NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. septembrī, 2010
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika

ES reformās: lēmumi, apņemšanās un paziņojumi

Zāles, kurām tiek veikta papildu novērošana, jaunajos informācijas portālos tiks apzīmētas ar melnu simbolu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Eiropas Savienības vadības institūcijas ik nedēļu nāk klajā ar stratēģijām un konceptuāliem dokumentiem, kuru apspriešanā raisās asas diskusijas, kā, piemēram, par lauksaimniecības politiku. Taču tiek pieņemti arī konkrēti lēmumi, direktīvas un regulas. Starp tām ir arī pagājušonedēļ apstiprinātie likumprojekti par zāļu uzraudzību, lai slimnieks, ārstējot vienu kaiti, nenomirst no citas.

Eiropas Parlaments 22. septembrī Strasbūrā nobalsoja par reformu, kura paredz pastiprināt blokā strādājošo banku un finanšu tirgu uzraudzību, lai nodokļu maksātājiem atkal nevajadzētu glābt no bankrota kredītiestādes un neizceltos jauna globāla ekonomikas krīze, vēsta BNS/AFP. Sagaidāms, ka jaunās uzraudzības institūcijas blokā sāks darboties nākamā gada 1.janvārī.

Reforma paredz izveidot trīs uzraugus - Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Izveidota arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja, kuras uzdevums būs brīdināt par iespējamas krīzes tuvošanos.

Eiropadomes priekšsēdētājs van Rompujs, Parlamenta deputātiem Strasbūrā izklāstot Padomes sanāksmes secinājumus par ekonomikas pārvaldības darba grupu, vērtējis, ka tā ir guvusi panākumus jaunas makro uzraudzības sistēmas izstrādāšanā un nodokļu sistēmas stiprināšanā. Galīgais darba grupas ziņojums tiks sagatavots oktobra Eiropadomes sanāksmei. Eiropas Komisija tiesību aktu priekšlikumus iesniegs septembra beigās.

Parlamentārieši, kā liecina izklāsts Parlamenta mājaslapā, neskopojās ar kritiku. Rebeka Harma no Zaļo grupas uzskata, ka Padomes prezidentam un darba grupai būtu jāuzņemas atbildība par „ES izvešanu no krīzes”. Atzinīgi vērtējot faktu, ka Komisija sniegs priekšlikumus par ekonomikas vadību, deputāte aizrādījusi, ka „tai nevajadzētu koncentrēties tikai uz sankcijām”. Bet Patriks Lehiariks no Kreiso grupas aicināja uz konkrētām darbībām nabadzības, bezdarba, bada un klimata pārmaiņu apkarošanā, kritizējot Padomes secinājumus: „Jūs runājat par ambīcijām un brīvu tirdzniecību. Jūs gribat pielīdzināt mūsu standartus ASV standartiem un daudz vairāk iesaistīties NATO darbībā. Tā ir katastrofa Eiropai.” Savukārt grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” pārstāve Niki Tzavela pievērsusi uzmanību sadarbībai ar Ķīnu, kurai ir miljardiem ASV dolāru un kura vēlas investēt Eiropā. Viņa arī pavaicājusi, vai gaidāmajā Padomes samitā būtu jāapspriež to šķēršļu atcelšana, kas ES ir pret Ķīnu, īpaši cilvēktiesību jautājumā.

Vienas no paaugstināta riska zonām - Spānijas - premjers Hosē Luiss Rodrigess Sapatero intervijā laikrakstam Wall Street Journal jau ir paudis pārliecību, ka eirozonas parādu krīze, kas satricināja globālos tirgus, skāra Spāniju un eirozonu kopumā un gremdēja eiro kursu, ir beigusies. Sapatero vienlaikus norādīja, ka ES ir nepieciešami stingrāki principi līdzsvarotas ekonomiskās un fiskālās politikas īstenošanai.

Tikmēr izlēmīgākās dalībvalstis turpina mazināt budžeta deficītu. Čehijas labēji centriskā valdība pieņēmusi taupības budžetu nākamajam gadam, kas paredz samazināt deficītu līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā šogad gaidāmajiem 5,3%. Premjers Petrs Nečass par savas valdības prioritāti ir izvirzījis taupības pasākumus, lai nepieļautu valsts nonākšanu parādu jūgā. Pāris dienas pirms tam pret valdības plāniem samazināt budžeta tēriņus demonstrācijā Prāgā piedalījās 40 tūkstoši cilvēku, tostarp policisti, ārsti un karavīri. Savs viedoklis par to bijis prezidentam Vāclavam Klausam: „Protesti nav risinājums problēmai, es domāju, ka visi saprātīgi cilvēki to zina.”

