Velosipēdisti savas nedisciplinētības dēļ nereti sagādā bīstamus brīžus gan gājējiem, gan autovadītājiem, taču arī paši riteņbraucēji ir īpaši apdraudēta satiksmes dalībnieku kategorija, kurai būtu jāvelta atbilstoša attieksme, domājot par satiksmes regulējuma uzlabošanu kopumā, atzīst speciālisti. Pašlaik šai problēmai pievērsusies gan Rīgas dome (RD), gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Abas institūcijas tuvākajā laikā sola apkopot priekšlikumus velosatiksmes drošības uzlabošanai.
Gan upuri, gan pārkāpēji
Velosipēdam ir nākotne, un tā izmantošana ir jāattīsta gan ekoloģisku, gan sabiedrības veselības interešu vārdā, norāda Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, norādot, ka velosipēdu satiksmes drošība ir viena no policijas prioritātēm. Līdzīgu viedokli RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē pirmsjāņu nedēļā pauda arī VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis: „Mēs esam pašā ceļa sākumā, un riteņbraucēji ieņems aizvien lielāku lomu. Tāpēc ir jādefinē vieta, kas viņiem pienākas.”
"No riteņbraucēju viedokļa ar līniju atdalīta josla uz brauktuves ir vislabākais variants."
Statistika, kas atspoguļo velobraucēju situāciju, nav iepriecinoša: lai gan kopējais satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, samazinājies par 25% un autoavāriju kļūst mazāk, incidentu, kuros iekļūst riteņbraucēji un gājēji, ir par 100 procentiem vairāk, informē E. Zivtiņš. Turklāt, kā jau teikts, ne vienmēr, izraisot dažādus starpgadījumus, velosipēdisti ir upuri. Kā norāda RD deputāts Viktors Fedotovs, pēc kura ierosinājuma pašvaldības komisija skatīja jautājumu par velosipēdistu satiksmi, strauji pieaug riteņbraucēju skaits uz gājēju ietvēm, tie braucot "kā grib", agresīvi, baidot vecus cilvēkus un pat raujot no rokām somiņas. Īpaši velosipēdisti traucējot gājējus Vecrīgā un pilsētas centrā. Ar īpašu nedisciplinētību izceļoties velokurjeri, atzīmēja deputāts.
Komiteja nolēma uzdot Rīgas pašvaldības policijai sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos.
Iesaka nodalīt atsevišķu joslu un atvieglot prasības
Speciālistu viedoklis ir vienprātīgs: velosipēdu satiksmes drošības uzlabošanā galvenais uzdevums ir nodalīt riteņbraucēju kustību no gājēju un automašīnu plūsmas. Kā zināms, Rīgas satiksmes infrastruktūra joprojām nav piemērota riteņbraucēju vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā atzīts, ka pilsētā infrastruktūras īpatnību dēļ vienotu veloceliņu tīklu izbūvēt nav iespējams, informē pašvaldības Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ieva Prauliņa. Tādējādi celiņi tikuši izbūvēti vien atsevišķos maršrutos.
Pašlaik Rīgā tiek būvēti divi jauni veloceliņi. Tiek turpināta veloceliņa būvniecība Juglas ielas rekonstrukcijas ietvaros no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai. Šogad vasarā paredzēts pabeigt veloceliņa būvniecību no centra līdz Berģiem. Kopumā Rīgā pašlaik ir izbūvēti veloceliņi no centra uz Imantu, no centra līdz Mežaparkam, no Mežaparka līdz Vecmīlgrāvim, Šmerļa ielā, Augusta Deglava ielā no Andreja Saharova ielas līdz Lubānas ielai, kā arī gājēju un velosipēdu ceļš ierīkots Brīvības gatvē no Silciema ielas līdz tiltam pār Juglas ezera kanālu.
Patlaban satiksmes noteikumi riteņbraucējiem ļauj pārvietoties gan pa ielas brauktuvi, gan gājēju trotuāru, priekšroku dodot gājējiem. V. Fedotovs ieteic vietās, kur nav iespējams ierīkot atsevišķus veloceliņus, riteņbraucēju satiksmi novirzīt no ietvēm uz braucamo daļu, izveidojot uz tās ar baltu svītru atdalītu metru platu joslu. Šādu risinājumu, norādot uz līdzīgu praksi daudzās Eiropas valstīs, atbalsta arī Velokurjers.lv valdes loceklis Oļegs Stoļarovs: „Tā varētu būt 75 centimetrus plata josla, kas ar baltu pārtrauktu līniju tiktu atdalīta no pārējās brauktuves un kur velobraucējiem būtu priekšroka.”
