Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Civilās aizsardzības plāna uzdevums ir nodrošināt saskaņotu institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanā katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.
FOTO: A.F.I
Stājies spēkā jaunais Valsts civilās aizsardzības plāns, kurā aktualizēti jauni riski un veikta virkne precizējumu saistībā ar plūdu, radiācijas, terora aktu un citiem apdraudējumiem.
Ministru kabinets (MK) 28. septembrī apstiprināja Valsts civilās aizsardzības (CA) plāna projektu, kurā veikta virkne precizējumu un aktualizēti jauni potenciālie riski. CA plānu aktualizē katru gadu saistībā ar nepieciešamību precizēt katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju un komersantu sarakstu, funkcijas, kā arī definēt un novērtēt esošos un jaunos riskus, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Jaunizstrādātajā plānā paredzēti preventīvie, gatavības un seku likvidācijas pasākumi praktiski visiem Latvijas valstī iespējamiem apdraudējumu veidiem, ietverot kā dabas, tā tehnogēnās katastrofas, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes Stratēģijas nodaļas priekšnieks Igors Urbanovičs.
Viens no aktuālākajiem riskiem, kam jaunajā plānā pievērsta īpaša uzmanība, ir plūdi. Izveidots plūdu apdraudēto vietu saraksts. Visapdraudētākās vietas Daugavā ir no Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai, kas ietver Pļaviņu, Salas, Krustpils, Jēkabpils, Līvānu, Ilūkstes un Daugavpils novadu. Minētajos novados plūdi var notikt pat divas reizes gadā, secināts CA plānā.
Plūdu apdraudēto vietu sarakstā ietverta arī Rīga un Jūrmala, kur bīstamu ūdens līmeņa celšanos var radīt rietumu vējš divu līdz trīs dienu laikā, pūšot ar ātrumu, kas lielāks par 20 m/s. Pārejot ziemeļrietumu vējā, tas draud sadzīt jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji applūdinot teritorijas Rīgas pilsētā. Iedzīvotāju drošību var apdraudēt Daugavas kaskādes HES dambju pārrāvumi lielu plūdu, terora aktu vai zemestrīces rezultātā, kas var izsaukt ķēdes reakciju, izraisot aizsargdambju pārrāvumus upes lejtecē esošajās HES krasi pieaugoša ūdens spiediena rezultātā. Risku uzskaitījumā minēti arī spēkstaciju turbīnu bojājumi.
Plūdu risks kā apdraudējums jaunajā plānā aktualizēts pēc šā gada pavasara ievērojamajiem paliem, skaidro VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieks Maigurs Ludbāržs.
"Plūdu apdraudēto vietu sarakstā ietverta arī Rīga un Jūrmala."
Otrs CA plānā īpaši aktualizētais jaunais apdraudējums ir teroristiski uzbrukumi, norāda I. Urbanovičs. Tie var būt vērsti pret cilvēkiem, kā arī pret nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem; īpaši pret transporta infrastruktūras objektiem, datorsistēmām un tīkliem. Tomēr pastāv arī iespēja, ka teroristi uzbrukumam var izvēlēties arī tā dēvētos vieglos mērķus - objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku un kurus, ņemot vērā to specifiskās funkcijas, ir grūti aizsargāt pret teroristiska rakstura uzbrukumiem, piemēram, tirdzniecības centrus, sporta un izklaides kompleksus, viesnīcas.
Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto improvizētus sprādzienbīstamus priekšmetus un šaujamieročus. Īpaši negatīvas sekas var radīt teroristisks uzbrukums, pielietojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas vielas, atzīts CA plānā. Paaugstinātu starptautiskā terorisma risku Latvijā nosaka valsts dalība NATO un Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku esošā un paredzamā līdzdalība starptautiskajās operācijās valstīs, kur pastāv terorisma draudi.
Jaunajā CA plānā kā apdraudējuma riski minēti arī sabiedriskie nemieri, atsevišķām sabiedrības grupām protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, un bruņots konflikts, kas ar nolūku izraisīt konfliktsituāciju starp valstīm var notikt Latvijas pierobežā vai iekšzemē. Plāns gan nekonkretizē ne potenciālo sabiedrisko nemieru iemeslus, ne arī militāro apdraudējumu avotus un pierobežas apgabalus, kur tie varētu izcelties.
Dokuments paredz noteiktu dienestu sadarbību sabiedrisko nekārtību, terora aktu un bruņotu konfliktu gadījumos.
Balstoties uz Veselības ministrijas priekšlikumiem, ir labots plāna pielikums „Bīstamās infekcijas slimības un citu infekcijas slimību ar ievērojamu un grūti kontrolējamu infekciju izplatīšanās potenciālu uzliesmojumi (to draudi) un masveida saindēšanās”. Par prognozējamām atzītas:
"Teroristi uzbrukumam var izvēlēties arī tā dēvētos vieglos mērķus - objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku."
„Ļoti būtiskas ir plāna nodaļas un pielikumi, kuros tiek noteikta sadarbība un resursu pārvaldīšana bīstamu infekcijas slimību un citu infekcijas slimību ar ievērojamu un grūti kontrolējamu infekciju izplatīšanās potenciālu uzliesmojumu gadījumā, dzīvnieku un augu masveida saslimšanas gadījumā,” norāda I. Urbanovičs. Plānā precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos.
CA plāns uzskaita radiācijas riska objektus Latvijā un tās tuvumā. Par potenciāli bīstamāko kodolobjektu Latvijai joprojām atzīta 2009. gada 31. decembrī slēgtā Ignalinas atomelektrostacija, kas atrodas astoņu kilometru attālumā no valsts robežas. Ignalinas AES lietotā kodoldegviela tiek uzglabāta bijušās atomelektrostacijas teritorijā, bet tuvākajos gados uz Ignalinas AES infrastruktūras bāzes tiks uzsākta jaunās Visaginas AES celtniecība, norādīts plānā. Tajā atzīmēts, ka ugunsgrēka, terora akta, diversijas un radiācijas drošības normu neievērošanas gadījumā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti var radīt apdraudējumu objekta darbiniekiem, piesārņojumu objekta teritorijā un ārpus tās. Uzskaitīti trīs potenciāli bīstamie starojuma avoti – Valsta asinsdonoru centra gamma starošanas iekārta BIOBEAM 2000 Rīgā, radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons” Baldonē un Salaspils kodolreaktors.
Pēc Vides ministrijas priekšlikuma plānā precizēts komersantu saraksts, uz kuriem attiecināmi Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumi Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”.
"Par potenciāli bīstamāko kodolobjektu Latvijai joprojām atzīta 2009. gada 31. decembrī slēgtā Ignalinas atomelektrostacija."
CA plānā iekļauto valsts nozīmes bīstamības objektu sarakstā joprojām figurē ar gāzes un naftas produktu uzglabāšanu vai apsaimniekošanu saistīti uzņēmumi – galvenokārt Rīgā un Ventspilī. Taču ņemot vērā iepriekšējo gadu bēdīgo pieredzi ar pārrobežu piesārņojumu, plānā kā bīstamo vielu noplūdes iespējamie avoti minēti arī objekti Baltkrievijā un Lietuvā – attiecīgi Novopolockas pilsētas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi un naftas produktu cauruļvadi, kas avārijas gadījumā var izraisīt ūdens piesārņojumu Daugavā, kā arī Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un Būtiņģes naftas produktu terminālis, kas avārijas gadījumā var piesārņot Latvijas teritoriju un Baltijas jūras ūdeņus.
CA plānā precizēti arī transporta, elektrotīklu, gāzesvadu avāriju, meža ugunsgrēku, zemestrīču, vētru un citi Latviju un tās iedzīvotājus potenciāli skaroši riski.
Par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas, bet par plāna precizēšanu un kontroli atbildīga Iekšlietu ministrija. Ar plāna projektu priekšlikumu iesniegšanai tiek iepazīstinātas visas ministrijas. Pēc priekšlikumu apkopošanas plānu apstiprina MK, un tajā jau ir noteikts termiņš, kad valdībā iesniedzami nākamie plāna grozījumi. Jaunais CA plāns paredz, ka nākamreiz tā grozījumi MK iesniedzami 2011. gada maijā, informē M. Ludbāržs.
