NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
03. decembrī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
2
2

Videi draudzīga attieksme jau skolas solā

Ekoskolas cenšas skolēniem radīt priekšstatu par to, ka mežs ir neatņemama un ļoti vērtīga dabas sastāvdaļa, ko ir nozīmīgi saglabāt.

FOTO: Krists Spruksts, A.F.I

Cilvēkam ir jāapzinās, ka katra rīcība ir process, kura rezultāts ir – sekas. Ar šādas izpratnes ieaudzināšanu zinības skolās 60 pasaules valstīs apgūst seši miljoni skolēnu.
Ekoskolu programmā pasaulē iesaistījušās vairāk nekā 40 000 skolu un to vidū ir arī Latvijas 100 skolas un 17 tūkstoši skolēnu. Ekoskolu mācību process ir balstīts uz padziļinātas informācijas sniegšanu par norisēm dabā, dabas resursu izmantošanu, vides piesārņojumu. Tas bērnam no mazotnes palīdz izveidot priekšstatu par vides jautājumu nozīmi un saudzīgu attieksmi pret dabu un tās resursiem.

Ko skolas iegūst, piedaloties projektā

Par ekoskolām sauc tās mācību iestādes, kuru darbība balstās uz Ekoskolu programmu. Tā paredz skolēnu un skolotāju līdzdalību dabas aizsardzības un citu ekoloģijas tematu izzināšanā.

Piedalīšanās Ekoskolu programmā rada iespēju ekojautājumus padarīt par neatņemamu skolas ikdienas dzīves sastāvdaļu. Līdzdarbošanās attīsta skolēnu sadarbības prasmes un motivē pieņemt nozīmīgus lēmumus. Programmas ietvaros var rīkot dažādus pasākumus par vides un dabas aizsardzību, radot iespējas ne vien interesanti, bet arī lietderīgi pavadīt laiku, uzzinot daudz noderīga.

Dalība projektā palīdz veidot kontaktus ar citām ekoskolām gan tepat Latvijā, gan citviet pasaulē. Skola var savā īpašumā iegūt Zaļo karogu, kas ir Ekoskolu programmas simbols. Zaļo karogu iegūst tās skolas, kuras uzrādījušas vislabāko sniegumu, ieviešot Ekoskolu programmas nosacījumus. Zaļā karoga simbols pazīstams visā pasaulē un ir atzinības zīme par vērā ņemamu vides kvalitāti. Būtiski ir tas, ka jaunās zināšanas palīdz skolai kļūt ekonomiski izdevīgākai, jo resursu taupīšanai pievērsta pastiprināta uzmanība.

Ekoskolas programma

Ekoskolas programmu īstenojot, skolā ir jāizveido efektīva vides pārvaldes sistēma. Galvenais uzdevums ir ne vien sniegt zināšanas un attīstīt jauniešos interesi par ekoloģiju, bet īstenot projektus, kuri realitātē uzlabo apkārtējās vides kvalitāti.

Ekoskolu pārvaldes sistēmu veido septiņi pamatelementi.

  • Ekopadome ir izveidota, lai organizētu un koordinētu ekoskolas darbību. Ekopadomi veido skolēni, kas aktīvi piedalās projektā. Ekopadomei ir izstrādāti skolēnu rīcības modeļi dažādām ar ekoloģiju saistītām jomām. Ekopadome demokrātiski vada procesus un nodrošina skolēnu aktīvu piedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Ekopadomes pienākumos ietilpst nodrošināt informācijas apriti, lai visi skolas skolēni zinātu par Ekoprojektu norisi. Skolas vadībai ir jāsniedz atbalsts padomes darbībai. Ekoskolas programmai jābūt saistītai ar vietējo sabiedrību. Ekopadomes ideālajā modelī jābūt iekļautiem šādiem dalībniekiem: skolas administrācijas pārstāvis, skolotāji, skolēni (viņiem jābūt vismaz 2/3 no padomes), skolas saimnieks, vecāku pārstāvji, pašvaldības pārstāvji, skolas tehnisko darbinieku pārstāvji.
  • Skolas vides pārskats jeb vides novērtējums. Pirms dabas aizsardzības pasākumu uzsākšanas nepieciešams izvērtēt situāciju skolā un tās apkārtnē. Skolēniem aktīvi jāpiedalās novērtējuma izstrādē. Vides novērtējums atspoguļo skolas ietekmi uz vidi, palīdzot skolēniem izprast ietekmes cēloņus, kā arī izveidot modeli situācijas uzlabošanai.
  • Rīcības plāns. Kad veikts vides novērtējums, nākamais posms – pievēršanās praktiskā rīcības plāna izstrādei. Tiek izveidots kalendārais plāns apkārtējās vides labiekārtošanai. Šajā posmā jāiesaista iespējami vairāk skolēnu, kā arī jāsadala pienākumi starp skolēniem.