Joslu, ja to neaizņem velobraucēji, varētu izmantot arī autotransports, un tai būtu arī informatīva loma, brīdinot par iespējamu riteņbraucēju klātbūtni kopējā satiksmes plūsmā. Līdzīgu viedokli pauž arī Eiropas riteņbraucēju federācijas pārstāvis Latvijā Viesturs Silenieks: „No riteņbraucēju viedokļa ar līniju atdalīta josla uz brauktuves ir vislabākais variants. Taču tādā gadījumā būtu jārēķinās ar zināmu pārejas periodu, līdz autovadītāji pie tām pierastu un sāktu rēķināties ar velosipēdistiem.” Velosatiksmi atdalošās joslas līnijas, kā rosina V. Silenieks, atkarībā no konkrētām vajadzībām varētu būt 50 centimetru platas un divu veidu – pārtraukta, kuru drīkst šķērsot autotransports, rēķinoties ar velosipēdistu prioritāti, un nepārtraukta, aiz kuras paredzēta vienīgi velosipēdistu kustība. Šāds risinājums neprasītu lielas investīcijas, vajadzētu vien uzkrāsot horizontālos brauktuves apzīmējumus un vienā līmenī ar to ierīkot ūdens noteku atveres, lēš veloorganizācijas pārstāvis.
"Spānijā un Jaunzēlandē, ieviešot obligātu aizsargķiveru lietošanu velosipēdistiem, to skaits samazinājās par 30%. Vai ar vestēm Latvijā nebūs tas pats?"
Eiropā velobraukšana ir atzīta par tautas veselību veicinošu un videi draudzīgu aktivitāti, kurai turklāt ir pozitīvs ekonomiskais iespaids, mazinot valsts atkarību no degvielas importa, taču Latvijā, gan ierīkojot satiksmes infrastruktūru, gan pieņemot normatīvos aktus, riteņbraucēju kustībai diemžēl joprojām vērojama formāla pieeja, norāda V. Silenieks.
Riteņbraucēju interesēs būtu atcelt Ceļu satiksmes noteikumu normu, kas velosipēdistiem liedz šķērsot gājēju pāreju, nenokāpjot no braucamā, tā vietā nosakot, ka pirms zebras šķērsošanas, lai pārliecinātos par manevra drošību, ir jāsamazina ātrums vai pilnībā jāapstājas, atzīst velobraucēju organizāciju pārstāvji.
Otrkārt, kā atzīst V. Silenieks, būtu jāizvairās no visām prasībām, kas potenciāli varētu ierobežot cilvēku vēlmi braukt ar velosipēdu. Piemēram, nevajadzētu noteikt, ka riteņbraucējam obligāti jālieto ķivere vai gaismu atstarojoša veste, kas pašlaik tieši ietilpst VP riteņbraucēju drošības uzlabošanas plānos.
Velosipēdistu un valsts institūciju pārstāvju viedokļi atšķiras
Satiksmes speciālisti, vērtējot līdz šim izskanējušos velosipēdistu organizāciju pārstāvju ierosinājumus, gan ir visai atturīgi. Jebkādas izmaiņas ielu braucamās daļas sadalījumā, kā arī atsevišķu veloceliņu ierīkošanas iespējas, analizējot katru vietu atsevišķi, vispirms ir jāizvērtē ceļu būves un satiksmes drošības organizāciju speciālistiem, skaidro CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors. Līdzīgu viedokli pauž E. Zivtiņš, norādot, ka pieaugošās velosipēdistu kustības dēļ izmaiņas satiksmes drošību regulējošajos normatīvajos aktos būs nepieciešamas, taču nevarot būt ne runas par velokurjeru pieprasītajām izmaiņām gājēju pārejas šķērsošanā, nenokāpjot no riteņa. Galvenais iemesls: šāda prakse pakļautu lielam riskam bērnus velosipēdistus, kuri savas uztveres īpatnību dēļ nespētu adekvāti novērtēt iespējamos riskus pirms pārejas šķērsošanas.
VP plānos, rūpējoties par velosipēdistu drošību, pašlaik ir panākt obligātu atstarojošo vestu lietošanu, LV.LV informē E. Zivtiņš, jo liela daļa negadījumu, kuros cietuši riteņbraucēji, notiek tieši diennakts tumšajā laikā.
