Laiks pagriezt pulksteņus stundu atpakaļ

Visā Eiropas Savienībā (ES) pāreja uz vasaras laika noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvā par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (2000/84/EK). Vasaras laika sākums un beigas ir vienots visām ES dalībvalstīm.

Latvijā pāreju uz vasaras laiku līdz šā gada 1. jūlijam noteica Ministru kabineta 2001. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 18 “Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku”, ar kuriem Latvija pārņēma Direktīvas 2000/84/EK prasības. Jāteic, ka 1. jūlijā sakarā ar jaunā Ministru kabineta iekārtas likuma pieņemšanu spēku zaudēja ne vien noteikumi pārejai uz vasaras laiku, bet gara virkne vēl citu normatīvo aktu.

„Tā kā no jauna bija jāsagatavo un jāizdod ļoti, ļoti daudz normatīvo dokumentu, Ekonomikas ministrija uzmanību prioritāri pievērsa uzņēmējdarbību tieši regulējošajiem normatīviem. Līdz ar to noteikumu, kas reglamentē pāreju uz vasaras laiku, izstrāde aizkavējās. Tie Ministru kabinetā tika apstiprināti 2010. gada 26. oktobrī identiskā redakcijā, tikai mainot noteikumu izdošanas deleģējumu.

"Vasaras laika sākums un beigas ir vienots visām ES dalībvalstīm."

Jaunie MK noteikumi Nr. 1010 “Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku” stājas spēkā šodien, 29. oktobrī,” skaidro Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

No 196 pasaules valstīm turpat 70 valstis uz vasaras laiku un atpakaļ pāriet tajās pašās naktīs, kad to dara Latvijā. Desmit valstīs laika maiņai noteikts cits laiks. Bet vērību vasaras laikam nepievērš 128 pasaules valstis.

Zilā krāsā - valstis, kas pāriet uz vasaras laiku, oranžā krāsā - valstis, kas kādreiz ir pārgājušas uz vasaras laiku, sarkanā krāsā - valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku.

Avots: www.answers.com  

Pasaule viena, pulksteņa laiks - atšķirīgs

Cilvēka dzīves skaitāmo ritmu noteic Saules gaita, tādēļ laika mērīšanas pamatā pieņemta Saules diennakts, kurā ir tieši 24 stundas.

Laika skaitīšanai pasaulē izmanto joslu laiku. Visa zemeslode sadalīta 24 laika joslās, katras joslas platums ir 15°, un tās sanumurētas no nulles līdz divdesmit trim. Nulles joslas centrs sakrīt ar sākummeridiānu (0°), bet tās robežas atrodas aptuveni uz 7,5° rietumu garuma un 7,5° austrumu garuma meridiāna. Ikdienā izmantotās laika joslu robežas parasti tiek „precizētas”, novelkot tās pa valstu robežām, gar kontinentu piekrasti un tamlīdzīgi.

Visā laika joslas zonā lieto vienu un to pašu pulksteņa laiku, kas blakus joslās atšķiras par vienu stundu. Ja Griničā ir pusdienlaiks (plkst. 12.00), uz rietumiem no tās pulkstenis rāda mazāk (piemēram, Ņujorkā ir rīts, plkst. 7.00), bet uz austrumiem rāda vairāk (piemēram, Tokijā ir vakars, plkst. 21.00). Tiesa, uz zemeslodes ir dažas teritorijas un valstis, piemēram, Indija, kur laiks blakus joslās atšķiras tikai par pusstundu.

Latvija – laika otrajā joslā

Latvijā lieto otrās joslas jeb Austrumeiropas laiku. Jāteic, agrāk laika skaitīšanai izmantoja precīzu vietējo laiku, saskaņā ar kuru pulkstenis rāda tieši 12.00 tajā brīdī, kad Saule atrodas precīzi dienvidos. Taču vietējam laikam ir kāds nozīmīgs trūkums: tas dažādās apdzīvotās vietās ir atšķirīgs. Piemēram, Latvijā Saule vispirms apspīd Daugavpili, tad Rīgu un tikai tad - Liepāju. Atšķirība starp Daugavpils un Liepājas vietējo laiku ir 22 minūtes. Lai izvairītos no pārlieku sarežģītas laika skaitīšanas sistēmas, kas saskan tieši ar Saules kustību, tika ieviests joslu laiks. Pulksteņa rādījums uz laika joslas robežas no vietējā laika var atšķirties pat par pusstundu, bet vasaras laika periodā – pat par pusotru stundu.

Arī Zemes griešanās nav pilnīgi vienmērīga – to atklāja, kad sāka izmantot laikrāžus ar milisekunžu precizitāti. Taču civilizācijai vajadzīga pietiekami vienmērīga un saprotama laika skaitīšana, ko neietekmētu Zemes griešanās kaprīzes. Tālab pasaulē lieto tā dēvēto koordinēto laiku, kuru glabā speciāli atompulksteņi. Kad Zemes rotācijas palēnināšanās rada nepieciešamību, reizi gadā (30. jūnijā vai 31. decembrī) vai retāk diennakts pēdējai minūtei pieskaita lieku sekundi. Tātad šīs koordinētās minūtes garums ir 61 sekunde, kas gan neietekmē pasaules pulksteņu gaitu, jo pareizā laika signālu raida jau koordinētā laika sistēmā. No laika, ko nosaka Zemes griešanās, koordinētais laiks nekad neatšķiras vairāk kā par vienu sekundi.

Laika skaitīšanas sistēmas pasaulē

Avots: http://www.liis.lv/astron

Kad un kādēļ ieviesa vasaras laiku

Ideja par vasaras laiku radās vēl 18. gadsimta beigās. Bendžamins Franklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, 1784. gadā uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Esejā izklāstītā ideja sūtnim radās, kad aptuveni sešos no rīta nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu. Pamostoties B. Franklins bijis pārsteigts par spilgto gaismu un viņam radās ideja Saules gaismu izmantot lietderīgi. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B. Franklins izrēķinājis, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un laikā no 20. marta līdz 20. septembrim vakaros dedzinot sveces un petrolejas lampas.

"Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa tikai pagājušā gadsimta 70. gados."

Aprēķinos balstīto (pēc dažiem avotiem – satīrisko) Franklina ideju par pāreju uz vasaras laiku 1907. gadā atgādināja anglis Viljams Vilets. Viņš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm: katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm uz priekšu un septembrī darīt tāpat, tikai - pretēji. Toreiz V. Vileta ideju noraidīja, tomēr 1916. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež, par stundu apsteidzot Griničas laiku. Šo praksi Pirmā pasaules kara laikā pārņēma arī Vācija, Īrija un Francija. Toreizējais mērķis bija – iespējami taupīt enerģiju. Arī ASV 1918. gadā pieņēma likumu par pāreju uz vasaras laiku, lai taupītu resursus dalībai Pirmajā pasaules karā. Likums bija spēkā tikai septiņus mēnešus starp 1918. un 1919. gadu, jo amerikāņu vidū tas nekļuva populārs. Lielbritānijā Otrā pasaules kara laikā tika ieviests vēl arī tā dēvētais dubultais vasaras laiks (Double Summer Time), kas atšķīrās no joslas laika (Griničas laika) pat par divām stundām. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa tikai pagājušā gadsimta 70. gados.

Vasaras laiks – labi vai slikti?

Zinātniskie pētījumi pasaulē liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, rūk ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaits. Gaismas papildu stunda - visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotājiem - sniedzot gan psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību un drošības sajūtu.

Tomēr zinātniskie pētījumi atklāj arī negatīvos aspektus: laika šurpu turpu grozīšana ietekmē cilvēku veselību un emocionālo labsajūtu, izjauc bioloģisko ritmu, bojā pašsajūtu, mazina darba spējas. Daudzviet pasaulē izveidotas sabiedriskas organizācijas, kas cenšas panākt, lai pāreja no ziemas uz vasaras laiku tiktu atcelta.

Lielākā daļa pētījumu uzrāda elektrības ietaupījumus līdz 0,5 procentiem. Itālijas enerģētikas aģentūra aprēķinājusi, ka vasaras laika ietaupījums (0,3% no valsts patēriņa), pārvērsts naudas izteiksmē, gadskārtēji veido 126 miljonus eiro. Bet pulksteņu grozīšanas pretinieki iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas bez aizķeršanās aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos.

Nīderlandes konsultāciju uzņēmums „Research voor Beleid International” izrēķinājis, ka, saskaitot ietaupījuma procentu (0,3% jeb 2,5 mljrd. eiro) visā ES un no tā atņemot apkures palielinātās izmaksas, ietaupījums ir tikai 800 miljoni eiro. Vēl atskaitot papildu degvielas izmaksas, energoresursu kopīgais ietaupījums ik gadus ES esot vairs tikai 200 miljoni eiro. Savukārt Nīderlandes Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10%, kas naudas izteiksmē dod 22,5 miljonu eiro papildu apgrozījuma. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par 5% (13,5 milj. eiro), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par 3% un rada 500 darba vietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas ietaupījumā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.

"Vasaras laiks jauc cilvēka dabīgos bioritmus, pretim dodot nosacītu drošības sajūtu un laiku vakaros."

„Atomic Data and Analysis Structure” pētījumi Lielbritānijā pierādījuši, ka, pateicoties papildu stundai vakarā, sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā pieaug par 25 līdz 30 procentiem. Skeptiskākie „American College of Healthcare Executives” pētījumi norāda, ka atpūtas vietas tomēr neņem vērā papildu stundu un tiek slēgtas ātrāk.

Latvijas Ekonomikas ministrijas 2007. gada informatīvajā ziņojumā apkopoti mūsu sabiedrības viedokļi saistībā ar pāreju uz vasaras laiku. Kopumā secināts, ka ievērojamu ietekmi uz tautsaimniecību tas nedod. Enerģētikā (pēc „Latvenergo” analīzes) un transportā pārejas uz vasaras laiku ietekme esot nenozīmīga, bet pozitīvo pienesumu jūtot tūrisma, izklaides un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzēji.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, 2006. gada rudenī notika iedzīvotāju aptauja Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Ministru kabineta mājaslapā mēneša laikā uz jautājumu „Vai, Jūsuprāt, arī turpmāk ir nepieciešams pāriet uz vasaras laiku?” atbildēja 436 033 respondenti.

Avots: Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrijas mājaslapā uz jautājumu „Vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku?” atbildēja 1 187 116 respondenti (viens respondents par uzdoto jautājumu varēja nobalsot atkārtoti).

Avots: Ekonomikas ministrija

Kā redzams, sabiedrībā viedoklis par pāreju uz vasaras laiku nav viennozīmīgs. Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc cilvēka dabīgos bioritmus, pretim dodot nosacītu drošības sajūtu un laiku vakaros. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem nes zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma tiek no rīta, bet vakarā – vairāk.

Kaut arī pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, atbalsta vasaras laika režīmu. Tādēļ naktī no sestdienas uz svētdienu neaizmirsīsim pagriezt pulksteņa rādītājus vienu stundu atpakaļ, atgriežoties Austrumeiropas laikā!