    "Resursu taupīšanai ekoskolās ir pievērsta pastiprināta uzmanība."

  • Pārraudzība un izvērtēšana. Lai sekmētu rīcības plāna izpildi, jāizvērtē padarītais, jāpiefiksē tas (fotografējot, saskaitot, izmērot, nosverot), kā arī par to jārunā Ekopadomes sēdēs. Skolēniem jāapzinās paveiktā nozīme, radot motivāciju turpmākai darbībai.
  • Sasaiste ar mācību procesu. Ideālajā variantā jācenšas dabas aizsardzības tematus integrēt mācību priekšmetos: jo intensīvāk, jo labāks būs rezultāts. 
  • Skolas un sabiedrības iesaistīšana. Ekopadomes galvenais uzdevums ir radīt izpratni par ilgtspējīgu attīstību. Skolai jācenšas ne vien informēt skolēnus, bet arī plašāku sabiedrību, iespējami iesaistot vietējos plašsaziņas līdzekļus, sadarbojoties ar vides aizsardzības organizācijām, informējot uzņēmumus par Ekopadomes izstrādātajiem rīcības plāniem. Ikviena cilvēka informēšana var likt aizdomāties par ekojautājumiem un turpmāk tiem pievērst lielāku vērību. Labākais veids ir sabiedrības izglītošana par cēloņu un seku sakarībām. Jo uzskatāmāks un saprotamāks būs izmantotais piemērs, jo lielākas cerības, ka cilvēki nepaliks vienaldzīgi.
  • Vides kodekss. Tajā atspoguļojas projekta galvenie mērķi un tas, kā plānots tos sasniegt. Jābūt uzskatāmi definētam, kāds ieguldījums tiek gaidīts no katra projektā iesaistītā dalībnieka. Tas ir jāizstrādā pašiem skolēniem.

Otrs svarīgākais nosacījums paredz, ka jāizstrādā darbs, saistīts ar nozīmīgu vides tematiku. Ir jāizraugās temats, ko skolēni padziļināti analizēs, izstrādājot vērā ņemamus rīcības modeļus, kas spēs pozitīvi ietekmēt apkārtējo vidi. Latvijas ekoskolām ir piedāvātas daudzas tēmas, piemēram, atkritumi, enerģija, ūdens, transports, veselīgs dzīvesveids, skolas apkārtne, klimata izmaiņas, mežs.

Ekoskolu tēmas

Skolām tiek piedāvātas vairākas tēmas, no kurām jāizvēlas viena, un tai pastiprināti jāpievēršas mācību gada garumā. Darbības mērķis ir radīt jaunas idejas, kuras lietojamas, lai uzlabotu apkārtējo vidi. Idejām jābūt praktiskām, lai skolēni tās varētu arī realizēt. Tēmas, kuras var skolas izvēlēties, ir šādas:

  • atkritumi. Strādājot ar šo tēmu, skolēniem rodas izpratne par to, kā samazināt atkritumu daudzumu, kā arī par atkritumu otrreizējo pārstrādi. Skolēniem arī ir reālas iespējas sadarboties ar vietējo pašvaldību. Projekta dalībniekiem šādi veidojas priekšstats, ka atkritumu lielā īpatsvara mazināšanā nepārtraukti jāsadarbojas visiem skolas skolēniem un skolas darbiniekiem;
  • enerģija. Tēmas mērķis ir vērst skolēnu uzmanību uz enerģijas ražošanu un izmantošanu saistībā ar vides problēmām. Skolēniem ir jārada uzskatāms priekšstats par enerģijas izmantošanu un tās izmaksām, jāpievērš uzmanība tam, ka ir iespējami rīcības plāni, kas neprasa ievērojamus finanšu resursus, bet kas ir efektīvi un noderīgi enerģijas taupīšanas nolūkos;
  •  ūdens. Tēmas ietvaros plānots skolēniem atainot, kāda ir sakarība starp ūdens patēriņu un izmaksām, radot padziļinātu priekšstatu par rīcības modeļiem, kurus realizējot var mazināt ūdens patēriņu. Galvenais uzdevums ir gan skolēniem, gan citiem sabiedrības pārstāvjiem likt saprast, ka ūdens taupīšana ir ļoti nozīmīga ikvienam;
  •  transports. Svarīgi radīt skolēniem priekšstatu par to, kā transports ietekmē apkārtējo vidi un arī cilvēka veselību. Jāizveido izdevīgākais un arī drošākais maršruts nokļūšanai līdz skolai, to veicot kopīgi ar vietējo pašvaldību un amatpersonām, kas ir atbildīgas par transportu. Jānodrošina droši apstākļi, lai skolēni un skolā strādājošie ar velosipēdu varētu nokļūt līdz skolai. Skolēnos jārada padziļināta izpratne par sabiedriskā transporta izmantošanu;

    "Idejām jābūt praktiskām, lai skolēni tās varētu arī realizēt."