Tā vietā, lai kā obligātu noteiktu atstarojošo vestu lietošanu, vajadzētu reglamentēt velosipēda aprīkošanu ar mirgojošiem gaismas elementiem, kas riteņbraucējiem būtu ērtāk, uzskata O. Stoļarovs. Līdzīgu viedokli pauž arī V. Silenieks: „Viss, kas apgrūtina riteņbraucējus, samazina velobraucēju skaitu. Piemēram, Spānijā un Jaunzēlandē, ieviešot obligātu aizsargķiveru lietošanu velosipēdistiem, to skaits samazinājās par 30 procentiem. Vai ar vestēm Latvijā nebūs tas pats? To lietošanai vajadzētu būt brīvprātīgai.”
"Pēc policijas novērojumiem, disciplinētākie satiksmes dalībnieki ir bērni."
Vērtējot prioritātes pilsētas satiksmē, primāra ir gājēju interešu nodrošināšana; otrā vietā liekami riteņbraucēji un tikai tad – autotransports, uzskata V. Silenieks. Turklāt par satiksmes drošību atbildīgajām institūcijām ne tik tālā nākotnē būšot jādomā, „kā tikt galā ar tādiem nedefinētiem pārvietošanās līdzekļiem kā Segway un varbūt vēl kaut kādiem rīkiem, par kuriem nevaram iedomāties šodien”. Iespējams, uz visu riteņtehniku vienotus satiksmes nosacījumus vajadzētu attiecināt jau tagad, lēš V. Silenieks.
Jūlijā, apvienojoties vairākām velosipēdistu organizācijām, paredzēta Latvijas riteņbraucēju apvienības izveidošana. Sagaidāms, ka šī organizācija, līdzdarbojoties ar CSDD, VP un Rīgas pašvaldības policiju, iesaistīsies velosatiksmes normatīvā regulējuma pilnveidošanā.
Pirmkārt, disciplīna un zināšanas
Lai gan infrastruktūras un normatīvo aktu pielāgošana pieaugošā riteņbraucēju skaita diktētajām prasībām ir svarīga, pirmkārt, kustības drošību nosaka satiksmes dalībnieku disciplinētība, atzīst speciālisti. Visbiežāk negadījumi notiek tieši satiksmes drošības normu neievērošanas dēļ – riteņbraucējus gaismu atstarojošu elementu neesamības dēļ diennakts tumšajā laikā notriec automašīnas, velosipēdisti nepareizi šķērso krustojumus un ielas, norāda E. Zivtiņš. Bieži vien šādas rīcības iemesls esot elementāru satiksmes noteikumu nezināšana. Līdzīgu viedokli pauž arī I. Prauliņa: infrastruktūras problēmu risināšana ir būtiska, taču, pirmkārt, problēmas rodas, ja neievēro satiksmes noteikumus – braukšanas distanci, intervālu, krustojumu šķērsošanas kārtību, kas diemžēl ir izplatīta parādība.
Līdztekus nesakārtotas vides problēmām ne mazāks traucēklis attīstītai un drošai velosatiksmei gan Rīgā, gan visā valstī ir zemā braukšanas kultūra, atzīst autožurnālists Pauls Timrots, norādot, ka velobraukšanai Latvijā ir sezonāls raksturs un tikumi diemžēl neveidojas. Pat tie, kuri pašlaik ekonomisko grūtību dēļ ir spiesti atteikties no automašīnas un it kā zina satiksmes noteikumus, pārsēžoties uz velosipēda, bieži vien tos neievēro. Lai izstrādātu visaptverošus priekšlikumus velosatiksmes uzlabošanai, vispirms būtu veicami pētījumi, norāda autožurnālists.
Rīgas Pašvaldības policijā, kā informē tās sabiedrisko attiecību pārstāvis Viktors Daugmalis, ar sūdzībām par nedisciplinētu velosipēdistu nodarījumiem saskarties neiznāk, jo ar tām galvenokārt nodarbojas VP. Neesot arī priekšlikumu par velosatiksmes uzlabojumiem, bet, ja tādi parādīsies, tie tiks uzklausīti un ņemti vērā eventuālajās starpinstitūciju diskusijās par velosatiksmes regulējuma pilnveidošanu.
Pēc policijas novērojumiem, disciplinētākie satiksmes dalībnieki ir bērni, bet lielākā riska grupa – 18 gadus sasniegušie un nedaudz vecāki, informē E. Zivtiņš.
