvināšanā. Vairākkārt nosauktas arī uzņēmējdarbību veicinošās iniciatīvas Latvijā. Piemēram, 2010. gadā Latvijā pieņemtais Maksātnespējas likums paātrina un vienkāršo šīs procedūras, tas nozīmē, pēc neveiksmes cilvēkiem dod „otro iespēju”. Latvija iekļauta starp valstīm, kurās ir nodrošināta pieeja finansējumam – ar garantijas atbalsta mehānismiem un mikrokredītiem, kā arī atbalsts eksportam.
"Ir nepieciešams samazināt “apzeltījumu” - valsts iestāžu centienus pārspīlēt ES direktīvu noteikumus."
Mazās uzņēmējdarbības aktā tā nepieciešamības pamatojumam minēti arī pētījumi, piemēram, aplēses, ka 6 miljoni mazo uzņēmumu īpašnieku nākamo desmit gadu laikā pensionēsies, taču Eiropa nevar atļauties risku zaudēt šos uzņēmumus, kas var notikt tradicionālā ģimenes uzņēmuma lomas neizpratnes dēļ. Taču veiksmīga uzņēmuma nodošana saglabā vidēji vairāk darbavietu nekā rada jaunizveidotie uzņēmumi.
Aptaujas liecina, ka gandrīz puse eiropiešu dotu priekšroku pašnodarbinātībai, un šī attieksme ir noturīga daudzus gadus. Cilvēkiem Eiropā vairāk jāapzinās, ka pašnodarbinātība, iespējams, ir pievilcīgs karjeras variants un tiem jāsniedz vajadzīgās prasmes, lai plānus pārvērstu par sekmīgiem uzņēmumiem, uzsvērts Mazās uzņēmējdarbības aktā.
Jāpiebilst, ka Latvijā pašnodarbinātības oficiālie dati (Valsts ieņēmumu dienesta reģistrs) rāda – gada laikā pašnodarbināto skaits ir samazinājies uz pusi (2009. gada 1. janvārī bija 32 114, pēc gada – vairs tikai 16 741.)
Vairāk garantiju un labāka piekļuve naudai
Komisija pauž, ka arī turpmāk MVU atzīs par prioritāti. Ņemot vērā jaunākās norises ekonomikā, lai Mazās uzņēmējdarbības aktu pielāgotu stratēģijai “Eiropa 2020” un turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskatā ierosināto turpmāko pasākumu klāstā ir iekļauta labāka piekļuve finansējumam (MVU pieejamas aizdevumu garantijas), kā arī riska kapitāla tirgiem un citiem finanšu instrumentiem. Norādīts, ka nepieciešams lietpratīgs regulējums, kas ļautu MVU koncentrēties uz pamatdarbību (tālab, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, Komisija izmantos MVU testu un īpašu uzmanību pievērsīs atšķirībām starp mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.)
Lai uzlabotu ES tiesību aktu kvalitāti, tiks noteikti arī skaitliski izmērāmi mērķi, kā samazināt “apzeltījumu” (gold plating) - valsts iestāžu centienus pārspīlēt ES direktīvu noteikumus, tās pārņemot valsts tiesību aktos. Virkne priekšlikumu ir vienotā tirgus pilnīgai izmantošanai (kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, pārrobežu parādu piedziņas pasākumi, Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšana, lai tie būtu MVU labvēlīgāki).
"Pagājušā gada novembrī Ķīnā ir atvērts Eiropas jaunais MVU centrs."
Jāpiebilst, ka starp priekšlikumiem ir tādi, kas darba kārtībā ir jau gadiem ilgi, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa vienotu bāzi, pret ko gandrīz rindas kārtībā protestē te viena, te kāda cita dalībvalsts, jo nodokļi ir ļoti spēcīgs savu uzņēmumu atbalsta veids.
EK 2011. gada 23. februāra pārskats par Mazās uzņēmējdarbības aktu (angļu, vācu un franču valodā) atrodams vietnē:
http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/small-business-act/files/sba_review_en.pdf