  • veselīgs dzīvesveids. Uzmanība īpaši pievēršama skolēnu veselībai, veicinot atbildības sajūtu aspektos, kas saistīta ar viņu pašu veselību patlaban un nākotnē. Jārada veselīga un pozitīva apkārtējā vide;
  • skolas vide un apkārtne. Skolas apkārtni iespējams pārvērst par vietu dažādām nodarbēm, kā arī par vidi, kurā iespējams uzzināt daudz jauna un interesanta. Galvenais uzdevums ir izzināt apkārtni, veidojot to pēc iespējas vizuāli pievilcīgāku. Skolēnus var iesaistīt šajā procesā, veicinot projektu darbu un pētījumu veikšanu, aptaujājot vietējos iedzīvotājus par skolas apkārtnes ainavu;
  • mežs. Ekoskolas cenšas skolēniem radīt priekšstatu par to, ka mežs ir neatņemama un ļoti vērtīga dabas sastāvdaļa, ko ir nozīmīgi saglabāt. Bērniem jāuzsver ne vien meža praktiskais labums, bet jārunā arī par cilvēka un meža saskarsmi: mežā ir iespējams sajust mieru, dzirdēt klusumu un dabas skaņas, kuras ikdienas mehāniskie trokšņi bieži vien slāpē;
  • klimata pārmaiņas. Mērķis ir pievērst skolēnu pastiprinātu uzmanību klimata pārmaiņām, kas skar katru planētas iedzīvotāju. Skolēni veic laikapstākļu novērojumus, lai rastos priekšstats par pārmaiņām klimatā. Skolēniem ir iespēja izprast to, kā skola un katrs projekta dalībnieks ietekmē klimata pārmaiņas.

Pēc pirmā gada, kuru skola ir veiksmīgi aizvadījusi, iesaistoties Ekoprojektā, tā var saņemt Latvijas Ekoskolas nosaukumu, bet pēc otrā gada – starptautisko Zaļo karogu.

“Zaļa dzīvošana” – ekonomiski izdevīga

Slokas pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Iveta Kravinsa pastāstīja, ka arī Slokas pamatskola no 2002. gada ir kļuvusi par Ekoskolu. Pirmā tēma, ar kuru saskārusies skola, bijusi enerģija, un darbs pie šīs tēmas skolai ir ticis atalgots ar Zaļo diplomu.

Laika gaitā skolā aktīvi strādāts pie visām Ekoskolu tēmām. Šis gads ir īpašs ar to, ka noslēgsies tēmu cikls, jo ir uzsākts darbs pie pēdējās tēmas. Skolēni ar prieku līdzdarbojas, jo ekoskolām piedāvāto tēmu klāsts ir saistīts ar vides izglītību un aizsardzību, kā arī ar cilvēku. Lielākoties ar kādu no tēmām tiek pastiprināti strādāts projektu nedēļās. Skolotāja uzsver, ka Ekoskolu programma sistematizē vides izglītības mācīšanu un mācīšanos.

"Cilvēkam, dzīvojot dabai draudzīgi, ir iespēja samazināt savus naudas tēriņus."

Elīna Ošiņa no 9. klases, pārstāvot Slokas pamatskolas Ekopadomi, atzina, ka videi draudzīgs dzīvesveids ir viņai saistošs, tādēļ viņa ar prieku darbojas skolas Ekopadomē. Viens no paveiktajiem darbiem ir skolas ekopēdas noteikšana. Skolēni kopā ar skolotājiem ir izpētījuši, ka, neskatoties uz to, ka skola pēc renovācijas darbiem kļuvusi lielāka, tās ekopēdas nospiedums ir nedaudz mazāks nekā pirms remontdarbiem. Respektīvi: ir noteikts, ka skola patlaban patērē mazāk resursu savas darbības nodrošināšanai.

Iveta Kravinsa akcentēja, ka, viņasprāt, cilvēki, kuri dzīvo privātmājās, daudz lielāku vērību pievērš atkritumu šķirošanai, enerģijas resursu taupīšanai, kā arī citām ar ekoloģiju saistītām darbībām. Tā pamatā ir gluži praktisks iemesls – mazāki finansiālie izdevumi.

Cilvēkam, dzīvojot dabai draudzīgi, ir iespēja samazināt savus naudas tēriņus. Šī svarīgā atziņa un tai atbilstoša darbība pašreizējos ekonomiskajos apstākļos var kļūt neliels atspaids.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU