Nākamgad Latvijā valsts budžetā ieņēmumi plānoti 4,204 miljardi latu (3,022 miljardi pamatbudžetā un 1,182 miljardi speciālajā jeb sociālajā budžetā). Valsts budžeta izdevumi būs lielāki – 4,79 miljardi latu (no pamatbudžeta 3,368 miljardi, speciālā budžeta – 1,435 miljardi latu). Konsolidētajā kopbudžetā (valsts budžets un pašvaldību budžeti) plānoti ieņēmumi 5,1 miljards latu, izdevumi – 5,7 miljardi latu. Finanšu ministrija rezumē – deficīts būs 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts pamatbudžetā plānoti 1,76 miljardi latu nodokļu ieņēmumi, lielākais pienesums tiek gaidīts no pievienotās vērtības nodokļa (939,3 miljoni latu), uz pusi mazāk no akcīzes nodokļa (476,8 miljoni latu).
Nākamgad prognozēts Latvijas tautsaimniecības pieaugums par 3,3%. Budžeta likumprojekta sagatavošanā izmantota IKP prognoze 13,136 miljardu latu apmērā. Ir prognozēta arī inflācija 2011. gadam – gada laikā patēriņa cenas pieaugšot par 1%, savukārt, salīdzinot 2011. gada vidējo cenu līmeni ar 2010.gada vidējo cenu līmeni, palielināsies par 1,1%.
Konsolidācija. Starptautiskie aizdevēji jau pēta projektu
Saskaņā ar mērķi gadu pēc gada samazināt deficīta līmeni 2011. gada budžeta projektā paredzēti fiskālās konsolidācijas pasākumi 292 miljonu latu apmērā – par 88,8 miljoniem latu izdevumu daļā, par 158,1 miljonu latu ieņēmumu daļā. Budžeta līdzsvarošanā iekļaujas arī 44,9 miljoni latu, kas rodas, saglabājot nemainīgu iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā.
Šonedēļ Latvijā ieradusies starptautisko aizdevēju tehniskā misija, savukārt janvāra otrajā pusē gaidāma pārskata misija. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā apstiprināja nākamā gada budžeta projektu, pieļāvis, ka nākamgad valsts budžetu, iespējams, vajadzēs grozīt, vēsta BNS. Ar starptautiskajiem aizdevējiem joprojām turpinoties sarunas par vairāku pasākumu atzīšanu. Tostarp par iemaksām pensiju otrajā līmenī, jo pašreiz tajā ir paredzēts arī nākamajā gadā ieskaitīt divus procentus, taču saskaņā ar spēkā esošo likumu atskaitījuma procenti būtu jādubulto.
Eiropas nauda
Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, valsts budžetā plānotie izdevumi ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei ir 1,167 miljardi latu jeb 34,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem. Apstiprinātajiem projektiem un pasākumiem finansējums 845,5 miljonu latu apmērā paredzēts ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos, bet projektiem, kuri vēl tiks apstiprināti, finansējums 321,6 miljonu latu ieplānots atsevišķā budžeta programmā.
Jaunumi likumos un prognozējamie tēriņi
2011. gada budžeta likumprojektu pavada 94 likumi. Lielākā daļa no tiem – 53 likumi – ir saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju un tās funkciju sadali citām.
Šoreiz ir mazāk grozāmo nodokļu likumu. Jau rakstīts, ka paredzēta pievienotās vērtības nodokļa likmju maiņa, no 10 uz 12% palielinot samazināto likmi, par vienu procentu – no 21 uz 22% – palielinot pamatlikmi, kā arī atceļot samazināto likmi elektroenerģijai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs mazāka, pašreiz 26%, nākamgad 25%.Vienlaikus tiek palielināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas likme (par 2%, ko maksās darba ņēmējs). Valdība ir lēmusi palielināt neapliekamo minimumu nodokļu maksātājam par pieciem latiem, tas būs 40 latu mēnesī, un apgādājamajiem – par septiņiem latiem, nākamgad šis atvieglojums būs 70 latu. Minimālā alga būs 200 latu mēnesī, tā palielināta par 20 latiem.
Jau vairākas nedēļas nodokļu pretinieki piedāvā dažādu aprēķinu piemērus, uzsverot paredzamos zaudējumus, neievērojot ieguvumus mājsaimniecībām. Ja runā par algas darbu, Finanšu ministrija ir rēķinājusi piemērus, kas liecina: šīs nodokļu izmaiņas būs izdevīgas mazāko algu saņēmējiem. Pāris latu mazāk mēnesī saņems tie, kam alga uz papīra ir lielāka Piemēram, ja bruto alga ir 700 latu un apgādībā ir viena persona, algā pēc nodokļu atskaitīšanas cilvēks saņems par apmēram diviem latiem mazāk nekā šogad. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mēneša vidējā bruto (pirmsnodokļu) darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā bija 475 lati, kas ir par 4,5% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, privātajā sektorā – 430 latu, par 0,1% mazāk nekā pirms gada.
"Ar starptautiskajiem aizdevējiem turpinās sarunas par vairāku pasākumu atzīšanu."
Amatpersonas jau izteikušās, ka tieši par PVN varētu būt visasākās debates Saeimā. Protams, mājsaimniecību tēriņus palielinās PVN pieaugums. Ja nodokļu teorētiķi parasti argumentē, ka šī nodokļa pieaugumam būtu jāsamazina patēriņš un attiecīgi cenas, tad Latvijā iepriekšējo gadu pieredze nereti rādījusi gluži pretējo. PVN palielinātās likmes aizsegā cenas ir paaugstinātas, piemēram, sabiedriskajā transportā. Pašreiz vieni degvielas tirgotāji, ņemot vērā tikai PVN palielinājumu, prognozē, ka nākamgad litrs degvielas maksās par 0,7 santīmiem vairāk, citi – ka cena pieaugs par vairākiem santīmiem. Tieši uz degvielu gan attiecas tikai grozījumi likumā par akcīzes nodokli, paredzot piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu – bezsvina benzīnam 269 latus par 1000 litru, dīzeļdegvielai – 234 latus par 1000 litru. Likumprojektā arī precizēta normu par akcīzes nodokļa atmaksu, ja ir konstatēts pārkāpums citā dalībvalstī.
Akcīzes nodoklis plašākā mērā varētu skart gāzēto bezalkoholisko dzērienu lietotājus.
Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem pieaugs tikai divas reizes, nevis daudzkārt, kā to ieteikuši gan eksperti, gan solījuši politiķi. Taču pat pašreizējās šogad jaunieviestā nodokļa likmes daudziem ir bijis apgrūtinājums, kura iemesli vēl nav objektīvi skaidroti. No šī nodokļa nākamgad papildus plānots iegūt 6 miljonus latu. Jāatgādina, ka tas ir pašvaldību administrēts nodoklis.
Budžeta likumprojektu klāstā ir divi jauni likumprojekti – par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli un par finanšu stabilitātes nodevu.
Pensiju un pabalstu budžets ar lielāko mīnusa zīmi
2011. gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,198 miljardi latu, kas ir par deviņiem miljoniem latu jeb 0,8% vairāk, nekā plānots šogad. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – 1,17 miljardi latu.
Speciālā budžeta izdevumi 2011. gadam plānoti 1,435 miljardi latu, kas, salīdzinot ar 2010. gadam plānoto, ir par 5,6% jeb 76,3 miljoniem latu vairāk.
Nākamgad par vienu ministriju mazāk
Valdība vienlaikus ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par Latvijas apstākļiem piemērotāko ministriju skaitu un pārvaldes organizāciju atbilstoši šim skaitam un ministriju kompetencei, ņemot vērā valsts pārvaldes principus un izvērtējot veicamās funkcijas un pieejamās finanses. Izņemot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju, nākamgad ministriju skaitu nav plānots samazināt, vēsta BNS. Nākamgad ministriju centrālo aparātu uzturēšanai paredzēti 7 031 586 lati.
Latvija līdz ar “ES 2020” stratēģijas pieņemšanu apņēmusies desmit gadu laikā sasniegt vairākus būtiskus mērķus (piemēram, budžeta deficīta samazināšana, bezdarba samazināšana), līdz ar to ministriju sadalījums nav būtisks, lai sekmīgi risinātu šos mērķus. Tādēļ Valsts kanceleja piedāvā izšķirties starp divām alternatīvām – veikt būtiskas izmaiņas, izveidojot saturiski jaunas ministrijas un apvienojot līdzīgas funkcijas, vai arī pakāpeniski veikt nelielas izmaiņas, samazinot sociālu un politisku iemeslu dēļ izveidotu ministriju skaitu.
"Pat pašreizējās šogad jaunieviestā nodokļa likmes daudziem ir bijis apgrūtinājums."
Valsts kanceleja arī norāda, ka iespējamais ietaupījums, likvidējot ministrijas, nebūtu tik liels, jo ministriju pamatfunkcijas nav būtiski samazināmas: “Pieņemot, ka tiktu piedāvāts vismazākais ministriju skaits, kāds ir salīdzinātajās valstīs (astoņas ministrijas un Valsts kanceleja), ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, iespējamo ietaupījumu var novērtēt kā 10–20% no vidējiem sešu ministriju izdevumiem atbalsta funkcijām, kas attiecīgi veidotu 304,7–609,5 tūkstošus latu, kas uz vienu ministriju veido vidēji 50,7–101,5 tūkstošus latu.”
Līdzekļu ekonomija 2011. gadā būtu mazāka, ņemot vērā ar reorganizāciju saistītos izdevumus, turklāt papildus jāņem vērā apstāklis, ka sešu ministriju apvienošana nozīmētu ļoti lielas izmaiņas izpildvaras augstākā līmeņa organizācijā un šāds piedāvājums nav reāli apspriests nevienā no ministriju struktūrai izvirzītajiem priekšlikumiem.
2010.gada budžeta ieņēmumu plāns šā gada 11 mēnešos pārpildīts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par VID administrēto ieņēmumu izpildi šā gada 11 mēnešos liecina, ka budžeta ieņēmumu plāns ir pārpildīts: iekasēti 285,8 miljoni latu, kas ir 96,5%, salīdzinot ar plānoto. Savukārt šā gada vienpadsmit mēnešos valsts budžeta ieņēmumos tika saņemti 3,3 miljardi latu, kas veido 101,7% izpildi pret plānu.
Finanšu ministrija informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izpilde 2010. gada vienpadsmit mēnešos ir 94,73% no šā perioda prognozes, tajā skaitā VK sadales konta (no kā saņem ienākumus visas pašvaldības) izpilde ir 95,03%. Rīgas pašvaldības budžetā tieši iekasētā daļa ir 94,33%, bet Ventspils budžetā tieši iekasētā daļa – 92,09%. Līdz ar to IIN gada ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācija nebūšot nepieciešama.
Budžeta likumprojekts paredz: nākamgad 82% šā nodokļa saņem pašvaldību budžeti, 18% – valsts budžets. Pašvaldību budžetos prognozētie IIN ieņēmumi ir 590,4 miljoni latu.
