Veicot ikgadējo civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un iespējamo draudu analīzi, plānā papildināts „Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts”, ieļautas arī izmaiņas, kas saistītas ar radiācijas, plūdu, teroristu uzbrukumu riskiem.
Visvairāk rūpniecisko risku objektu Rīgā
Valsts nozīmes bīstamo objektu sarakstā iekļauts 31 uzņēmums, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem jāizstrādā drošības pārskati. Astoņi no šiem uzņēmumiem atrodas Rīgā – SIA “Alpha Osta”, A/S “B.L.B. Baltijas termināls”, A/S “Latvijas finieris” uzņēmums “Lignums”, A/S “Latvijas ķīmija”, Rīgas eksporta gāzes uzpildes stacija SIA “Latvijas propāna gāze”, SIA “Latvija Statoil” Rīgas termināls, SIA “Man-Tess”, SIA “Naftimpeks”, SIA “Neste Latvija” Rīgas termināls. Otrajā vietā bīstamo uzņēmumu skaita ziņā ar sešiem komercobjektiem ierindojas Ventspils. Bīstamo objektu kategorijā saistībā ar nedrošu kravu pārvadājumiem ietilpst arī Bolderājas, Mangaļu, Šķirotavas, Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes 2, Liepājas un Daugavpils dzelzceļa stacijas.
Lielākais kodoldrauds – Ignalinas AES
Bīstamo objektu skaitā ierindotas Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES, radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons” Baldonē, Salaspils kodolreaktors Salaspilī un Latvijas Universitātes Starpaugstskolu radiācijas izmantošanas laboratorija Rīgā.
Par potenciāli bīstamāko radioaktivitātes izplatības avotu plānā atzīta Ignalinas atomelektrostacija (AES) Lietuvas un Latvijas pierobežā. Radioaktivitātes riski paredzēti arī saistībā ar radioaktīvu kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa vai jūras un zemes mākslīgā pavadoņa ar radioaktīviem materiāliem nokrišanu.
Terorisma draudi nav precizējami
Izvērtējot terora aktu iespējamību, plānā akcentēts starptautiskais terorisms saistībā ar Latvijas dalību NATO un ES, kā arī ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību iesaistīšanos starptautiskās operācijās.
Teroristiski uzbrukumi Latvijā varot var tikt vērsti pret cilvēkiem, kā arī pret nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem (īpaši transporta infrastruktūras objektiem). Tomēr pastāv arī „iespēja, ka teroristi var izvēlēties t.sk „vieglos mērķus”- objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku un kurus, ņemot vērā to specifiskās funkcijas, ir grūti aizsargāt pret teroristiska rakstura uzbrukumiem (tirdzniecības centri, sporta un izklaides kompleksi, viesnīcas utt.).”
Terora aktu dažādības dēļ ir grūti paredzēt to iespējamo seku ietekmi uz iedzīvotājiem, attiecīgo teritoriju un vidi, teikts plānā. Gatavības, reaģēšanas un terora akta seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu plānā noteikts, ka informācijas saņemšanai, apstrādei un vadības informēšanai jānotiek desmit minūšu laikā. Visu dienestu informēšana un iesaistīšana jāpaveic 20 minūtēs, bet to ierašanās notikuma vietā un medicīniskās palīdzības sniegšanai jānorit 40 minūšu laikā.
Vērš uzmanību uz zemestrīču risku
Plūdu riski plānā analizēti saistībā ar ledus aizsprostojumiem lielajās upēs un Daugavas spēkstaciju dambju pārrāvumu. Notiekot šādai avārijai apjomīgākajā hidroelektrostacijā – Pļaviņu HES –, kas satur 603 milj. kubikmetru ūdens, tiktu appludinātas Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsētu un daļēji Aizkraukles un Ogres rajonu teritorijas. Ķeguma HES ar ūdenskrātuves tilpumu 160 milj. m3 dambja pārrāvuma gadījumā tiktu daļēji appludinātas Ogres un Ikšķiles pilsētas. Savukārt Rīgas HES ar ūdenskrātuves tilpumu 339 milj. m3 dambja pārrāvuma gadījumā var applūst 41,9 km2 zemākās Rīgas pilsētas teritorijas, teikts plānā.
Daugavas HES kaskādes dambju pārrāvumi var rasties lielu plūdu, terora aktu vai zemestrīces rezultātā, kas draud izraisīt „ķēdes reakciju”, radot aizsargdambju pārrāvumus hidroelektrostacijās, kas atrodas upes lejtecē, krasi pieaugušā spiediena rezultātā. Lai Pļaviņu HES dambja pārrāvuma gadījumā mazinātu plūdu draudus Ogrei un Rīgai, plānota ūdens līmeņa pazemināšana Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvēs.
Ņemot vērā pasaules seismoloģisko pieredzi par inducēto zemestrīču izcelšanos ap lielām ūdenskrātuvēm un arī to, ka 1821.gadā Kokneses apkārtnē jau bija zemestrīce un netālu no Pļaviņu HES atrodas Aizkraukles un Piebalgas tektoniskie lūzumi, būtu lietderīgi to zonu tuvumā izveidot lokālo seismoloģisko novērojumu tīklu, lai kontrolētu iespējamo seismotektonisko aktivitāti, teikts plānā.
Valsts civilās aizsardzības plāns, nosakot valdības, glābšanas institūciju rīcību, tiek pārstrādāts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi ir veikt katastrofu pārvaldīšanu, sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem, samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu, kā arī atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
Plānā arī reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadības padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā, informē IeM.