Naudu lauksaimniekiem dala „pēc deguniem”

Vācija un Francija sarunās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) reformu izdara pārmērīgu spiedienu uz pārējām bloka valstīm un pauž iebildumus par tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, neformālā ES valstu lauksaimniecības ministru apspriedē paziņoja Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis, vēsta BNS/REUTERS.

Vācija un Francija savus iebildumus pamatojušas ar to, ka lauksaimniekiem nabadzīgākajās bloka zemēs Centrālajā un Austrumeiropā ir mazākas izmaksas nekā zemniekiem turīgajās valstīs Rietumeiropā. Pašreiz tiešo ES subsīdiju apmērs ir ļoti atšķirīgs, un vislielākās subsīdijas saņem Grieķijas lauksaimnieki, vismazāk - Latvijas zemnieki. Starp ES valstīm turpinās sarunas par to, kā varētu mainīt komplicēto ES lauksaimniecības maksājumu sistēmu nākamajā septiņu gadu budžeta periodā, kas sāksies 2013. gadā.

"ES subsīdiju apmērs ir ļoti atšķirīgs, un vislielākās subsīdijas saņem Grieķijas lauksaimnieki, vismazāk - Latvijas zemnieki."

Latvijas lauksaimnieki ES tiešajos maksājumos par vienu izmantojamās zemes hektāru no 2007. līdz 2013. gadam saņem vidēji 63 eiro (44,1 latu). Ar nedaudz lielākiem maksājumiem seko Igaunija, Lietuva un Polija, kuras saņem attiecīgi 92 eiro (64,4 latus), 102 eiro (71,4 latus), 132 eiro (92,4 latus) par hektāru. Lielākos tiešmaksājumus, kas svārstās no 270 līdz 441 eiro (189 līdz 309 latu) robežās, saņem Grieķijas, Nīderlandes, Beļģijas un Dānijas lauksaimnieki.

Krīzes un nelaika izraisīto grūtību mīkstināšanai EK ierosinājusi ātro pretimnākšanu. Latvija un vēl deviņas valstis (Lietuva, Beļģija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Rumānija un Spānija) varēs ātrāk, nekā paredzēts, izmaksāt saviem lauksaimniekiem līdz pat 50% no šim gadam atvēlētajiem tiešajiem maksājumiem, tas ir, jau no 16. oktobra, nevis no 1. decembra, kā noteikts iepriekš. Oficiāli par to EK lems tuvākajā laikā.

Mazumtirgotāji izpilda „zaļos” solījumus

Eiropas veikalu plauktos parādās arvien vairāk „zaļu” preču, tāpēc ka Eiropas mazumtirgotāji pilda solījumus veicināt vides ziņā ilgtspējīga patēriņa paradumus, secināts EK ziņojumā, kur vērtēta šī Eiropas mazumtirdzniecības nozares iniciatīvas un izvirzīto brīvprātīgo mērķu izpilde. Joma, kuru vēl vajadzētu pilnveidot, ir saziņa ar patērētājiem par vides jautājumiem. Ziņojumā ieteikts izveidot godalgošanas sistēmu paraugprakses cildināšanai.

Kopš 2009. gadā tika izveidots Mazumtirdzniecības jautājumu forums, tirgotāji ir apņēmušies palīdzēt veidot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā prioritārās jomas minētas energoefektivitāte ēkās un ilgtspējīgāku produktu pārdošana. Tika noteiktas apmēram 280 saistības vides jomā, kas iedalītas trīs kategorijās: ko pārdodam, kā pārdodam un kā sazināmies ar klientu. Starp labiem piemēriem minēts „Lidl”, kas 2009. gadā panāca 10 000 tonnu CO2 samazinājumu, izmantojot iepirkumu maisiņus no otrreizējās pārstrādes izejvielām.

Jūnijā mazumtirgotāji nāca klajā ar brīvprātīgu nozares vides kodeksu, kurā galvenā uzmanība veltīta ilgtspējīgai konkrētu produktu, piemēram, koksnes vai zivju, izcelsmei, lielākai resursu efektivitātei veikalos, transportēšanas un sadales optimizācijai, labākai atkritumu apsaimniekošanas praksei un pilnīgākai patērētāju informēšanai. Kodeksam ir pievienojušies deviņpadsmit lielie mazumtirgotāji un septiņas mazumtirgotāju asociācijas.

Saskata glābiņu sievietēs un pieaugušo izglītošanā

EK 21. septembrī pieņēma piecu gadu stratēģiju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropā. Pamatojoties uz Sieviešu hartas principiem, Komisija stratēģijā ir iekļāvusi piecas prioritātes: ekonomika un darba tirgus; vienāds atalgojums; līdztiesība ieņemt vadošus amatus;  ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; līdztiesības veicināšana ārpus ES.

Darba tirgū sieviete joprojām dominē nozarēs ar zemāku atalgojumu. Sievietes nav pietiekami pārstāvētas amatos ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Vecāku statuss negatīvi ietekmē sieviešu nodarbinātības līmeni: sievietes uzņēmējas ir tikai 33,2% no pašnodarbinātajiem. Joprojām mājsaimniecībās bez maksas strādā vairāk sievietes nekā vīrieši. 

Savukārt saistībā ar ES pieaugušo izglītības programmas „Grundtvig” desmito gadadienu EK paudusi uzskatu, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs šis atbalsts, lai pārvarētu krīzi. Pēdējā desmitgadē ar programmas starpniecību pieaugušo izglītībā ir ieguldīts 370 miljonu eiro un piešķirti 17 tūkstoši dotāciju organizācijām, kuras iesaistīja aptuveni pusmiljons dalībnieku. Programma „Grundtvig” palīdz pieaugušajiem, kuri beiguši skolu, iegūstot pamatkvalifikāciju, vai pieaugušajiem, kuriem trūkst kvalifikācijas, kā arī sniedz atbalstu skolotājiem, instruktoriem un citiem darbiniekiem pieaugušo izglītības centros un apvienībās, konsultāciju organizācijās, informācijas dienestos, NVO, uzņēmumos, brīvprātīgo grupās un pētniecības centros.

Pieņem stratēģiju par Pasažieru datu reģistru

Eiropas Komisija 21. septembrī pieņēma tiesību aktu priekšlikumu paketi attiecībā uz Pasažieru datu reģistra (PDR) datu apmaiņu ar trešajām valstīm, kurā ietilpst ES ārējā PDR stratēģija un sarunu norādījumu ieteikumi jauniem PDR nolīgumiem ar ASV, Austrāliju un Kanādu, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Tiesībaizsardzības iestādes var izmantot datus, ko pasažieris sniedz, rezervējot lidojumu, lai izmeklētu iepriekš izdarītus noziegumus, nepieļautu jaunus un veiktu riska analīzi. Priekšlikumos ir noteikti vispārīgi principi, kas jāievēro PDR nolīgumos ar trešajām valstīm, piemēram, informācija par terorismu un smagiem starptautiskiem noziegumiem, kas izriet no trešo valstu veiktas PDR datu analīzes, ir jāsniedz arī Eiropolam, Eurojust un ES dalībvalstīm.

Rosina uzlabot dzelzceļa pakalpojumus

EK pieņēma priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pasažieriem un kravu nosūtītājiem sniegtos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, palielinot konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, piešķirot plašākas pilnvaras valstu regulatīvajām iestādēm un uzlabojot tiesisko regulējumu investīcijām dzelzceļa nozarē. Priekšlikumā direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, trīs spēkā esošās direktīvas un to secīgie grozījumi tiesību aktu vienkāršošanas un konsolidācijas labad apvienoti vienā saskaņotā tekstā. „Izvirzītais mērķis ir - vairāk konkurences pasažieru un kravu pārvadājumu jomā,” uzsvēris par transportu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Pagājušonedēļ dzelzceļa satiksmē arī jauna maršruta piedāvājums. Pēc gandrīz gadsimtu ilga pārtraukuma atjaunots tiešais reiss starp Krievijas galvaspilsētu un Francijas kūrortpilsētu Nicu, kuru ir iecienījuši krievu jaunbagātnieki. Vilciens, kura sastāvā ir 12 vagoni, izbrauks no Maskavas ceturtdienās, bet atpakaļ no Nicas dosies svētdienās. Biļetes cena ir no 306 eiro (215 latiem) līdz 1050 eiro (738 latiem) atkarībā no vagona klases, ziņo BNS/MAJAK.

Līdz 1917. gadam vilcieni no Krievijas uz Vidusjūras piekrasti kursēja no toreizējās Krievijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas. Populārais maršruts, kas pēc revolūcijas tika atcelts, tagad ir atjaunots, bet vilcieni uz Nicu dosies no Maskavā esošās Baltkrievijas stacijas (Belorusskij vokzal). Brauciens ilgs 50 stundas.

Aizsargās pacientus no medikamentu blaknēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 22. septembrī apstiprinājis priekšlikumus, kas uzlabos pacientu informēšanu par zālēm un to blaknēm. Parlaments apstiprināja ar dalībvalstīm panākto vienošanos, kas nozīmē, ka „farmakovigilances” (zāļu uzraudzības) likumprojekti ir pieņemti galīgi.

Saskaņā ar jauno direktīvu tiks izveidoti interneta portāli informācijas izplatīšanai par medikamentiem un zinātniski novērotajām blaknēm. Dalībvalstu mēroga portāli būs saistīti ar Eiropas kopējo portālu, un tajos būs katra tirgū pieejamā produkta izvērtējums. Portāli un tajos ievietotās pacientu informatīvās lapas norādīs, kā ziņot par iespējamām blaknēm.

"Portāli un tajos ievietotās pacientu informatīvās lapas norādīs, kā ziņot par iespējamajām blaknēm."

Dažas zāles, piemēram, jauni medikamenti, kuros ir jaunas aktīvas vielas, ir atļautas ar nosacījumu, ka tām tiek veikta papildu novērošana. Tādas zāles turpmāk tiks apzīmētas ar melnu simbolu un norādi „Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība”. Šādu produktu saraksts tiks ievietots ES un dalībvalstu līmeņa portālos. 

Īpaša ES datubāze „Eurdravigilance” apkopos ar zāļu uzraudzību saistīto informāciju no visiem atļauju turētājiem, zāļu ražotājiem un atbildīgajām dalībvalstu iestādēm. Šī datubāze būs pilnībā pieejama EK, Zāļu uzraudzības aģentūrai un dalībvalstīm, ierobežotā veidā - arī veselības aprūpes profesionāļiem un plašākai sabiedrībai, garantējot datu aizsardzību.

Jaunie tiesību akti būs jāievieš 18 mēnešu laikā pēc oficiālās publikācijas.

Pētījums: eiropiešiem jātaupa ērtām vecumdienām

ES valstu pilsoņiem būtu papildus jāietaupa 1,9 triljoni eiro (1,34 triljoni latu) gadā, lai pensijas vecumā viņu ienākumi būtu pietiekami lieli ērtas dzīves baudīšanai, liecina apdrošināšanas kompānijas „Aviva” un konsultāciju firmu „Deloitte” pētījums, vēsta BNS. Tā autori norāda - lai dzīvotu cilvēka cienīgu un neatkarīgu dzīvi, eiropiešiem nepietiks ar ienākumiem, kādus viņi saņems valsts un privāto pensiju veidā. Pētnieki aprēķinājuši, ka pašreizējais tā dēvētais pensiju caurums ES veido 1,9 triljonus eiro jeb 19% no šim gadam plānotā ES IKP.

Ja ES iedzīvotāji, kas dosies pensijā laikā no 2011. līdz 2051. gadam, nepalielinās savus ietaupījumus vecumdienām, vairākumam no viņiem, aizejot pensijā, būtiski pasliktināsies dzīves līmenis, brīdina pētnieki.

Par pietiekami lieliem ienākumi tiek uzskatīti, ja cilvēks, aizejot pensijā, turpina saņemt ienākumus, kas atbilst 70% no viņa ienākumiem pirms pensionēšanās.

Pētījums aptver 13 Eiropas valstis, tostarp Lietuvu. Latvija un Igaunija pētījumā nav ietvertas.

EK norādījusi, ka saskaņā ar prognozēm līdz 2060. gadam pensionāru skaits ES palielināsies divas reizes, salīdzinot ar darbspējīgajām personām, kuras finansē pensijas. Pašlaik blokā uz katru personu, kas vecāka par 65 gadiem, ir četri strādājošie, taču šī attiecība līdz 2060. gadam samazināsies līdz diviem vai vienam strādājošajam, ja pensiju sistēmās netiks veiktas reformas, brīdinājusi EK.

EK aicinājusi ES dalībvalstis apsvērt iespēju paaugstināt pensijas vecumu, lai nepieļautu savu sociālās nodrošināšanas sistēmu sabrukumu sabiedrības novecošanās dēļ.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU